Četru augstskolu zinātnieki sāk pētījumu par fiziski un garīgi veselīgām sporta aktivitātēm

Projekta mērķis ir veicināt pētniecību veselības un sporta zinātnē, stiprināt saikni starp pētniecību un sportu, attīstīt uz datiem balstītu zinātnisku un analītisko bāzi sportam, kā arī radīt jaunas zināšanas un pieejas, lai veicinātu ilgtspēju un efektivitāti sportā.

Projekta aktivitātes plānotas trīs tematiskos virzienos – sporta tehnoloģiju attīstība, sportā iesaistīto veselība un sporta nozares pārraudzība. Katrā no tiem izvirzīti vairāki apakšuzdevumi. Projektā piedalās vairāk nekā 80 pētnieku, viņu vidū studenti, jau pieredzējuši zinātnieki un docētāji, sporta nozares profesionāļi, treneri, fizioterapeiti, sporta ārsti un arī paši sportisti.

Viens no virzieniem projektā IMRSportsLV ir veidot datos balstītu zinātnisku bāzi un izstrādāt rekomendācijas sportistiem, treneriem un citiem nozares pārstāvjiem, fokusējoties uz trīs grupām – pielāgotajā sportā, tautas sportā un bērnu un jauniešu sportā iesaistītajiem. Lai vairāk uzzinātu par pētījuma gaitu un devumu gan sporta nozarei, gan pašiem zinātniekiem, sarunājamies ar LU asociēto profesori Līgu Plakani, RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docenti Daci Reihmani un Rehabilitācijas katedras vadošo viespētnieci Aiju Kļaviņu.

Katram pētniekam ir savi uzdevumi un mērķi. Kādi tie ir jums?

Līga Plakane: Neraugoties uz fizisko aktivitāšu sniegtajiem ieguvumiem cilvēka veselībai, fiziski aktīviem cilvēkiem ir traumu un pārslodžu risks, jo īpaši, ja tautas sportisti strauji palielina savu treniņu noslodzi un izmanto intensīvus treniņu režīmus, kas ir līdzīgi profesionālu sportistu treniņiem.

Pētījumā sekosim dažādām tautas sporta populārām disciplīnām, piemēram, skriešanai, riteņbraukšanai, orientēšanās sportam un citiem. Tajos iesaistās daudz cilvēku no dažādām vecuma grupām. Dažkārt tautas sporta aktīvisti veic vairāk fizisko aktivitāšu nekā profesionālie sportisti. Viens no mūsu uzdevumiem ir izpētīt, cik daudz kustēties ir veselīgi, un kad kustības var kļūt kaitīgas.

Dace Reihmane: Nereti jaunieši pazūd no sporta. Sākumā viņi dedzīgi dodas uz treniņiem. Viņi ir tik talantīgi, ka treneri grib šos sportistus iesaistīt ne tikai viņu vecuma grupu sacensībās, bet arī pie vecāka gada sportistiem. Tas rezultējas milzīgā fiziskā un emocionālā pārslodzē.

Tātad pētīsim, vai jaunieši, kuri aktīvi sporto, ir psiholoģiski stabili. Vai viņi nejūtas izdeguši, vai viņiem nav sacensību trauksme.

Treneri vēlas sasniegt labus rezultātus gan individuālajos, gan komandu sportā, jo tas lielā mērā saistīts ar dažādām priekšrocībām. Jo labāki atlētu rezultāti, jo vieglāk nodrošināt nepieciešamo sporta infrastruktūru, inventāru, sporta ārstu un fizioterapeitu apmeklējumus. Bieži liels spiediens uz bērniem ir gan no treneru, gan vecāku puses, kuri grib redzēt arvien labākus bērnu panākumus.

Tādēļ svarīgi pētīt, cik ļoti treneri un vecāki ieklausās bērnos un viņu sajūtās. Bērns sūdzas, ka viņam kaut kur sāp vai ir liels nogurums, bet tuvojas sacensības. Ja treneris neieklausās bērna sajūtās un neveic to objektīvu novērtējumu, tas var izraisīt traumas, kuru rezultātā jaunietis ātri vien var pamest sportu. Ir arī gadījumi, kad treneri neņem vērā, ka gatavošanās periodā sacensībām, skolā notiek eksāmeni vai citi lieli pārbaudījumi, kas rada papildus emocionālo slogu.

Kādas metodes izmantosiet pētījumā?

D. Reihmane: Šobrīd pie mums ir izplatīta sportistu makronovērtēšana, piemēram, bērnu un jauniešu pārbaude BKUS, kur tiek veikti Eirofit testi. Viena pārbaudes reize gadā var arī neko daudz nepateikt. Īpaši, ja atšķiras laika posmi, kurā tie tiek veikti. Piemēram, vienreiz jaunieti pārbauda septembrī, bet nākamajā gadā janvārī. Pirms sezonas, sezonas pīķī vai noslēguma posmā veiktu pārbaužu rezultāti atšķirsies. Svarīgi izpētīt, kādu un cik noderīgu informāciju treneri gūst pēc šā viena novērtējuma.

