Foto: Ekonomistu apvienība

20. jūnijā Latvijas Universitātē (LU) notika komercbanku konkurencei, attīstības iespējām un izaicinājumiem veltīta konference. Tās ietvaros tika prezentēts LU un Ekonomistu apvienības izstrādātais pētījums par banku sektora transformāciju ES un Ziemeļeiropā, kā arī par banku konkurenci Baltijas valstīs un situāciju Latvijas komercbanku sektorā. Pasākumā par pētījuma secinājumiem un finanšu sektora jautājumiem diskutēja banku sektora pārstāvji, uzņēmēji un politikas veidotāji Latvijā un Eiropā.

“Latvijā būtu vieta nelielām nišas bankām, kas uzlabotu konkurences vidi,” Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris uzsvēra pētījumā secināto. “Tā vietā, lai veicinātu dialogu, radītu apstākļus un noņemtu riskus, tā [valsts pārvalde] mēģināja darboties banku vietā vai uzņēmējdarbības vidē, un tas, protams, ne pārāk labi ir strādājis,” viņš akcentēja valsts pārvaldes lomu finanšu sektora attīstībā, veicinot konkurenci, finanšu pakalpojumu pieejamību un kapitāla tirgus izaugsmi.

LU rektors Gundars Bērziņš norādīja uz pēdējo gadu lielākajiem izaicinājumiem finanšu sektorā – sākot ar pandēmiju, kas palielināja naudas daudzumu valstu ekonomikās, karš Ukrainā, kas ierobežoja transakciju veikšanas iespējas visā pasaulē, kā arī digitalizāciju, kas veicina banku konsolidāciju. “Šīs norises ir ietekmējušas arī Latviju, jo banku sistēmā ir notikusi koncentrācija un var konstatēt nepilnības pakalpojumu pieejamībā. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kādi ir minēto nepilnību cēloņi un iespējamie risinājumi,” sacīja G. Bērziņš.

Konferences norises ieraksts un pētījuma prezentācija skatāmi Ekonomistu apvienības Youtube kontā.

Prezentējot pētījumu par banku sektora transformāciju ES un Ziemeļeiropā un tās ietekmi uz sektora konkurenci Baltijas valstīs, kā arī par situāciju Latvijas banku sektorā, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns profesors Jānis Priede norādīja uz banku sektora lielo nozīmi ES, ņemot vērā salīdzinoši mazāk attīstīto kapitāla tirgu (nekā, piemēram, ASV). Sektora regulācija, digitalizācija un kiberdrošība, kā arī klimata jautājumi un ilgtspējas ietekme – tie būs lielākie globālie izaicinājumi nākamjā desmitgadē. Latvijā aktuāli būs arī demogrāfija, iedzīvotāju finanšu pratība un uzkrāšanas kultūra, kā arī ģeopolitiskie riski.

Pētījuma rezultāti liecina, ka koncentrācijas līmenis Baltijas valstu banku sektorā ir augsts. Tas norāda uz zemāku konkurences līmeni, īpaši salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm un vidējo rādītāju ES. Tā sauktais “kapitālais remonts”  finanšu sektorā ir ieviesis korekcijas banku “riska apetītē” un atstājis ietekmi uz kreditēšanu. “Ja konkurence starp bankām konkrētā tirgū ir ierobežota, tām var būt mazāka motivācija piedāvāt aizņēmējiem konkurētspējīgas procentu likmes un citus izdevīgus nosacījumus. Konkurences trūkums var radīt situāciju, ka bankas var saglabāt augstākas procentu likmes, nebaidoties zaudēt klientus konkurētspējīgāku aizdevēju labā,” norādīts pētījumā.

Aptaujātie finanšu nozares eksperti norādījuši, ka Latvijas banku sektoru nākotnē varētu papildināt nišas bankas. Lai gan jaunu dalībnieku ienākšana tirgū vai būtiskas pārmaiņas esošo banku stratēģijās varētu mainīt konkurences situāciju, šie scenāriji ekspertu vidū tiek uzskatīti par maz ticamiem. Vairāki konferences dalībnieki akcentēja, ka nišas banku attīstībai būtu jādomā par regulējumu, kas būtu pielāgots nelieliem tirgus dalībniekiem.

Runājot par par nepilnībām kreditēšanas tirgū, J. Priede minēja arī tādu faktoru kā salīdzinoši liela ēnu ekonomika un uzņēmējdarbības vide, piemēram, nepiemērota komercprakse, kas bankām dažkārt liek būt uzmanīgākām. “Neskaidras pārvaldības struktūras, neskaidra atbildība un neefektīvi lēmumu pieņemšanas procesi izraisa investoru un kreditoru neuzticību. Vāja korporatīvā pārvaldība apgrūtina uzņēmumu spēju piesaistīt finansējumu un pārliecināt potenciālos partnerus par savu stabilitāti un ilgtspēju. Īpaši problemātiska ir uzņēmumu sadrumstalotība mazākos uzņēmumos, cenšoties diversificēt riskus. Šāda prakse apgrūtina aizdevumu saņemšanu, jo bankām ir grūtāk novērtēt uzņēmuma aktīvus un nodrošinājumu,” secināts pētījumā.

Pētījuma rezultāti skatāmi Ekonomistu apvienības mājaslapā.

Pētījuma rezultāti tika apspriesti paneļdiskusijās par kreditēšanas vaicināšanas iespējām un banku sektora ilgtspēju un darbību Eiropas mērogā. Vairāk par konferences norisi, galvenajiem pētījumā izdarītajiem secinājumiem un paneļdiskusijās spriesto lasāms Ekonomistu apvienības mājaslapā.

 

Dalīties