Akadēmiskais centrs45. numurs (2008)
Aija Priedīte
Kāpēc daži nozīmīgi latviešu valodas vārdi vēl nav integrēti Latvijas sabiedrībā?
Kamēr mums pašiem nebūs skaidrs un mēs to uz ik soļa neparādīsim valodas lietojumā, ka „mūsu republika” ir demokrātiska valsts Latvija, kas atrodas Eiropā, tikmēr diemžēl dzīvosim tikai tā sauktajā demokrātijā
Sigma Ankrava
Iedzīvotāju izglītotība un sabiedriskās domas veidošanās
Ja saistām iedzīvotāju izglītotības līmeni ar valsts ekonomisko izaugsmi un ienākumu pieaugumu uz katru iedzīvotāju, tad iznāk, ka izglītība ir tieši proporcionāli saistīta ar sabiedrisko domu attiecībā uz demokrātijas atzīšanu un tās stabilitāti
Iedzīvotāju izglītotība un sabiedriskās domas veidošanās
Ja saistām iedzīvotāju izglītotības līmeni ar valsts ekonomisko izaugsmi un ienākumu pieaugumu uz katru iedzīvotāju, tad iznāk, ka izglītība ir tieši proporcionāli saistīta ar sabiedrisko domu attiecībā uz demokrātijas atzīšanu un tās stabilitāti
Brigita Zepa
Demokrātijas diskursi mūsdienu Latvijā
Latvijas publiskajā telpā izskanējušās politiķu runas un argumenti veido demokrātijas diskursu. Kā demokrātijas diskursam raksturīgas iezīmes atklājas demokrātijas „privatizācija”, mārketizācija, klerikalizācija, etnicizācija un majorizācija
Demokrātijas diskursi mūsdienu Latvijā
Latvijas publiskajā telpā izskanējušās politiķu runas un argumenti veido demokrātijas diskursu. Kā demokrātijas diskursam raksturīgas iezīmes atklājas demokrātijas „privatizācija”, mārketizācija, klerikalizācija, etnicizācija un majorizācija
Aksels Rētcs, Veiko Spolītis
Latvijas deviņdesmitā un trīsdesmit trešā gadskārta
Valsts 90 gadu jubilejā Latvijas pilsoņi varētu ielāgot, ka tie vienlaicīgi svin tikai trīsdesmit trešo savas demokrātiskās republikas gadskārtu. Vairāk pārvērtēt demokrātijas pieredzi, būt mazāk mahohistiskiem un tomēr mācīties arī no citu valstu kļūdām
Latvijas deviņdesmitā un trīsdesmit trešā gadskārta
Valsts 90 gadu jubilejā Latvijas pilsoņi varētu ielāgot, ka tie vienlaicīgi svin tikai trīsdesmit trešo savas demokrātiskās republikas gadskārtu. Vairāk pārvērtēt demokrātijas pieredzi, būt mazāk mahohistiskiem un tomēr mācīties arī no citu valstu kļūdām
Ieva Dmitričenko
Politiskais mārketings kā jauna politikas zinātnes pētniecības joma Latvijā
Biznesa mārketinga redzeslokā ir produkts jeb tas, ko klients saņem pēc tam, kad viņu ir pārliecinājuši pārdevēja solījumi. Kas ir politiskā mārketinga produkts? Šī raksta mērķis ir piedāvāt vienu no skatījumiem uz šo jautājumu
Politiskais mārketings kā jauna politikas zinātnes pētniecības joma Latvijā
Biznesa mārketinga redzeslokā ir produkts jeb tas, ko klients saņem pēc tam, kad viņu ir pārliecinājuši pārdevēja solījumi. Kas ir politiskā mārketinga produkts? Šī raksta mērķis ir piedāvāt vienu no skatījumiem uz šo jautājumu
Ainārs Dimants
Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā
Redakcionālā autonomija ir tiklab priekšnosacījums žurnālistikas kvalitātei, kā arī paaugstina mediju produkta ticamību. Bet ticamība ir galvenais medija kapitāls ilgtermiņā. Latvijā visnotaļ aktuāls, nevis tīri teorētisks temats
Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā
Redakcionālā autonomija ir tiklab priekšnosacījums žurnālistikas kvalitātei, kā arī paaugstina mediju produkta ticamību. Bet ticamība ir galvenais medija kapitāls ilgtermiņā. Latvijā visnotaļ aktuāls, nevis tīri teorētisks temats
Leonija Vuss-Mundeciema
Literatūras un ekrānmediju iedarbes savdabība vardarbības attēlojuma aspektā
Uztveršanas laikā ekrānmediju radītā realitāte uz cilvēka psihi iedarbojas līdzīgi kā dzīve, atšķirībā no lasītā redzētais nogulsnējas cilvēka zemapziņā kā paša piedzīvotais. Šī vardarbība apdraud Latvijas garīgās kultūras saknes, tā jāierobežo
Literatūras un ekrānmediju iedarbes savdabība vardarbības attēlojuma aspektā
Uztveršanas laikā ekrānmediju radītā realitāte uz cilvēka psihi iedarbojas līdzīgi kā dzīve, atšķirībā no lasītā redzētais nogulsnējas cilvēka zemapziņā kā paša piedzīvotais. Šī vardarbība apdraud Latvijas garīgās kultūras saknes, tā jāierobežo
Jānis Broks
Kam vajadzīgi aizliegumi?
