Akadēmiskais centrs50. numurs (2013/2014)
Ilgars Grosvalds
Akadēmiskā Dzīve – zinātnei un tēvzemei
Žurnāla galvenajā – rakstu – daļā dažādu nozaru speciālisti varēja izteikt savas atziņas zinātniskā vai populārzinātniskā veidā. Aktuālas un svaigas domas bija gaidītas no jaunajiem zinātniekiem Andris Ambainis
Kvantu skaitļošana un mans ceļš zinātnē
Zinātnē ļoti nozīmīgs ir zināšanu plašums. Jo vairāk zini, jo lielāka ir iespēja, ka izdosies savienot kopā divas šķietami nesaistītas lietas un izmantot to, lai atklātu kaut ko pilnībā jaunu Gatis Bažbauers, Ineta Kurzemniece
Zinātnes nozaru izvērtējums specializāciju noteikšanai pētniecībā
Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt pētījumu starpdisciplinaritāti un novatoru ideju rašanos, efektīvāk koncentrēt finanšu un cilvēkresursus un veidot ciešāku sadarbību ar industriju Aija Zobena
Nacionālā identitāte: globālais un lokālais
LU 72. konferences Socioloģijas sekcijā Nacionālā identitāte: globālais un lokālais nolasītie referāti raksturo daudzveidīgas pašidentitātes kontekstā pieņemto lēmumu dimensijas Inese Šūpule
Politikas plānošanas nacionālās īpatnības: izlikšanās un neīstenojamu vēlmju plānošanas dokumenti kā valsts pārvaldes elements
Sistēmisku plānošanas dokumentu izstrādāšanu un īstenošanu veicina galvenokārt ārēji faktori: EK prasības jaunajam ES fondu plānošanas periodam un starptautisko aizdevēju noteikumi Oksana Žabko
Izšķirošie faktori privātās un publiskās partnerības politikas veidošanai un ieviešanai
Septiņu ES dalībvalstu ar atšķirīgu PPP lietošanas intensitātes pieredzi salīdzinājums rāda, ka trīs faktori būtu uzskatāmi par tādiem, kas sekmē PPP politikas īstenošanu un PPP lietošanu Dace Līkanse
Paaudžu pēctecība zemnieku saimniecībās un lauku kopienu dzīvotspēja
Pētījumi, kuros uzmanība vērsta uz zemnieku saimniecību izpēti piensaimniecībā un gaļas liellopu nozarē, iezīmējuši kopīgas tendences par to, kādi ir draudi kopienu dzīvotspējai Latvijas laukos Evija Kļave, Aija Tūna
Mazā lauku skola Latvijā kā vietējās kopienas attīstības un dzīves kvalitātes resurss
Motivācijai mainīt ierasto skolas darbības modeli ir jānāk no pašām skolām un vietējām kopienām atbilstoši politikas veidošanas un īstenošanas modelim „no apakšas” Antra Mieze
Skolēni kā uztura aģenti: Latvijas ekoskolu piemērs
Skolēnam kā veselīga uztura aģentam ir raksturīga vāja rīcībspēja, ko nosaka dažādi faktori, kuru pārvaldīšana skolēnam joprojām ir iespējama tikai ar pieaugušo starpniecību Brigita Zepa, Evija Kļave, Inese Šūpule
Nacionālās identitātes konstruēšanas stratēģijas mazākumtautību diskursos
Līdzīgi kā austriešu pētījumā, arī Latvijā atklājam, ka minoritāšu pārstāvjiem raksturīgi izmantot vienas un tās pašas stratēģijas savas nacionālās piederības interpretācijai Renāte Cāne
Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvo funkciju diskursa analīze
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka, mainoties izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem tika īstenotas Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvās funkcijas, notika arī pašu funkciju transformācija Viesturs Pauls Karnups
Latvijas lauksaimniecība no pagātnes uz nākotni: ieskats ekonomikas vēsturē
Lauksaimniecība nekad nebūs dominējošā Latvijas ekonomikas nozare kā starpkaru laikā, bet būs kā bāze lauksaimniecības pārstrādes (pārtikas) rūpniecībai, kā tas ir pašlaik APSKATI Andris Roze
Ierosinu atgādināt Latvijas demokrātijas sapņa atjaunošanas mēģinājumu Andra Mangale, Andris Nātriņš
Jāņa Stradiņa gads Andra Mangale
Zināšanu loma valsts attīstībā Silvija Lagzdiņa
Ainas Galējas-Dravnieces piemiņai Ainārs Dimants
Gudrais Andrieva Eiches mūžs HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana DOKUMENTĀCIJA Aivars Markots
