46. numurs (2009)
Edmunds Valdemārs Bunkše
“Vēl joprojām auga bērzu birztalas.” Latvijas ainavas man
Apskatot ainavu uztveres posmus un maiņas, galvenais nodoms ir veicināt diskusijas par Latvijas ainavām un paplašināt ainavu uztveri un izpratni. Un stāsts ir arī par zemi, jo ‘zeme’ mums ir dziļāks jēdziens par ainavu Mārcis Auziņš
Latvijas Universitāte: mēs esam gatavi radīt jaunas vērtības
Mūsu mērķis, kas ierakstīts LU stratēģijā nākamajiem desmit gadiem – kļūt par vadošo universitāti Baltijas jūras reģionā, un 2019. gadā, kad LU apritēs 100 gadu, ieņemt stabilu vietu Eiropas izcilāko zinātnes un mācību centru vidū Indriķis Muižnieks
Krīze un Latvijas akadēmijas nākotnes izredzes
2009. gada krīze rada priekšnoteikumus resursu konsolidācijai un pamatu Latvijas akadēmijas izrāvienam par zināšanu ekonomikas virzītājspēku valstī. Ja nebūtu krīzes, akadēmijai to vajadzētu izdomāt Pēteris Strautiņš
Latvijas ekonomikas perspektīvas 2010. – 2020. gadā
Izaugsme būs atkarīga no eksporta sektora, kurā dominējoša loma ir apstrādes rūpniecībai. Tuvākajā nākotnē nozīmīgākie izaugsmes virzītāji būs koksnes un pārtikas pārstrāde, tālākā nākotnē pieaugs farmācijas un mašīnbūves salīdzinošā nozīme Vita Matīsa
Individuālā atbildība un kopīgā lieta: lojalitāte kam?
Latvijas valsts izauga no biedrībām, bet neatkarīgā, demokrātiskā Latvija turpinās augt un plaukt tikai tad, ja varas un atbildības nesēji būs simtiem tūkstošiem „tikai demokrātu” dažu, ierobežotu varas klanu vietā Artis Pabriks
Atbildība par brīvību
Domāju, ka politiski mūsu galvenais uzdevums kā valstij nākošajā desmitgadē ir panākt, lai vara atgriežas vidusšķirai un lai cilvēks redz, ka politiķi, ekonomika un valsts institūcijas nestrādā tikai dažiem Inese Gobiņa, Anita Villeruša, Iveta Pudule, Ilze Kalniņa
Skolēnu veselības paradumu pētījums Latvijā 1990. – 2005.
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti rāda, ka straujās politiskās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas valstī notikušas pēdējos 15 gadus, kopumā nav bijušas labvēlīgas pusaudžu veselībai Anda Rožukalne
Patērētāju žurnālu redaktoru darbu ietekmējošie spēki
Žurnāla pirkšana no redaktoru viedokļa ir būtiskāka par ilgstošu piesaisti saturam un satura radīto apmierinājumu, būtībā apmierinājumu redaktori tulko kā pirkšanu. Saturs tiek veidots no tā, ko „pērk”, nevis no tā, ko „lasa” Jānis Stradiņš
Personības un strāvojumi Latvijas un Austruma vēsturē
Kādreiz Austrums zīmīgi ir ticis nosaukts par “individuālistu sabiedrību”. Vēsture māca, ka atdzimšana var nākt no spēcīgām personībām un pareiziem, laikā uztvertiem strāvojumiem sabiedrībā Uldis Neiburgs
Baltijas valstu pretošanās kustību savstarpējā sadarbība un sakari ar Rietumu izlūkdienestiem (1941 – 1945)
Nacionālā pretošanās kustība, kas darbojās nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, sadarbojās ar līdzīgām pretošanās kustībām Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kā arī uzturēja kontaktus ar dažādām politiskām aprindām Skandināvijā Ilgars Grosvalds
Pirmā pasaules kara slavenais latviešu izlūks
Andrejs Peka (Pekka) vadīja Krievijas virspavēlnieka štāba slepeno kara aģentūru un noskaidroja, ka boļševiku atbildīgās personas, lai izraisītu Krievijā revolūciju, strādā par naudu, kuru uz kādu banku Zviedrijā pārsūta vācu ģenerālštābs Guntis Zemītis
Vendu jautājums un arheoloģijas avotu iespējas tā risinājumā
Vendus kā slāvus Valentīns Sedovs identificē pēc loka jeb pirkstveidīgajām saktām. Nav nekā, kas liecinātu, ka saktu lietotāji varētu veidot kādu īpašu arheoloģisko kultūru, ir tikai šīs dažas saktas Velga Vēvere
Latviešu filosofiskās idejas trimdā – konceptualizācijas iespējas
Aplūkojamo autoru laukā iekļaujas gan akadēmiskie filosofi – dažādu ārzemju augstskolu mācībspēki, monogrāfiju un zinātnisku rakstu autori, gan tie pētnieki, kuru darbība tā vai citādi ir filosofiski ievirzīta APSKATI Arnis Vīksna
Rūpīgi un pamatīgi Andris Straumanis
Sen vajadzīga, jauna žurnālistikas mācību grāmata Vitālijs Zelčs, Anto Raukass
Aleksis Dreimanis – dzīva leģenda kvartārģeoloģijā. Aleksim Dreimanim – 95 Žanis Valdmanis
Sekojot pašplūsmei: Austrumam 125 gadi Ivars Pavasars, Aivars Markots
Sietiņieža Uzrunas akmens atjaunošana Jānis Lejnieks
Andrejs Holcmanis – in memoriam HRONIKA
“Vēl joprojām auga bērzu birztalas.” Latvijas ainavas man
Apskatot ainavu uztveres posmus un maiņas, galvenais nodoms ir veicināt diskusijas par Latvijas ainavām un paplašināt ainavu uztveri un izpratni. Un stāsts ir arī par zemi, jo ‘zeme’ mums ir dziļāks jēdziens par ainavu Mārcis Auziņš
Latvijas Universitāte: mēs esam gatavi radīt jaunas vērtības
Mūsu mērķis, kas ierakstīts LU stratēģijā nākamajiem desmit gadiem – kļūt par vadošo universitāti Baltijas jūras reģionā, un 2019. gadā, kad LU apritēs 100 gadu, ieņemt stabilu vietu Eiropas izcilāko zinātnes un mācību centru vidū Indriķis Muižnieks
Krīze un Latvijas akadēmijas nākotnes izredzes
2009. gada krīze rada priekšnoteikumus resursu konsolidācijai un pamatu Latvijas akadēmijas izrāvienam par zināšanu ekonomikas virzītājspēku valstī. Ja nebūtu krīzes, akadēmijai to vajadzētu izdomāt Pēteris Strautiņš
Latvijas ekonomikas perspektīvas 2010. – 2020. gadā
Izaugsme būs atkarīga no eksporta sektora, kurā dominējoša loma ir apstrādes rūpniecībai. Tuvākajā nākotnē nozīmīgākie izaugsmes virzītāji būs koksnes un pārtikas pārstrāde, tālākā nākotnē pieaugs farmācijas un mašīnbūves salīdzinošā nozīme Vita Matīsa
Individuālā atbildība un kopīgā lieta: lojalitāte kam?