No kritiskās racionalitātes viedokļa mūsdienu cilvēkam būtu visnotaļ nepieciešami ierobežojumi un aizliegumi, visupirms jau attiecībā uz grandiozajām pasaules un viņa paša fundamentālas pārveidošanas ambīcijām
Kam vajadzīgi aizliegumi?
No kritiskās racionalitātes viedokļa mūsdienu cilvēkam būtu visnotaļ nepieciešami ierobežojumi un aizliegumi, visupirms jau attiecībā uz grandiozajām pasaules un viņa paša fundamentālas pārveidošanas ambīcijām
Sarma Kļaviņa
Par jēdzienu valodas attīstība un pārmaiņas valodā izpratni. Ieskats Eiropas valodniecības teorētiskās domas mantojumā
Novērtēsim pārmaiņu atbilsmi latviešu valodas iekšējai būtībai, nesteigsimies pārņemt svešu valodu elementus un paraugus, kaut arī šo „nekontrolēto aizgūšanu” valodas politikas amatpersonas dēvē par „brīvu un netraucētu valodas attīstību”
Par jēdzienu valodas attīstība un pārmaiņas valodā izpratni. Ieskats Eiropas valodniecības teorētiskās domas mantojumā
Novērtēsim pārmaiņu atbilsmi latviešu valodas iekšējai būtībai, nesteigsimies pārņemt svešu valodu elementus un paraugus, kaut arī šo „nekontrolēto aizgūšanu” valodas politikas amatpersonas dēvē par „brīvu un netraucētu valodas attīstību”
Ilga Jansone
Ceļš uz rakstības tradīciju maiņu: no gotiskā uz latīnisko
Simtgadīgais Rīgas Latviešu biedrības Ortogrāfijas komisijas lēmums radīja priekšnoteikumus latviešu valodas un tās rakstības vitalitātei, kas ir ļāvusi nepakļauties rusifikācijai padomju okupācijas laikā un saglabāt valodas dzīvotspēju arī 21. gadsimtā
Ceļš uz rakstības tradīciju maiņu: no gotiskā uz latīnisko
Simtgadīgais Rīgas Latviešu biedrības Ortogrāfijas komisijas lēmums radīja priekšnoteikumus latviešu valodas un tās rakstības vitalitātei, kas ir ļāvusi nepakļauties rusifikācijai padomju okupācijas laikā un saglabāt valodas dzīvotspēju arī 21. gadsimtā
Valdis Pīrāgs
Brīvmūrnieku rituālu izcelsme Latvijā
Viena no garīgajām strāvām, kas kopš 18. gadsimta Latvijas teritorijā ir auglīgi mijiedarbojusies ar sabiedrisko domu dažādās valstīs un dažādos laikmetos, ir brīvmūrniecība. Noslēpumainā nevalstiskā organizācija kultivē arī bruņinieku tradīcijas
Brīvmūrnieku rituālu izcelsme Latvijā
Viena no garīgajām strāvām, kas kopš 18. gadsimta Latvijas teritorijā ir auglīgi mijiedarbojusies ar sabiedrisko domu dažādās valstīs un dažādos laikmetos, ir brīvmūrniecība. Noslēpumainā nevalstiskā organizācija kultivē arī bruņinieku tradīcijas
Dace Lūse
Jānis Jaunsudrabiņš kā politiski angažēts rakstnieks
Izcilais rakstnieks, pretēji mūsdienu valdošajam priekšstatam par viņu, nebūt nebija apolitisks, bet allaž prata arī politiski pozicionēties, apliecinot bezprincipu politisko angažētību. Politisko kūleņošanu, iespējams, galvenokārt noteica materiāli apsvērumi
Jānis Jaunsudrabiņš kā politiski angažēts rakstnieks
Izcilais rakstnieks, pretēji mūsdienu valdošajam priekšstatam par viņu, nebūt nebija apolitisks, bet allaž prata arī politiski pozicionēties, apliecinot bezprincipu politisko angažētību. Politisko kūleņošanu, iespējams, galvenokārt noteica materiāli apsvērumi
Ivars Orehovs
Robežas un literārās liecības: Latvija un Zviedrija
