Attēlā no kreisās: LU Rektors, profesors Gundars Bērziņš; Kristofers Robinsons, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā; LU EZTF vadošā pētniece PhD Inga Retiķe; LU EZTF Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Dr. Maksym Pogorielov; Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša; LU Zinātņu prorektors, Asociētais profesors Guntars Kitenbergs. Foto: Kaspars Zborovskis

4. septembrī svinīgajā ceremonijā Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons parakstīja nozīmīgu starpvaldību nolīgumu ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Pašlaik spēkā esošais 1994. gada 6. jūlijā parakstītais ASV un Latvijas Republikas valdības nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā tika noslēgts, pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šo 30 gadu laikā, sadarbojoties ar ASV zinātniskajām institūcijām un pētniekiem, Latvija pētniecības un tehnoloģiju attīstībā ir spērusi milzīgu soli. 

“Latvijas un ASV ilgstošā partnerība zinātnē un tehnoloģijās ir spilgts piemērs tam, kā kopīgiem spēkiem iespējams risināt mūsdienu globālos izaicinājumus, tostarp uzlabojot sabiedrības veselību, aizsargājot vidi un stiprinot valsts drošību,” komentē Anda Čakša. 

Kā uzsver Kristofers Robinsons, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā “Mēs ceram, ka šī vienošanās veicinās jaunus projektus starp Amerikas un Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, padziļinot mūsu zinātnisko sadarbību. Šodien parakstītais nolīgums ir tikai sākums, nevis kulminācija tam, ko mūsu valstis var sasniegt, strādājot kopā.”  

Lai atbalstītu izcilību zinātnē, izglītībā un inovācijās, kā arī veicinātu Ukrainas pētnieku integrāciju globālajā pētniecības kopienā, šī gada aprīļa sākumā tika izsludināta projektu pieteikumu atlase Baltijas jūras reģiona valstu, Ukrainas un Amerikas Savienoto valstu sadarbības iniciatīvai pētniecībā. No 15 pieteikumiem, apstiprinājumu ir saņēmuši trīs izcili projekti – divi no tiem no Latvijas Universitātes. 

Projekta GRANDE-U “Groundwater Resilience Assessment through iNtegrated Data Exploration for Ukraine” mērķis ir hidroģeoloģiskajos modeļos integrēt satelīta un zemes novērojumus, lai sniegtu detalizētas un savlaicīgas prognozes par pazemes ūdeņu resursiem un pieejamību. Pazemes ūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens resurss gan Ukrainā, gan Latvijā un to aizsardzība ir valsts drošības jautājums. Projekts apvieno partnerus no sešām valstīm: Latvijas Universitātes, Sandjego superdatoru centra (ASV) un Ņūmeksikas štata universitātes (ASV), Polijas Ģeoloģijas institūta, Tartu Universitātes (Igaunija), Viļņas Universitātes (Lietuva), Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālā universitāte (Ukraina) un Ukrainas Hidrometeoroloģijas institūta. 

Projekts "Tailored Molecular Transport in Low-Dimensional Bio-inorganic Hybrid Materials" apvieno trīs partnerus: Latvijas Universitāti, Džordžijas Tehnoloģiju institūtu (ASV) un Sumu Valsts universitāti (Ukraina). Projekta pētījumu objekts ir celulozes nanošķiedru (CNF) un divdimensiju (2D) pārejas metāla karbīdu kombinācija kā inovatīva kompozītmateriāla membrāna bioloģiskām saskarnēm, kur tiks pētīta poraino kompozītmateriālu fototermiski izraisītās antibakteriālās īpašības paātrinātai brūču dzīšanai. Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt revolucionāru pieeju brūču aprūpē, kas spētu efektīvi kontrolēt dzīšanas procesu un likvidēt baktērijas. 

Vairāk par notikušo pasākumu: IZM mājaslapā.  

Dalīties