© Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

No šā gada 17. līdz 21. jūnijam Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) organizē Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības 19. kongresu, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos.

Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši cilvēku dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti un citus aspektus.

Lai akadēmiskā līmenī reflektētu par to, kā un kādēļ mainījušies ikdienas naratīvi, Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research - ISFNR) 19. kongresa tēma izvēlēta “Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē”.

Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU LFMI, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī.

Kongress pulcēs vairāk kā 150 pētnieku no 29 valstīm: gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu un citas valstis. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās.

Pasākuma programma

LU LFMI pateicas par sadarbību un atbalstu konferences rīkošanā Valsts kulturkapitāla fondam, LU, Rīgas domei, biedrībai “Cultus”, kā arī Nordic Culture Point projektam “Heritage and Future Network”.

Dalīties