Akadēmiskā Dzīve Nr. 55, 2019/2020 – vāks
Akadēmiskā Dzīve Nr. 55, 2019/2020 – žurnāla pilns teksts
SATURS
Dagnija Lazdiņa
Mežaudžu un meža ekosistēmas atjaunošanas pētījumi Latvijā
25–30 gadu ciklā nu aktuāla ir mežsaimniecības darbu mašinizācija, koku augšanas apstākļu uzlabošana, derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija, marginālo platību apmežošana
Santa Celma, Kārlis Dūmiņš, Jānis Ozoliņš
Briežu dzimtas populācijas dinamika – izaicinājums kvalitatīvu mežaudžu atjaunošanā Latvijā
Briežu vajadzības saduras ar mežsaimniecības interesēm, it sevišķi meža atjaunošanā, jo ziemošanas periodā briežu dzimtas dzīvnieku barības bāzē egle un priede ir būtiska sastāvdaļa
Zigmārs Rendenieks
Meža platību dinamika Latvijas austrumu pierobežā (1967–2015)
Meža masīvu saslēgšanās un jaunu puduru izveidošanās izmaina ainavu ekoloģisko struktūru, kas nevar neietekmēt ekoloģiskās plūsmas un bioloģisko daudzveidību Latvijā
Kristaps Makovskis, Dagnija Lazdiņa, Dina Popluga
Ātraudzīgo koku stādījumu izvērtējums, izmantojot AHP metodi
Ekonomiskie faktori ir svarīgākie. Negūstot ienākumus no konkrētā stādījumu veida, zemes īpašnieks, visticamāk, izvēlēsies citu stādījumu vai citu zemes izmantošanas veidu
Ilze Pauliņa, Zane Lībiete
Meža ekosistēmu atainojums Latvijas ainavu glezniecībā
Augstais gleznu īpatsvars ar meža ainavas vai meža elementu atainojumu apliecina, kāda nozīme ir meža ekosistēmas kultūras pakalpojumam – mākslas darbu radīšanas iedvesmai
Mudrīte Daugaviete
Meži Latvijā laiku lokos un Meža dienu fenomens
Plantāciju mežu platības, sākot ar 2015. gadu, ievērojami augušas un pārsniedz ieaudzēto mežaudžu platības, izvēloties ekonomiski izdevīgu lauku apsaimniekošanas veidu
Ginta Elksne
Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas
Pats mežs ir kā vērtība, kas jāatstāj nākamajām paaudzēm. Un tā nav tikai naudas vērtība. Pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstos pārliecinoša ir meža garīgā vērtība
Māra Zirnīte
Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos
Svarīgi, lai notiek kustība, lai atmiņas tiktu pieprasītas un uzklausītas, un gluži kā prožektora staru kūlis izgaismotu savu laikmetu iepriekšējo paaudžu pieredzes salīdzinājumā
Edmunds Šūpulis, Kaspars Zellis
20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Mēģinām identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās
Jānis Pleps
Pirmais Valsts prezidents: vai bija iespējamas alternatīvas
Satversmes sapulces vairākuma atbalstu Saeimas vēlētam Valsts prezidentam ietekmēja apsvērumi par to, kurš iespējamais kandidāts varētu būt vislabāk piemērots šai lomai
Andris Kleinhofs
Totalitārisms zem komunisma maskas
Marksisms un ļeņinisms ir divas nesavienojamas pasaules sabiedrības attīstības koncepcijas. Marksisma-ļeņinisma mērķis ir ar komunisma ideāliem maskēt totalitārismu
Velga Vēvere
Ētika kā akustiska dzīvesmāksla: Augusts Milts
Visgrūtākais ir pašam demonstrēt ētiku kā īpašu, pašatbildīgu domāšanas/runāšanas/rakstīšanas jeb, citiem vārdiem, – būšanas pasaulē un sabiedrībā mākslu
Vita Savicka, Zane Gorškova
Sociāli ekoloģiskā modeļa lietojums uzvedības maiņas komunikācijā
Modelis indivīda, starppersonu, kopienu, organizāciju, politikas mijiedarbības analīzei un vēlamām komunikācijas intervencēm katrā no šiem līmeņiem, lai iniciētu uzvedības maiņu
Agris Purviņš
Ģenerālis Pēteris Radziņš par Ukrainas vēsturi, un ko no tās varam mācīties
Ģenerālis lietpratīgi analizē Ukrainas valstisko potenciālu, lomu Eiropā un nozīmi Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. Militāro konfliktu radījušas Krievijas bailes par zaudēto ietekmi Ukrainā
APSKATI
Ainārs Dimants
Vai karaliene ir kaila?
Sergejs Kruks
Saprast visu komunikācijas jomas sarežģītību
Beāte Lielmane
Vietas gars identitātes meklējumos
Pēteris Špeļs
Vecākā uzruna Austruma 135. gadasvētkos LU Mazajā aulā
Valdis Labinskis
In Memoriam Dr. Zigfrīds Zadvinskis
HRONIKA
Akadēmiskā vienība Austrums
Akadēmiskā vienība Latviete
Studentu biedrība Fraternitas Rusticana