Latvijas valsts izauga no biedrībām, bet neatkarīgā, demokrātiskā Latvija turpinās augt un plaukt tikai tad, ja varas un atbildības nesēji būs simtiem tūkstošiem „tikai demokrātu” dažu, ierobežotu varas klanu vietā Artis Pabriks
Atbildība par brīvību
Domāju, ka politiski mūsu galvenais uzdevums kā valstij nākošajā desmitgadē ir panākt, lai vara atgriežas vidusšķirai un lai cilvēks redz, ka politiķi, ekonomika un valsts institūcijas nestrādā tikai dažiem Inese Gobiņa, Anita Villeruša, Iveta Pudule, Ilze Kalniņa
Skolēnu veselības paradumu pētījums Latvijā 1990. – 2005.
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti rāda, ka straujās politiskās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas valstī notikušas pēdējos 15 gadus, kopumā nav bijušas labvēlīgas pusaudžu veselībai Anda Rožukalne
Patērētāju žurnālu redaktoru darbu ietekmējošie spēki
Žurnāla pirkšana no redaktoru viedokļa ir būtiskāka par ilgstošu piesaisti saturam un satura radīto apmierinājumu, būtībā apmierinājumu redaktori tulko kā pirkšanu. Saturs tiek veidots no tā, ko „pērk”, nevis no tā, ko „lasa” Jānis Stradiņš
Personības un strāvojumi Latvijas un Austruma vēsturē
Kādreiz Austrums zīmīgi ir ticis nosaukts par “individuālistu sabiedrību”. Vēsture māca, ka atdzimšana var nākt no spēcīgām personībām un pareiziem, laikā uztvertiem strāvojumiem sabiedrībā Uldis Neiburgs
Baltijas valstu pretošanās kustību savstarpējā sadarbība un sakari ar Rietumu izlūkdienestiem (1941 – 1945)
Nacionālā pretošanās kustība, kas darbojās nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, sadarbojās ar līdzīgām pretošanās kustībām Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kā arī uzturēja kontaktus ar dažādām politiskām aprindām Skandināvijā Ilgars Grosvalds
Pirmā pasaules kara slavenais latviešu izlūks
Andrejs Peka (Pekka) vadīja Krievijas virspavēlnieka štāba slepeno kara aģentūru un noskaidroja, ka boļševiku atbildīgās personas, lai izraisītu Krievijā revolūciju, strādā par naudu, kuru uz kādu banku Zviedrijā pārsūta vācu ģenerālštābs Guntis Zemītis
Vendu jautājums un arheoloģijas avotu iespējas tā risinājumā
Vendus kā slāvus Valentīns Sedovs identificē pēc loka jeb pirkstveidīgajām saktām. Nav nekā, kas liecinātu, ka saktu lietotāji varētu veidot kādu īpašu arheoloģisko kultūru, ir tikai šīs dažas saktas Velga Vēvere
Latviešu filosofiskās idejas trimdā – konceptualizācijas iespējas
Aplūkojamo autoru laukā iekļaujas gan akadēmiskie filosofi – dažādu ārzemju augstskolu mācībspēki, monogrāfiju un zinātnisku rakstu autori, gan tie pētnieki, kuru darbība tā vai citādi ir filosofiski ievirzīta APSKATI Arnis Vīksna
Rūpīgi un pamatīgi Andris Straumanis
Sen vajadzīga, jauna žurnālistikas mācību grāmata Vitālijs Zelčs, Anto Raukass
Aleksis Dreimanis – dzīva leģenda kvartārģeoloģijā. Aleksim Dreimanim – 95 Žanis Valdmanis
Sekojot pašplūsmei: Austrumam 125 gadi Ivars Pavasars, Aivars Markots
Sietiņieža Uzrunas akmens atjaunošana Jānis Lejnieks
Andrejs Holcmanis – in memoriam HRONIKA
- Akadēmiskā vienība Atāls Austrālijā
- Akadēmiskā vienība Austrums
- Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars
- Studentu biedrība Fraternitas Rusticana