2017. gadā atklāto asteroīdu nosauc par godu latviešu astronomam

2017. gadā atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu. Šī gada jūnijā asteroīda vārdu apstiprināja Starptautiskās astronomu Savienības (SAS Executive Committee WG Small Bodies Nomenclature) komiteja. Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā WG Small Bodies Nomenclature biļetena 4. sējuma 8. numurā.  

Jaunatklātā asteroīda vidējais attālums no Saules ir 3,09 astronomiskās vienības, kas ir apmēram 464 miljons kilometru attālumā, un vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 5,44 gados. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznājā un bija 21 zvaigžņlieluma objekts. Tā rotācijas periods ap asi pēc aptuvena novērtējuma (spožuma mērījumu sērija vēl ir par mazu precīzākiem aprēķiniem) ir tuvu divām stundām un no šī viedokļa asteroīds pieder pie ātri rotējošiem. 

 

Jaunatklātais asteroīds nosaukts par godu latviešu astronomam, ilggadējam Baldones astrofizikas observatorijas nodaļas vadītājam Andrejam Alksnim (1928.07.15 – 2017.03.11) un viņa sasniegumiem.  

A. Alksnis dzimis Valmierā, kur arī beidzis 1947. gadā Valmieras ģimnāziju kā eksterns. Viņš bja vispusēji apdavināts jaunietis. kas trenējās arī basketbolā un muzicēja klarneti skolas orķestrī. A. Alksnis studēja LVU FMF astronomijas specialitātē (1947–1951), 1951./1952. akadēmiskajā gadā turpināja mācības Maskavas Valsts Universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1952. gadā astronomijas specialitātē. Viņa pirmā un vienīgā darba vieta bija Astronomijas sektors un tā vēlākās variācijas – Astrofizikas laboratorija, Radioastrofizikas observatorija un LU Astronomijas institūts (1952–2009), kurās viņš pa karjeras kāpnēm izauga no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam. Aspirantūras laikā Alksnis bija piekomandēts Krimas Astrofizikas observatorijai (1954–1957). 1961. gadā A. Alksnis aizstāvēja fizikas-matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju “Zvaigžņlielumu, krāsu indeksu un spektra klašu noteikšana vājām zvaigznēm un starpzvaigžņu absorbcijas pētīšana Cefeja apgabalā”. Sava zinātniskā  darba karjeras laikā bez oglekļa zvaigžņu pētniecības veicis uzliesmojošo zvaigžņu (novu) izpēti Andromedas galaktikā. Viņš personīgi atklājis 54 jaunas novas. A. Alksnis ir trīs monogrāfiju (Properties of carbon stars of the galaxy, 1983; Carbon stars in a field in Cygnus, 1988, General Catalog of Galactic Carbon Stars by C. B. Stephenson. Third Edition,2001) līdzautors, vairāk kā 240 zinātnisku publikāciju un grāmatas “Zvaigznes un miglāji” (1961) autors, žurnālā “Zvaigžņotā Debess” rakstu autors un redkolēģijas loceklis kopš izdevuma dibināšanas (1958 - 2017). Kopš 2002. gada – zinātniskā žurnāla „Baltic Astronomy” redakcijas kolēģijas loceklis.  

Vadījis starptautiskās organizācijas International Halley Watch (1984-1986) komētas novērošanas darbus ZA Radioastrofizikas observatorijā, piedalījies astrometriskā pavadoņa HIPPARCOS (1982-1993) un kosmiskā aparāta ULYSSES (1993) starptautisko programmu īstenošanā.  Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) biedrs (1964), Eiropas Astronomijas biedrības (EAS) biedrs (1991), Eirāzijas Astronomijas biedrības (EAAS) biedrs (1990), un Latvijas Astronomijas biedrības dibinātājbiedrs (1947). A. Alksnim piešķirtas LPSR ZA Prezidija prēmijas (1978 un 1986), PSRS ZA Zinātniskās padomes medaļa (1987), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) M. Keldiša prēmija (1990), LZA goda doktora grāds astronomijā (1999), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2002), LZA Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā (2008). 2017. gada 11. martā Latvijas zinātnieku saime zaudēja Andreju Alksni, kas tik labi pārzināja astronomiju un spēja to izklāstīt patiesi labā latviešu valodā.