Akadēmiskais centrsĢerbonis
Valstiski atzītais heraldiskais ģerbonis ietver LU un Latvijas simbolus un krāsas – nakts zilo un sudrabaini pelēko, tas greznots ar zeltu, kas simbolizē saules gaismu un zināšanu spēku, tāpat kā katrs vēsturiskais LU vēsturiskās ēkas ķieģelis. Tā centrā kuplo sudraba ozols ar 12 zariem, kas apdziedāts LU himnā un atspoguļo Latvijas tautas spēku un mūžīgumu. Ozols izaug no ģerboņa vairoga pamatiem, tiecoties augšup – pretī zināšanām un nākotnei.
Virs ozola novietota atvērta grāmata ar zelta iesējumu un dabīgām baltām lapām, kas ir zināšanu un pilnības simbols, apliecinot LU devumu Latvijas attīstībā un tās nozīmi augstākajā izglītībā. Šī grāmata arī godina LU bibliotēkas vēsturiskās saknes, kas aizsākās jau 1524. gadā ar BIBLIOTHECA RIGENSIS izveidi – vienu no vecākajām Eiropas grāmatu krātuvēm.
Ģerboņa augšpusē virs vairoga iemirdzas trīs zelta zvaigznes – Brīvības pieminekļa un LU rektora amata ķēdes simbols, kas vēsturiski veido LU vienotību ar valsti. Vairoga apakšdaļā uz lentes izcelta devīze latīņu valodā – “Scientiae et Patriae” jeb “Zinātnei un Tēvzemei” – apliecinājums LU mērķim kalpot zināšanām un Latvijai.
Himna
LU himna tapa 1928. gadā pēc toreizējā Universitātes rektora Mārtiņa Zīles ierosinājuma. Himnas vārdu autors ir dzejnieks Edvarts Virza (1883–1940), bet mūziku sacerējis komponists Jāzeps Vītols (1863–1948).
Pirmo reizi himnu izpilda LU koris 1928. gada 28. septembrī. Universitātes himna tiek izpildīta visos svinīgajos brīžos Universitātes dzīvē.
Līdzīgi saulei Tu atnes mums dienu,
Gudrību vērīgiem gariem Tu sniedz.
Celdamās augstāku pati arvienu,
Tautai Tu augstāku pacelties liec.
Latvijas slava un Latvijas glītums,
Mākslām un zinībām patvērums tur.
Svešs lai kā ozoliem mūžīgiem vītums
Visiem, kas mūžīgu uguni kur.
- Klausīties Latvijas Universitātes himnu (.mp3 1.2 MB)
- Notis
Starptautiskā studentu himna Gaudeamus
- Klausīties studentu himnu Gaudeamus (.mp3 1.6 MB)
- Notis
LU karogs
LU ir savs tumši zila zīda karogs. Uz tā zelta krāsā izšūti divi simboli – labajā pusē Latvijas valsts lielais ģerbonis, bet kreisajā pusē LU ģerbonis. Universitātes ģerboņa centrā ir ozols ar 12 zariem. Puslokā vainagu ietver gotiskas formas vairodziņi ar fakultāšu emblēmām. No apakšas kompozīciju noslēdz LU devīze latīņu valodā – Scientiae et Patriae.
Savs karogs LU ir bijis jau 20. gadsimta 30. gadu sākumā. 1933. gada 17. jūnijā LU Studentu koru apvienība lūdza rektoru izsniegt karogu braucienam uz Igaunijas dziesmu svētkiem, tomēr par šo karogu nekas vairāk nav zināms.
Par jauna karoga iegādāšanos lēma 1937. gada 20. oktobrī LU Padomes sēdē. Karoga pagatavošanas priekšdarbus veica Universitātes izdaiļošanas komisija. Karogs tapa un to iesvētīja 1938. gada 16. novembrī LU Lielajā aulā. Kā LU kopības simbols tas pastāvēja līdz 1940. gadam, pēcāk to nodeva Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 90. gadu sākumā pēc šī karoga parauga uzšuva jaunu Universitātes karogu, kuru iesvētīja 1991. gada 30. augustā.
LU Vēsturiskā zīme
LU vēsturisko zīmi veido lauru lapu vainags ar tajā ietvertu ozolu. Virs ozola lasāms LU latīniskais nosaukums Universitas Latviensis, bet zem tā LU devīze Scientiae et Patriae.
LU vēsturiskās zīmes centrā attēlotais ozols ar 12 zariem simbolizē 12 ģerboņa tapšanas laikā esošās fakultātes. Tāpat ozols ir Latvijas tautas likteņkoks, spēka, ilggadības un vīrišķības simbols, kas saistās ar Universitātes himnas rindām: Svešs lai kā ozoliem mūžīgiem vītums / Visiem, kas mūžīgu uguni kur.