Daudzvēstnešu astronomijas pieteikuma diena

No «ZvD» 238. numura  ATKLĀJUMI  Mārtiņš Gills Ne pārāk bieži gadās būt lieciniekam paziņojumiem par būtiskiem zinātnes atklājumiem un jauna astronomijas virziena iedzīvināšanu. Iesākums šim emocionālajam atmiņu nospiedumam bija 2017. gada oktobrī izplatītais ESO paziņojums, ka pirmdienas, 16. oktobra pēcpusdienā plkst. 17:00 pēc Latvijas laika, notiks preses konference, kurā būs paziņojums par līdz šim nebijušu atklājumu. Izklausījās pietiekami intriģējoši (jo nopietnas zinātniskas institūcijas bez iemesla ar sensacionāliem paziņojumiem nesteidzas), lai ieplānotu laiku šīs preses konferences vērošanai tiešraidē. Preses konferencē paziņoja par līdz šim tikai teorētiski modelēta notikuma – neitronu zvaigžņu saplūšanas – novērojumiem (sk. rakstu šajā ZvD numurā), kas iesākās ar līdz šim nereģistrēta veida gravitācijas viļņu signāla  GW170817 reģistrēšanu, bet pēc tam sekoja novērojumi gamma staru, optiskajā  un radio diapazonā. Paralēli ESO rīkotajai preses konferencei līdzīgu pasākumu rīkoja ASV Nacionālais zinātnes fonds (National Science Foundation), kur ap divu stundu garā pasākumā bija informācija gan par gravitācijas viļņu observatoriju paveikto, gan tam sekojošu citu observatoriju iesaisti. Abu preses konferenču ieraksti ir atrodami Youtube video krātuvē. Šī nelielā raksta publicēšanas brīdi daudzos preses un populārzinātniskos avotos būs publicēta detalizēta informācija par atklājuma apstākļiem un veiktajiem novērojumiem 2017. gada 17. augustā plkst. 12:41:04 UTC un pēcāk. Interesantākais šajā notikumu virknē bija tas, ka operatīvā un saskaņotā dažādo observatoriju darbība ļāva uzreiz pēc gravitācijas viļņu reģistrēšanas to korelēt ar gamma staru kosmisko teleskopu Fermi un INTEGRAL reģistrētu gamma starojuma uzliesmojumu. 11 stundas vēlāk ESO ieguva gravitācijas viļņu starojuma avota attēlus optiskajā diapazonā, un novērojumos iesaistījās arī citas observatorijas – uz Zemes un orbītā ap to. Tomēr tieši atklājums optiskajā diapazonā tika veikts ar citu Čīlē bāzētu teleskopu – Las Campanas observatorijā esošo 1 metra teleskopu Swope. Viena notikuma reģistrēšana divās atšķirīgās vidēs un veidos (jeb no diviem atšķirīgiem vēstnešiem) ir pieteikums daudzvēstnešu (angliski – multi-messenger) astronomijai – gravitācijas viļņos un plašā elektromagnētiskajā diapazonā. Taisnības labad jāsaka, ka vēsturiski pirmais daudzvēstnešu astronomijas gadījums bija 1987. gada februārī, kad pārnovu SN 1987A* reģistrēja gan optiskajā diapazonā, gan ar netrīno teleskopiem. Tomēr šobrīd observatorijas ir ieguvušas jaunu koordinētas darbošanās pakāpi, kas dos iespēju paļauties ne tikai uz veiksmi, bet retiem notikumiem būt labi sagatavotiem. _______________________ * Sk. rakstus ZvD: Začs L. Pārnova Lielajā Magelāna Mākonī. – 1987/88, Ziema (118), 21.-24. lpp.; Grasbergs E., Miezis J. 1987. gada galvenais notikums astronomijā. – 1988/89, Ziema (122), 2.-8. lpp. 16.okt.2017. preses konferenču ieraksti: ESO Galvenā pārvalde (Headquarters) Garhingā – www.youtube.com/watch?v=9ISr4juIkDg  ASV Nacionālais zinātnes fonds (National Science Foundation) – www.youtube.com/watch?v=AFxLA3RGjnc