Akadēmiskais centrs51. numurs (2014/2015)
Mārtiņš Kaprāns
Plašums, kuru aizpildām
Veikta apjomīga aptauja, kurā piedalījās 14 068 ārlatviešu, kā arī īstenotas 200 daļēji strukturētas intervijas ar emigrantiem, remigrantiem un diasporas politikas ekspertiem Ilze Koroļeva, Inta Mieriņa
Uzticamas informācijas par Latvijas emigrantiem un remigrantiem iegūšanas pētnieciskie risinājumi
Pētījums devis vērtīgu pienesumu metodoloģijas jautājumu risināšanā šādās aptaujās, pamatu regulārai informācijas ieguvei par Latvijas valstspiederīgajiem un latviešiem ārpus Latvijas Inta Mieriņa
Prom no mājām, tuvāk sirdij?
Kā ilgstoša atrašanās ārpus Latvijas ietekmē politiskās attieksmes un politisko procesu vērtējumu Latvijā
Daudz kritiskāk valdību vērtē tie, kuri aizbrauca peļņas nolūkos vai arī vēlējās dzīvot stabilākā, sakārtotākā valstī ar labākām sociālām garantijām un apmierinošāku politisko vidi Jānis Buholcs, Aivars Tabuns
Latvijas emigrantu piekļuve sociālajam kapitālam tiešsaistes grupās
Domubiedru grupas un tematiskās lapas latviski runājošajiem emigrantiem ir būtisks informācijas apmaiņas un sociālo kontaktu avots: lielākās veidojas kā funkcionējošas tiešsaistes kopienas Inese Šūpule, Evija Kļave, Ilze Koroļeva
Latvijas iedzīvotāju atgriešanās stāstu analīze: atgriešanās iemesli un teorētiskie modeļi
Lielākajai daļai cilvēku, kas atgriezušies Latvijā, emigrācijas pieredze saistās ar savas dzīves vērtību pārvērtēšanu. Remigranti atzīst, ka viņu atgriešanās pamatā ir nemateriālas vērtības Rita Kaša
Augstākās izglītības izmaksu subsidēšana mājup vērstās migrācijas veicināšanai: mīts vai realitāte?
Profesionālā kultūra un apstākļi tiek vērtēti kā būtiskāks faktors, kas nosaka ārvalstīs izglītoto lēmumus par atgriešanos Latvijā, nekā valsts galvotā studiju aizdevuma dzēšana Māris Goldmanis
Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā: demogrāfiskie rādītāji
Kopienas demogrāfiskajā struktūrā dominē cilvēki darbspējas vecumā, ir vērojams ļoti augsts ekonomiskās aktivitātes līmenis un biežāk nekā citur sastopamas bezbērnu mājsaimniecības Mārtiņš Kaprāns
Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas emigrantu attālinātā nacionālisma izpausmes: kulturālā un politiskā dimensija
Drīzāk tiek uzsvērta individuāla, ideosinkrētiska izvēle palikt latviskajā kultūrtelpā, bet saglabājot atvērtību transnacionālām attiecībām, piederību mītnes zemes kulturāli hibrīdajai kopienai Laura Sūna
Mediatizētās kultūras loma Vācijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo identitātes veidošanā
Novērojama spēcīga kultūras reteritorizācija: dzīvojot ārpus savas izcelsmes valsts, lielākajai daļai diasporas pārstāvju nacionālā identitāte un nacionālā kultūra kļūst nozīmīgāka, nekā dzīvojot tajā Eduards Bruno Deksnis
Federālisms, Eiropas apvienošanās, Eiropas Savienība
Populistiskā līmenī ES piedēvētas līdzības ar PSRS, bet dažos viedokļos par ES kā federāciju nojaušama vēlēšanās redzēt ES par Eiropas Savienotām Valstīm uz ASV līdzīga pamata Vladislavs Volkovs
Etnisko minoritāšu identitāšu pētījumu tradīcijas socioloģijā
Kad nācijas veidošanas uzdevumi atrisināti, svarīga kļūst to cilvēku tiesību aizstāvība, kuru atšķirīgā etniskā identitāte kļūst par vienu no personības sociālās pašnoteikšanās formām Inese Runce
Francis Trasuns – garīdznieks un publicists
Bez Latgales nav Latvijas un bez Latvijas nav Latgales, un katoļu baznīca netraucēti var būt tikai brīvā un demokrātiskā Latvijā. Godīga un taisnīga politika, demokrātija ir viens vesels Mikus Žagata
Epizode Lielajā Ziemeļu karā: zviedru karakuģi Rīgas jūras līcī 1701. gada maijā – jūlijā
Caurskatot Vidzemes zviedru Ģenerālgubernatora kancelejas fondu zviedru valodā, izdevās uziet virkni materiālu par zviedru flotes darbību, kas tiek darīti zināmi plašākai auditorijai APSKATI
Jānis Broks
Latvieši un Latvija starp letoniku un letonistiku Andris Saulītis
Klusums Latvijas laukos kā afekts Pēteris Stradiņš
Saucēja balss tuksnesī HRONIKA Akadēmiskā vienība Atāls Akadēmiskā vienība Austrums Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana IN THIS ISSUE
Plašums, kuru aizpildām
Veikta apjomīga aptauja, kurā piedalījās 14 068 ārlatviešu, kā arī īstenotas 200 daļēji strukturētas intervijas ar emigrantiem, remigrantiem un diasporas politikas ekspertiem Ilze Koroļeva, Inta Mieriņa
Uzticamas informācijas par Latvijas emigrantiem un remigrantiem iegūšanas pētnieciskie risinājumi
Pētījums devis vērtīgu pienesumu metodoloģijas jautājumu risināšanā šādās aptaujās, pamatu regulārai informācijas ieguvei par Latvijas valstspiederīgajiem un latviešiem ārpus Latvijas Inta Mieriņa
Prom no mājām, tuvāk sirdij?
