Akadēmiskais centrs49. numurs (2012/2013)
Baiba Bela
Nacionālās identitātes diskursi mūdienu Latvijā: piezīmes par dažādību
Padziļināta diskusija būtu nepieciešama par to, kā veidot iekļaujošu integrācijas politiku ārpus binārās loģikas ietvariem, kas nostāda pilsoniskās un etniskās vērtības kā pretstatošas, nevis kā papildinošas Jānis Broks
Nacionālā identitāte: vispārējie modeļi un Latvijas gadījums
Var runāt ne tikai par atsevišķu cilvēku vai grupu neviendabīgo kolektīvo identitāti tās nacionālajos aspektos, bet arī par pašas Latvijas valsts neviendabību nacionālās identitātes ziņā Ieva Garda-Rozenberga, Maija Krūmiņa
Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem
Neskatoties uz drīzāk neitrālu vai pat vienaldzīgu nekā entuziastisku nacionālās identitātes pašapziņas izjūtu, gandrīz visi respondenti uzskata, ka nacionālās identitātes apziņa Latvijā ir kopjama un uzturama Inese Runce
Reģionālās identitātes veidošanās procesi Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas
Latgales reģionālās identitātes atzīšanas un attīstības procesi veicināmi, stiprinot stabilus pamatus šī apgabala kultūrvides saglabāšanai, ekonomiskajam uzplaukumam un atsvešināšanās pārvarēšanai Vladislavs Volkovs
Nacionālās identitātes veidošanās: individuālās un kolektīvās vērtības
Vismaz Daugavpilī sabiedriskā integrācija tiek uztverta kā institūts, kurā liberālās, individuālās vērtības un etniskās, kolektīvās identitātes vērtības nebūt nav pretrunā, tās netiek īpaši pretstatītas Edmunds Šūpulis
Nacionālās identitātes nostiprināšanās un izmaiņu process: valodas lietojums un kolektīvā atmiņa
Par nacionālo identitāti var runāt vismaz divos atšķirīgos veidos – tā var tikt konstruēta gan no etniskiem, gan pilsoniskiem elementiem, paplašinot mēs robežas, iekļaujot tajās pēc iespējas vairāk līdzcilvēku Inga Sergeiceva, Jeļena Avanesova
Kas ietekmē nacionālās identitātes apziņas veidošanos Latvijā: latviešu un krievvalodīgo skatu punkts
Krievvalodīgo respondentu atbildes liek secināt, ka, neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņi integrējušies Latvijas sabiedrībā, viņi bieži vien jūtas nedaudz atstumti no nacionālās identitātes veidošanās procesiem Aleksejs Šņitņikovs
Nacionālās identitātes subjektu veidošanās īpatnības Latvijā 21. gadsimtā
Nacionālās apziņas veidošanas nosacījums ir „institucionālā integrācija” jeb līdzdalība, kas ļauj abstrahēt un apzināt teritoriālās un kultūras saiknes ar svešiniekiem. Vēl arī „konstituējošas saites” ar Latviju Nadežda Pazuhina
Nacionālās un kultūras identitātes krustceļos: Latvijas krievu minoritātes pašrefleksijas pieredze (1991–2011)
Diskusijās pašā krievu kopienā reti kad tiek aplūkots jautājums par kritisku pieeju savai vēsturei. Īpašā, emocionālā saikne ar kultūrģeogrāfisko Latvijas telpu, iespējams, ir viņu kultūras identitātes pamats Māra Zirnīte
Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Ja valsts attīstības redzējums pievērsīs uzmanību arī „mazajai politikai”, tad nacionālās identitātes apziņa var gūt krasi pozitīvu pavērsienu, jo cieši saistīta ar to, kā cilvēki redz sevi valstī, kā izprot varas jēdzienu Dagmāra Beitnere
Nacionālās pašapziņas un vēstures attiecības Latvijā
Nācijai ir jādodas pārbaudīta ceļa virzienā, jāsāk attīstīt industriju. Tā ne tikai veicina nodarbinātību un ceļ dzīves kvalitāti, bet arī iemāca nācijai sevi identificēt ar noteiktu produktu, kuru pieprasa starptautiskā tirgū Māra Lēruma, Līga Bērziņa-Cimdiņa
Ķīmijas tehnoloģija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1863–1918)
Attīstības pamatā – RP un RPI nodrošinātās zināšanas un prasmes ķīmijas tehnoloģijā, kas pamatojas uz fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu un metožu lietošanu izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā Agrita Kiopa, Kaspars Bērziņš, Jūlija Melkere
Baltijas zinātnieku un pētniecības integrācija pasaules zinātnes telpā
Rezultātu atšķirību, iespējams, būtiski ietekmējušas zinātnes politikas un administrēšanas atšķirības. Lietuvā un Igaunijā augstāko mācību iestāžu finansējums ir būtiski atkarīgs no zinātniskās darbības rezultātiem Anda Rožukalne
Latvijas mediju “ēdienkarte”. Kurš un kā ietekmē kvalitāti?