Idejiski estētisku interesi zviedru un latviešu 20. gadsimta otrās puses literārās saskarsmes rada ar psiholoģiskās uztveres tēlojumu un ceļa meklējumiem robežšķēršļu pārvarēšanā un „pasaules sašķeltības” likvidēšanā
Robežas un literārās liecības: Latvija un Zviedrija
Idejiski estētisku interesi zviedru un latviešu 20. gadsimta otrās puses literārās saskarsmes rada ar psiholoģiskās uztveres tēlojumu un ceļa meklējumiem robežšķēršļu pārvarēšanā un „pasaules sašķeltības” likvidēšanā
Hanness Korjuss
Baznīca un žurnālistika kā mediju apustulāts 1920.–1940. gadā. Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes ordināriju un garīdznieku nostāja
Ieskatoties līdz šīm relatīvi mazizpētītā jomā gan Latvijas katoļu baznīcas darbības, gan arī Latvijas preses vēstures kontekstā, iepazīstam katoļu baznīcas nostādnes par sociālo komunikāciju
Baznīca un žurnālistika kā mediju apustulāts 1920.–1940. gadā. Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes ordināriju un garīdznieku nostāja
Ieskatoties līdz šīm relatīvi mazizpētītā jomā gan Latvijas katoļu baznīcas darbības, gan arī Latvijas preses vēstures kontekstā, iepazīstam katoļu baznīcas nostādnes par sociālo komunikāciju
Andris Ozols
Hologrāfijas celmlauzis Juris Upatnieks
Diviem šāgada jubilāriem piederīgais – žurnāla Akadēmiskā Dzīve (50) redakcijas kolēģijas loceklis un akadēmiskās vienības Austrums (125) vecbiedrs – Juris Upatnieks ir pagaidām vienīgais latviešu zinātnieks, kas ir reāli pretendējis uz Nobela prēmiju fizikā
Hologrāfijas celmlauzis Juris Upatnieks
Diviem šāgada jubilāriem piederīgais – žurnāla Akadēmiskā Dzīve (50) redakcijas kolēģijas loceklis un akadēmiskās vienības Austrums (125) vecbiedrs – Juris Upatnieks ir pagaidām vienīgais latviešu zinātnieks, kas ir reāli pretendējis uz Nobela prēmiju fizikā
Jānis Klētnieks
Latvijas zinātniskās ekspedīcijas pētījumi Ēģiptē
Noklausīties Latvijas ekspedīcijas ziņojumu Francijas institūta Rakstu un literatūras akadēmijas (Academie des Inscriptions et Belles-Letres) locekļiem Parīzē bija ieradies bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks un ievērojamākie ēģiptologi
Latvijas zinātniskās ekspedīcijas pētījumi Ēģiptē
Noklausīties Latvijas ekspedīcijas ziņojumu Francijas institūta Rakstu un literatūras akadēmijas (Academie des Inscriptions et Belles-Letres) locekļiem Parīzē bija ieradies bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks un ievērojamākie ēģiptologi
Aleksis Dreimanis
Latviešu ģeozinātņu darbinieki Rietumu zemēs no 1945. līdz 1990. gadam
Gandrīz visi gados vecākie, kas dzimuši pirms 1920. gada, savu profesionālo izglītību ieguvuši Latvijā vai Krievijas impērijā, Latvijā jau strādājuši savā specialitātē. Gados jaunākā grupa, pēc 1920. gada dzimušie, augstskolu beiguši Rietumu zemēs
Latviešu ģeozinātņu darbinieki Rietumu zemēs no 1945. līdz 1990. gadam
Gandrīz visi gados vecākie, kas dzimuši pirms 1920. gada, savu profesionālo izglītību ieguvuši Latvijā vai Krievijas impērijā, Latvijā jau strādājuši savā specialitātē. Gados jaunākā grupa, pēc 1920. gada dzimušie, augstskolu beiguši Rietumu zemēs