Kā ilgstoša atrašanās ārpus Latvijas ietekmē politiskās attieksmes un politisko procesu vērtējumu Latvijā
Daudz kritiskāk valdību vērtē tie, kuri aizbrauca peļņas nolūkos vai arī vēlējās dzīvot stabilākā, sakārtotākā valstī ar labākām sociālām garantijām un apmierinošāku politisko vidi Jānis Buholcs, Aivars Tabuns
Latvijas emigrantu piekļuve sociālajam kapitālam tiešsaistes grupās
Domubiedru grupas un tematiskās lapas latviski runājošajiem emigrantiem ir būtisks informācijas apmaiņas un sociālo kontaktu avots: lielākās veidojas kā funkcionējošas tiešsaistes kopienas Inese Šūpule, Evija Kļave, Ilze Koroļeva
Latvijas iedzīvotāju atgriešanās stāstu analīze: atgriešanās iemesli un teorētiskie modeļi
Lielākajai daļai cilvēku, kas atgriezušies Latvijā, emigrācijas pieredze saistās ar savas dzīves vērtību pārvērtēšanu. Remigranti atzīst, ka viņu atgriešanās pamatā ir nemateriālas vērtības Rita Kaša
Augstākās izglītības izmaksu subsidēšana mājup vērstās migrācijas veicināšanai: mīts vai realitāte?
Profesionālā kultūra un apstākļi tiek vērtēti kā būtiskāks faktors, kas nosaka ārvalstīs izglītoto lēmumus par atgriešanos Latvijā, nekā valsts galvotā studiju aizdevuma dzēšana Māris Goldmanis
Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā: demogrāfiskie rādītāji
Kopienas demogrāfiskajā struktūrā dominē cilvēki darbspējas vecumā, ir vērojams ļoti augsts ekonomiskās aktivitātes līmenis un biežāk nekā citur sastopamas bezbērnu mājsaimniecības Mārtiņš Kaprāns
Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas emigrantu attālinātā nacionālisma izpausmes: kulturālā un politiskā dimensija
Drīzāk tiek uzsvērta individuāla, ideosinkrētiska izvēle palikt latviskajā kultūrtelpā, bet saglabājot atvērtību transnacionālām attiecībām, piederību mītnes zemes kulturāli hibrīdajai kopienai Laura Sūna
Mediatizētās kultūras loma Vācijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo identitātes veidošanā
Novērojama spēcīga kultūras reteritorizācija: dzīvojot ārpus savas izcelsmes valsts, lielākajai daļai diasporas pārstāvju nacionālā identitāte un nacionālā kultūra kļūst nozīmīgāka, nekā dzīvojot tajā Eduards Bruno Deksnis
Federālisms, Eiropas apvienošanās, Eiropas Savienība
Populistiskā līmenī ES piedēvētas līdzības ar PSRS, bet dažos viedokļos par ES kā federāciju nojaušama vēlēšanās redzēt ES par Eiropas Savienotām Valstīm uz ASV līdzīga pamata Vladislavs Volkovs
Etnisko minoritāšu identitāšu pētījumu tradīcijas socioloģijā
Kad nācijas veidošanas uzdevumi atrisināti, svarīga kļūst to cilvēku tiesību aizstāvība, kuru atšķirīgā etniskā identitāte kļūst par vienu no personības sociālās pašnoteikšanās formām Inese Runce
Francis Trasuns – garīdznieks un publicists
Bez Latgales nav Latvijas un bez Latvijas nav Latgales, un katoļu baznīca netraucēti var būt tikai brīvā un demokrātiskā Latvijā. Godīga un taisnīga politika, demokrātija ir viens vesels Mikus Žagata
Epizode Lielajā Ziemeļu karā: zviedru karakuģi Rīgas jūras līcī 1701. gada maijā – jūlijā
Caurskatot Vidzemes zviedru Ģenerālgubernatora kancelejas fondu zviedru valodā, izdevās uziet virkni materiālu par zviedru flotes darbību, kas tiek darīti zināmi plašākai auditorijai APSKATI
Jānis Broks
Latvieši un Latvija starp letoniku un letonistiku Andris Saulītis
Klusums Latvijas laukos kā afekts Pēteris Stradiņš
Saucēja balss tuksnesī HRONIKA Akadēmiskā vienība Atāls Akadēmiskā vienība Austrums Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana IN THIS ISSUE