“Latvijai jau tuvākajā laikā ir jāizstrādā mākslīgā intelekta izmantošanas stratēģija un nacionālais regulējums, kur Saeimai kā likumdevējam ir būtiska loma, tāpēc augstu novērtēju Saeimas priekšsēdētājas padziļināto interesi par Latvijas Universitātes veikumu šajā jomā. Mākslīgā intelekta jautājums skar pilnīgi visas jomas, tāpēc ir jārod efektīvi pārnozaru un starpnozaru sadarbības modeļi gan valstiskā, gan universitāšu un citos līmeņos. MI ir unikāla iespēja attīstīt un pacelt Latvijas ekonomiku, tāpēc uz to nevar raudzīties tikai kā investīciju infrastruktūrā vai tehnoloģijās, svarīgas ir idejas par tā efektīvu un ilgtspējīgu pielietoju visās sabiedrībai nozīmīgās jomās, piemēram, veselībā, aizsardzībā, izglītībā un uzņēmējdarbībā,” uzsvēra LU rektors Gundars Bērziņš.
Saeimas priekšsēdētājas uzņemšanā iesaistījās kupls skaits LU saimes – vairāku LU fakultāšu akadēmiskais personāls, kā arī LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) un LU Skaitliskās modelēšanas institūta (SMI) pārstāvji, Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas un Rektora biroja darbinieki.
Viesiem LU docentes Anetes Borodušķes un asociētās profesores Līgas Ozoliņas-Mollas vadībā bija iespēja apmeklēt Biotehnoloģijas-bioinženierijas laboratoriju, kurā Saeimas priekšsēdētājai bija iespēja iestādīt plūškoka šūnas. Pēc tam Ģeoloģijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors Jānis Karušs ar kolēģiem iepazīstināja ar datormodelēšanas un mākslīgā intelekta pielietošanu ģeoloģiskajos pētījumos, bet asociētais profesors Agris Bērziņš un vadošais pētnieks Eduards Baķis - ar datormodelēšanas un eksperimentu sinerģiju molekulāro kristālu un jonu šķidrumu pētījumos.
LU Skaitliskās modelēšanas institūta pārstāvji vadošā pētnieka Andra Jakoviča vadībā izklāstīja, kā MI var pielietot darba un dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, ļaujot savlaicīgi noteikt, vai telpa ir epidemioloģiski droša un savlaicīgi uzsākot gaisa attīrīšanu. Šis inovatīvais risinājums būtu īpaši noderīgs izglītības un ārstniecības iestādēm.
Vizītes noslēguma diskusijas un sarunas rosināja LU KPMI pārstāvji - institūta direktors, profesors Mārcis Leja, vadošais pētnieks Ilmārs Stonāns, asociētā profesore Signe Mežinska un vadošā pētniece Inese Poļaka –, kas klātesošos iepazīstināja ar MI lomu medicīnā, iezīmējot diagnostikas iespējas un ētiskos aspektus. LU Juridiskās fakultātes lektore un pētniece Irēna Barkāne prezentēja “ES Mākslīgā intelekta akts: Kā samērot prasības uzticamam mākslīgajam intelektam un inovāciju attīstību?”, bet profesore Inna Šteinbuka pastāstīja par LU sadarbībā ar 13 starptautiskajiem partneriem īstenoto Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības projektu “AI4Debunk: Mākslīgais intelekts cīņai pret dezinformāciju”.