Akadēmiskā Dzīve – jau 50. numurs IN THIS ISSUE
Akadēmiskā Dzīve – zinātnei un tēvzemei
Žurnāla galvenajā – rakstu – daļā dažādu nozaru speciālisti varēja izteikt savas atziņas zinātniskā vai populārzinātniskā veidā. Aktuālas un svaigas domas bija gaidītas no jaunajiem zinātniekiem Andris Ambainis
Kvantu skaitļošana un mans ceļš zinātnē
Zinātnē ļoti nozīmīgs ir zināšanu plašums. Jo vairāk zini, jo lielāka ir iespēja, ka izdosies savienot kopā divas šķietami nesaistītas lietas un izmantot to, lai atklātu kaut ko pilnībā jaunu Gatis Bažbauers, Ineta Kurzemniece
Zinātnes nozaru izvērtējums specializāciju noteikšanai pētniecībā
Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt pētījumu starpdisciplinaritāti un novatoru ideju rašanos, efektīvāk koncentrēt finanšu un cilvēkresursus un veidot ciešāku sadarbību ar industriju Aija Zobena
Nacionālā identitāte: globālais un lokālais
LU 72. konferences Socioloģijas sekcijā Nacionālā identitāte: globālais un lokālais nolasītie referāti raksturo daudzveidīgas pašidentitātes kontekstā pieņemto lēmumu dimensijas Inese Šūpule
Politikas plānošanas nacionālās īpatnības: izlikšanās un neīstenojamu vēlmju plānošanas dokumenti kā valsts pārvaldes elements
Sistēmisku plānošanas dokumentu izstrādāšanu un īstenošanu veicina galvenokārt ārēji faktori: EK prasības jaunajam ES fondu plānošanas periodam un starptautisko aizdevēju noteikumi Oksana Žabko
Izšķirošie faktori privātās un publiskās partnerības politikas veidošanai un ieviešanai
Septiņu ES dalībvalstu ar atšķirīgu PPP lietošanas intensitātes pieredzi salīdzinājums rāda, ka trīs faktori būtu uzskatāmi par tādiem, kas sekmē PPP politikas īstenošanu un PPP lietošanu Dace Līkanse
Paaudžu pēctecība zemnieku saimniecībās un lauku kopienu dzīvotspēja
Pētījumi, kuros uzmanība vērsta uz zemnieku saimniecību izpēti piensaimniecībā un gaļas liellopu nozarē, iezīmējuši kopīgas tendences par to, kādi ir draudi kopienu dzīvotspējai Latvijas laukos Evija Kļave, Aija Tūna
Mazā lauku skola Latvijā kā vietējās kopienas attīstības un dzīves kvalitātes resurss
Motivācijai mainīt ierasto skolas darbības modeli ir jānāk no pašām skolām un vietējām kopienām atbilstoši politikas veidošanas un īstenošanas modelim „no apakšas” Antra Mieze
Skolēni kā uztura aģenti: Latvijas ekoskolu piemērs
Skolēnam kā veselīga uztura aģentam ir raksturīga vāja rīcībspēja, ko nosaka dažādi faktori, kuru pārvaldīšana skolēnam joprojām ir iespējama tikai ar pieaugušo starpniecību Brigita Zepa, Evija Kļave, Inese Šūpule
Nacionālās identitātes konstruēšanas stratēģijas mazākumtautību diskursos
Līdzīgi kā austriešu pētījumā, arī Latvijā atklājam, ka minoritāšu pārstāvjiem raksturīgi izmantot vienas un tās pašas stratēģijas savas nacionālās piederības interpretācijai Renāte Cāne
Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvo funkciju diskursa analīze
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka, mainoties izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem tika īstenotas Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvās funkcijas, notika arī pašu funkciju transformācija Viesturs Pauls Karnups
Latvijas lauksaimniecība no pagātnes uz nākotni: ieskats ekonomikas vēsturē
Lauksaimniecība nekad nebūs dominējošā Latvijas ekonomikas nozare kā starpkaru laikā, bet būs kā bāze lauksaimniecības pārstrādes (pārtikas) rūpniecībai, kā tas ir pašlaik APSKATI Andris Roze
Ierosinu atgādināt Latvijas demokrātijas sapņa atjaunošanas mēģinājumu Andra Mangale, Andris Nātriņš
Jāņa Stradiņa gads Andra Mangale
Zināšanu loma valsts attīstībā Silvija Lagzdiņa
Ainas Galējas-Dravnieces piemiņai Ainārs Dimants
Gudrais Andrieva Eiches mūžs HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana DOKUMENTĀCIJA Aivars Markots
Akadēmiskā Dzīve – jau 50. numurs IN THIS ISSUE