Paralēli makro novērtējumam, kurā salīdzināsim datu izmaiņas gada laikā, jāveic mikronovērtēšana. Mūsu mērķa grupā būs 12–18 gadus veci jaunieši, kuri trenējas Liepājā, Cēsīs, Murjāņos un Rīgā.

Veiksim fiziskās slodzes testus, kā arī izmantosim citas fiziskā novērtējuma metodes. Pētījumā meklēsim efektīvākos veidus, kā prognozēt iespējamo traumu riskus un kā savlaicīgi tos novērst.

Izmantosim arī dažādas validētas anketas, ar kurām novērtēt jauniešu emocionālo stāvokli, kas saistās ar izdegšanu un pirms sacensību trauksmi. Pēc tam šo informāciju rekomendāciju veidā saņems treneri, sportisti, vecāki un citi sporta nozarē iesaistītie speciālisti. Tādējādi mums būtu ikdienā pieejami efektīvi rīki, kas palīdzēs izvērtēt riska faktorus.

Kā pareizi sporta aktivitātēs iesaistīt cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem?

Aija Kļaviņa: Pētījumā tam ir veltītas divas sadaļas. Viena veltīta pieaugušajiem, kuri, piemēram, startē paraolimpiskajās spēlēs un ir Latvijā licencētie sportisti. Otra sadaļa veltīta bērniem un jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem un iekļaujošo izglītību skolās.

Šobrīd bērni ar funkcionāliem traucējumiem it kā pazūd iekļaujošās izglītības sistēmā. Iesaiste ārpusskolas aktivitātēs pamatā ir tikai viņu vecāku iniciatīva sameklēt nodarbību iespējas.

Mēs standartizēsim Eirofit testus un pielāgosim tos, lai sporta speciālisti varētu šo instrumentu izmantot bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šo instrumentu varētu izmantot treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti, citi sporta jomas speciālisti, lai novērtētu fiziskās spējas bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī redzētu izaugsmi pēc iesaistes fiziskās aktivitātēs.

Otra pētījuma sadaļa saistās jau ar pieaugušajiem, kuru vidū ir paraolimpiskie sportisti. Šajā gadījumā tiek novērtētas kardiopulmonālās spējas gan laboratorijas, gan simulētu sacensību apstākļos. Būtiski ir saprast, ar kādu fiziskās slodzes intensitāti šie sportisti piedalās savā sporta veidā. Vai tas ir ratiņbasketbols, sēdvolejbols, loka šaušana, kas ir no fiziskās intensitātes redzējuma ļoti atšķirīgas sporta disciplīnas. Neraugoties uz to, ka sporta veids ir sēdus (piemēram, lodes grūšana vai šķēpa mešana), sportisti trenējas intensīvi.

Būtiska sadaļa ir arī šo sportistu mentālā veselība. Analizēsim emociju un personības testus, veiksim psihofizisko parametru novērtēšanu.

Mentālie parametri iet roku rokā ar fiziskajiem.

Pētīsiet, kur ir robeža starp "labvēlīgs" un "nelabvēlīgs" tautas sportā?

L. Plakane: Patiesībā tautas sportā robeža starp labvēlīgu un nelabvēlīgu ietekmi nav nemaz tik šaura, un viss ir atkarīgs no konteksta. Tautas sportistiem dzīves galvenais mērķis pārsvarā nav sportiskā snieguma uzlabošana. Viņi sporto savā brīvajā laikā, tāpēc treniņu procesa pielāgošana var kļūt vēl sarežģītāka, jo jāņem vērā arī darba radītie stresa faktori. Pētījuma ietvaros mēs daudzpusīgi plānojam izvērtēt tautas sportistu ikdienas aktivitāšu paradumus, fiziskās darbaspējas, kardiovaskulāro veselību, kā arī uztveres un psiholoģiskos aspektus. Rezultātā vēlamies precīzāk definēt galvenos veselību un sportisko sniegumu ietekmējošos faktorus, kas kalpos kā atskaites punkti un ļaus izveidot pamata vadlīnijas tautas sportistiem, lai viņi dažādos apstākļos, veselīgi sportojot, varētu uzlabot gan savu dzīves kvalitāti, gan sportisko sniegumu.

A. Kļaviņa: RSU komanda profesora Oskara Kalēja vadībā padziļināti vērtēs kardiopulmonālās veselības parametrus tautas sporta basketbola komandā. Šie cilvēki sporto paralēli darbam un iespējams vairāk nekā tas viņiem būtu atļauts pēc veselības kritērijiem. Tiks vērtēti šo sportistu fizisko darba spēju parametri, būs izstrādāti ieteikumi par slodzēm un riska faktoriem.

