Einšteina Vispārīgās relativitātes teorijas simtgade

No «ZvD» 229. numura  ATSKATOTIES PAGĀTNĒ Kurts Švarcs Pirms simts gadiem 1915. gada 25. novembrī Alberts Einšteins Prūsijas Zinātņu akadēmijas Vēstīs publicēja savu Vispārīgo relativitātes teoriju (VRT), izskaidroja planētas Merkura orbītas rotāciju un paredzēja gaismas staru noliekšanos gravitācijas laukā. Kaut gan Einšteins pie VRT strādāja jau agrāk un pirmo pārskata rakstu [1] žurnālā Annalen der Physik (tajā laikā viens no vadošajiem pasaules žurnāliem fizikā) publicēja dažus mēnešus vēlāk, šo publikāciju Prūsijas Zinātņu akadēmijas Vēstīs uzskata par VRT dzimšanu un to atzīmē pasaules zinātniskie un populārzinātniskie žurnāli. Vispārīgā relativitātes teorija aplūko paātrinātas sistēmas un gravitāciju saista ar četrdimensionālo laika-telpas metrikas liekumu. Tā vispārina speciālo relativitātes teoriju un Ņūtona gravitācijas likumu. VRT būtiski ietekmēja fizikas attīstību un mūsu priekšstatus par Visumu un tā evolūciju. Jau pirmie VRT vienādojumu risinājumi pie dažādiem robežnosacījumiem deva daudz jaunumu. Vācu fiziķis un astronoms Karls Švarcšilds 1916. gadā deva risinājumu melnajiem caurumiem zvaigžņu kolapsa procesā. Gadu vēlāk Alberts Einšteins vienādojumos ieviesa kosmoloģisko konstanti Λ, lai aprakstītu stabilo Visumu (vēlāk, pēc Visuma izplešanās atklāšanas, Einšteins to uzskatīja par savu lielāko kļūdu). Nedaudz vēlāk 1922. gadā krievu teorētiķis Aleksandrs Frīdmans deva vispārīgu risinājumu, pēc kura Visums atkarībā no masas blīvuma var gan izplesties, gan arī sarauties (tajā laikā Visuma izplešanās vēl nebija novērota!). 1927. gadā Žoržs Lemetrs (sk. att.) publicēja savu hipotēzi par Lielo Sprādzienu un Visuma izplešanos pirms^*) Edvina Habla publikācijas par sarkano nobīdi un galaktiku attālināšanos. Pateicoties VRT, tika izstrādāti Visuma modeļi, kas apraksta tā evolūciju un procesus gravitācijas laukā.  Šodien teorētiskā fizika izstrādā kvantu gravitācijas teoriju, kuras mērķis ir aplūkot gravitāciju kopā ar kvantu mehāniku un izskaidrot visas četras sadarbes (gravitācija, elektromagnētisms, vājā un stiprā mijiedarbība kodolfizikā). [1]  Albert Einstein. Die Grundlage der allgemeinen Relativitätstheorie. – Annalen  der Physik,  354, Nr. 7, 1916, S. 769-822. ____________________________ ^*) Sk. Vai patiesā Visuma izplešanās atklāšana tika pazaudēta tulkojumā? – ZvD, 2012, Pavasaris (215), vāku 3. lpp. http://www.lu.lv/zvd/2012/pavasaris/izplesanas/