Žurnālisti arvien vairāk apzinās, ka informācijas pārpilnības laikmetā tomēr ir daži visai sabiedrībai svarīgi temati, tāpēc to atklāšanai nepieciešami profesionāli žurnālisti. Notiks būtiskas izmaiņas Eduards Bruno Deksnis
Trimdas arhīvos atrodamās liecības par politiskām aktivitātēm 1945.–1991. gadā
Pateicoties trimdas aktīvistu talantam atrast noturīgus sabiedroto spēkus mītnes zemes politiskā vidē, tika paturēta spēkā doma, ka 1990.–1991. gadā Latvijas neatkarība tika atjaunota, nevis iegūta no jauna Inese Grumolte
Leģitīma sabiedrības pārvalde: Raiņa priekšstati antīkās un modernās politiskās domas debašu kontekstā
Rainis ir uzticīgs republikāniskās pārvaldes principam, ka leģitimitāte izriet vienīgi no vairākuma piekrišanas, šeit nevar būt runa par kādiem īpašā veidā privileģētiem indivīdiem vai to grupām APSKATI Ivars Pavasars
Dzīvības un gaismas noslēpums
Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte rezolūcija Pēteris Bolšaitis
Akadēmiskā vienība Austrums 125 gados Ainārs Lerhis
Pirmais apkopojošais darbs par Miķeli Valteru Santa Dzene
Jāņa Poļa piemiņai Dace Dārziņa
Aina Vāvere – rakstniece, skolotāja, universitātes mācībspēks, mīļš draugs HRONIKA Akadēmiskā vienība Auseklis Melburnā Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana IN THIS ISSUE
Nacionālās identitātes diskursi mūdienu Latvijā: piezīmes par dažādību
Padziļināta diskusija būtu nepieciešama par to, kā veidot iekļaujošu integrācijas politiku ārpus binārās loģikas ietvariem, kas nostāda pilsoniskās un etniskās vērtības kā pretstatošas, nevis kā papildinošas Jānis Broks
Nacionālā identitāte: vispārējie modeļi un Latvijas gadījums
Var runāt ne tikai par atsevišķu cilvēku vai grupu neviendabīgo kolektīvo identitāti tās nacionālajos aspektos, bet arī par pašas Latvijas valsts neviendabību nacionālās identitātes ziņā Ieva Garda-Rozenberga, Maija Krūmiņa
Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem
Neskatoties uz drīzāk neitrālu vai pat vienaldzīgu nekā entuziastisku nacionālās identitātes pašapziņas izjūtu, gandrīz visi respondenti uzskata, ka nacionālās identitātes apziņa Latvijā ir kopjama un uzturama Inese Runce
Reģionālās identitātes veidošanās procesi Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas
Latgales reģionālās identitātes atzīšanas un attīstības procesi veicināmi, stiprinot stabilus pamatus šī apgabala kultūrvides saglabāšanai, ekonomiskajam uzplaukumam un atsvešināšanās pārvarēšanai Vladislavs Volkovs
Nacionālās identitātes veidošanās: individuālās un kolektīvās vērtības
Vismaz Daugavpilī sabiedriskā integrācija tiek uztverta kā institūts, kurā liberālās, individuālās vērtības un etniskās, kolektīvās identitātes vērtības nebūt nav pretrunā, tās netiek īpaši pretstatītas Edmunds Šūpulis
Nacionālās identitātes nostiprināšanās un izmaiņu process: valodas lietojums un kolektīvā atmiņa
Par nacionālo identitāti var runāt vismaz divos atšķirīgos veidos – tā var tikt konstruēta gan no etniskiem, gan pilsoniskiem elementiem, paplašinot mēs robežas, iekļaujot tajās pēc iespējas vairāk līdzcilvēku Inga Sergeiceva, Jeļena Avanesova
Kas ietekmē nacionālās identitātes apziņas veidošanos Latvijā: latviešu un krievvalodīgo skatu punkts
Krievvalodīgo respondentu atbildes liek secināt, ka, neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņi integrējušies Latvijas sabiedrībā, viņi bieži vien jūtas nedaudz atstumti no nacionālās identitātes veidošanās procesiem Aleksejs Šņitņikovs