Kad sporta sabiedrība uzzinās jau pirmos pētījumos balstītos secinājumus un rekomendācijas?

D. Reihmane: Šobrīd mērķtiecīgi strādājam, lai no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas saņemtu jau esošos datus, kas iegūti bērnu un jauniešu fizisko spēju pārbaudēs. Ceram uz vecāku atsaucību. Pēc bērnu iesaistes pētījumā rudenī lūgsim slimnīcu sniegt mums nepieciešamo informāciju, lai sākotnējo datu analīzi varētu veikt vēl ziemas mēnešos un nākamā gada RSU Zinātnes nedēļā ieskicēt pirmos secinājumus.

Skolēnu pārbaudes sāksim pirms jaunā mācību gada sezonas, un turpināsim novērošanu līdz pat nākamā gada pavasarim. Šos datus analizēsim 2025. gadā vasarā un rudenī. Līdz projekta noslēgumam 2026. gada beigās būs jau izstrādāti ieteikumi un rekomendācijas.

A. Kļaviņa: Attiecībā uz pielāgoto sportu jāņem vērā, ka šis ir olimpiskais un tātad arī paraolimpiskais gads. Visa uzmanība pievērsta augstu sasniegumu sportistiem. Gribam paspēt novērtēt paraolimpiskā sporta dalībniekus pirms aizbraukšanas uz Parīzi, kad viņi ir labākajā sportiskajā formā.

Analizējam arī ziemas sporta veidu pārstāvjus. Bieži šie sportisti augstā līmenī piedalās vairākos sporta veidos. Piemēram, kērlingā ir sportisti, kuri spēlē arī ratiņbasketbolu.

Līdz decembrim plānojam šo sadaļu pabeigt, apkopot datus un RSU Zinātnes nedēļā tos jau prezentēt. Bērnu sadaļu pielāgotajā sportā ir plānots sākt septembrī, kad sākas mācību gads. Tā laikā iesaistīsim plašu dalībnieku skaitu. 2026. gadā ķersimies klāt datu analīzei un rekomendāciju izstrādei.

L. Plakane: Pašlaik mērķtiecīgi strādājam pie neiromuskulāro spēju novērtēšanas testu kompleksa pilnveides. Daļa šo rezultātu 17. maijā tiks prezentēta Daugavpils Universitātes rīkotajā starptautiskā zinātniskā konferencē Sports: izglītība, zinātne, tehnoloģijas. Šā gada vasarā un rudenī plānojam iegūt šķērsgriezuma pētījuma rezultātus, kas ļaus mums precīzāk raksturot Latvijas tautas sportistus. Rezultātus prezentēsim nākošgad Latvijas Universitātes rīkotajā starptautiskajā konferencē, RSU Zinātnes nedēļā un Eiropas sporta zinātnes koledžu kongresā. Paralēli 2025. gadā plānojam izvērtēt, kā mainās tautas sportistu fiziskās aktivitātes, darbaspēja un psiholoģiskie aspekti sezonas ietvaros. Tāpēc ļoti ceram uz cilvēku atsaucību, jo šis praktiskās daļas noslēdzošais posms mums vēl visaptverošāk ļaus izveidot rekomendācijas, kuras prezentēsim projekta beigās 2026. gadā.

Ieguvums gan sportam, gan zinātnei?

A. Kļaviņa: Svarīgi, ka pētījuma ietvaros tiks izstrādāti vairāki maģistra un promocijas darbi. Sagatavosim arī starptautiskas publikācijas un uzstāsimies konferencēs.

D. Reihmane: Aicinām pieteikties studentus, jo vēl ir tēmas, kuras var izstrādāt. Durvis uz pētījumu ir atvērtas.

Projekts noslēgsies 2026. gada nogalē. Tā laikā izstrādātās rekomendācijas sekmēs pareizu sporta aktivitāšu procesu visplašākajā dalībnieku spektrā – no bērniem līdz aktīviem senioriem, no tautas sporta līdz profesionāļiem, iekļaujot arī cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem.

Ja vēlaties sekot līdzi projekta aktualitātēm, varat pieteikties saņemt projekta jaunumus savā e-pastā.

Projektam Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā (nr. VPP-IZM-Sports-2023/1-0001), valsts budžeta finansējums tika iegūts Latvijas Zinātnes padomes izsludinātajā valsts pētījumu programmas Sports atklātajā konkursā.

Valsts pētījumu programma ir valsts pasūtījums zinātnisko pētījumu veikšanai noteiktā valstij prioritārā nozarē ar mērķi radīt jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas. Tā sniedz atbalstu gan augstvērtīgai fundamentālajai pētniecībai, gan politikas veidotājiem, radot pētniecībā balstītas rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidošanai.

Par programmas Sports 2023.–2026. gadam īstenošanu atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija. VPP projektu konkursu, nodrošinot starptautisku ārējo ekspertīzi projektu izvērtēšanā, organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.