Nacionālās identitātes subjektu veidošanās īpatnības Latvijā 21. gadsimtā
Nacionālās apziņas veidošanas nosacījums ir „institucionālā integrācija” jeb līdzdalība, kas ļauj abstrahēt un apzināt teritoriālās un kultūras saiknes ar svešiniekiem. Vēl arī „konstituējošas saites” ar Latviju Nadežda Pazuhina
Nacionālās un kultūras identitātes krustceļos: Latvijas krievu minoritātes pašrefleksijas pieredze (1991–2011)
Diskusijās pašā krievu kopienā reti kad tiek aplūkots jautājums par kritisku pieeju savai vēsturei. Īpašā, emocionālā saikne ar kultūrģeogrāfisko Latvijas telpu, iespējams, ir viņu kultūras identitātes pamats Māra Zirnīte
Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Ja valsts attīstības redzējums pievērsīs uzmanību arī „mazajai politikai”, tad nacionālās identitātes apziņa var gūt krasi pozitīvu pavērsienu, jo cieši saistīta ar to, kā cilvēki redz sevi valstī, kā izprot varas jēdzienu Dagmāra Beitnere
Nacionālās pašapziņas un vēstures attiecības Latvijā
Nācijai ir jādodas pārbaudīta ceļa virzienā, jāsāk attīstīt industriju. Tā ne tikai veicina nodarbinātību un ceļ dzīves kvalitāti, bet arī iemāca nācijai sevi identificēt ar noteiktu produktu, kuru pieprasa starptautiskā tirgū Māra Lēruma, Līga Bērziņa-Cimdiņa
Ķīmijas tehnoloģija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1863–1918)
Attīstības pamatā – RP un RPI nodrošinātās zināšanas un prasmes ķīmijas tehnoloģijā, kas pamatojas uz fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu un metožu lietošanu izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā Agrita Kiopa, Kaspars Bērziņš, Jūlija Melkere
Baltijas zinātnieku un pētniecības integrācija pasaules zinātnes telpā
Rezultātu atšķirību, iespējams, būtiski ietekmējušas zinātnes politikas un administrēšanas atšķirības. Lietuvā un Igaunijā augstāko mācību iestāžu finansējums ir būtiski atkarīgs no zinātniskās darbības rezultātiem Anda Rožukalne
Latvijas mediju “ēdienkarte”. Kurš un kā ietekmē kvalitāti?
Žurnālisti arvien vairāk apzinās, ka informācijas pārpilnības laikmetā tomēr ir daži visai sabiedrībai svarīgi temati, tāpēc to atklāšanai nepieciešami profesionāli žurnālisti. Notiks būtiskas izmaiņas Eduards Bruno Deksnis
Trimdas arhīvos atrodamās liecības par politiskām aktivitātēm 1945.–1991. gadā
Pateicoties trimdas aktīvistu talantam atrast noturīgus sabiedroto spēkus mītnes zemes politiskā vidē, tika paturēta spēkā doma, ka 1990.–1991. gadā Latvijas neatkarība tika atjaunota, nevis iegūta no jauna Inese Grumolte
Leģitīma sabiedrības pārvalde: Raiņa priekšstati antīkās un modernās politiskās domas debašu kontekstā
Rainis ir uzticīgs republikāniskās pārvaldes principam, ka leģitimitāte izriet vienīgi no vairākuma piekrišanas, šeit nevar būt runa par kādiem īpašā veidā privileģētiem indivīdiem vai to grupām APSKATI Ivars Pavasars
Dzīvības un gaismas noslēpums
Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte rezolūcija Pēteris Bolšaitis
Akadēmiskā vienība Austrums 125 gados Ainārs Lerhis
Pirmais apkopojošais darbs par Miķeli Valteru Santa Dzene
Jāņa Poļa piemiņai Dace Dārziņa
Aina Vāvere – rakstniece, skolotāja, universitātes mācībspēks, mīļš draugs HRONIKA Akadēmiskā vienība Auseklis Melburnā Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars Studentu biedrība Fraternitas Rusticana IN THIS ISSUE