Mūžībā devusies LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Māra Zirnīte

Pēdējos 30 gadus Māras Zirnītes darbs bija cieši saistīts ar LU FSI Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) projektu. Aizsākumi M. Zirnītes interesei par cilvēku atmiņām meklējami laikā, kad viņa 1980. gados, strādājot par kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori Ventspils vēstures muzejā, uzzināja par lībiešu ciema Lūžņu mežsarga Ernesta Mūrnieka rakstītajām atmiņām par ciema mājām, kuru vairs nebija. Aicinot talkā fotogrāfi Vairu Strautnieci, M. Zirnīte devās vairākās ekspedīcijās uz Lūžņu un citiem senāk lībiešu apdzīvotajiem ciemiem Kurzemes krastā, kuru laikā iegūtie audio un video ieraksti, ikdienas dzīves vērojumi un fotogrāfijas vēlāk tika izmantotas audio vizuālā kompozīcijā “Aizslēgtais krasts” (2009), grāmatās “Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā” (2011), “Lūžkilā” (2021) un citās publikācijās.

Lūžņas ciemā uzkrātā pieredze nostiprināja pamatu “Cilvēkarhīva” programmas ievadīšanai Kultūras fondā 1987. gadā. Programmas aicinājums sūtīt personīgos vēstures avotus 1988. gadā izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti “Cilvēkarhīvā” un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā M. Zirnīte sadarbībā ar filozofu, LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras –  apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi saņēma gan Latvijas Zinātnes padomes atbalstu un finansējumu, gan bija daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika. Tāpat mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas tika risinātas arī starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros, piemēram, vairākās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības Nordplus ietvarprogrammās u.c. M. Zirnīte vienmēr bija mutvārdu vēstures pētnieku grupas virzītājspēks un ideju rosinātāja, kā arī dažādu nozīmīgu zinātnisko un kultūras mantojuma saglabāšanas un aktualizēšanas projektu iniciētāja un realizētāja.

Līdztekus zinātniskajai darbībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4700 audio liecības. Sava apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši M. Zirnītes veiktās intervijas. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai. Uzkrātajos dzīvesstāstos vēstīts par laiku, sākot no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, ietverot atmiņas un faktus par Latvijas valsts veidošanos, kā arī valstiskuma un patriotisma ideju uzturēšanu okupācijas gados. Dažāda līmeņa konferencēs un semināros uzsvērta doma, ka mutvārdu vēstures pētnieki jaunā veidolā turpina to, ko savulaik darīja Krišjānis Barons, vācot tautasdziesmas un tādējādi stiprinot latviešu identitātes izpratni. Proti, arī mutvārdu vēstures liecības veido tautas stāstus pašai par sevi – unikālas, personificētas vērtības. Turklāt būtiski, ka NMV krājumā uzkrāti ne tikai latviešu, bet dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī citās valstīs (Vācijā, ASV, Krievijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.) dzīvojošo tautiešu dzīvesstāsti. Tādējādi gan NMV krājums, gan mutvārdu vēstures pētījumi sekmē integrāciju starp sociālām grupām, starp etniski, kulturāli un vēsturiski atšķirīgām pieredzēm, paaudzēm, pagātnes integrāciju tagadnē un zinātnes – sabiedrībā.

Jau no pašiem NMV krājuma sākumiem M. Zirnīte aktīvi popularizēja mutvārdu vēstures nozīmību, aicināja Latvijas sabiedrību aktīvi piedalīties dzīvesstāstu vākšanā, lasīja lekcijas, gatavoja plašai sabiedrībai aktuālas publikācijas, izstādes un video filmas. Viņa iesaistīja dzīvesstāstu vākšanā un projektos aizvien jaunus studentus, zinātniekus, dažādu profesiju interesentus. Daudzi tagadējie mutvārdu vēstures pētnieki tieši viņas vadībā atklāja interesi par cilvēka dzīves kā pētījuma avota un objekta vērtību un sabiedrisko nozīmību. Šobrīd daudzi no šiem bijušajiem studentiem paši ir mācībspēki dažādās Latvijas augstākās izglītības iestādēs un veido sekmīgu akadēmisko karjeru.

Māras Zirnītes vadībā ir veikts ievērojams ieguldījums Latvijas kultūras un sociālās vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā Latvijas iedzīvotāju etniskā, vēsturiskā un reģionālā identitāte, ikdienas dzīves vēsture, sociālistiskā laikmeta vēsture, trimdas/diasporas latviešu vēsture un identitāte un etniskā daudzveidība Latvijas sabiedrībā. Māras Zirnītes pienesums ir vērtējam arī saistībā ar jauna skatījuma zinātnē – mutvārdu vēstures – kā sociālās vēstures un sociālās antropoloģijas apakšnozares virziena ienākšanu un nostiprināšanos Latvijā. Mutvārdu vēsture, balstoties uz Rietumu humanitāro un sociālo zinātņu jaunākajām metodoloģijām, ir veiksmīgi iekļāvusies Latvijas zinātņu spektrā, un šajā jomā tiek rakstīti un aizstāvēti doktora darbi, publicēti zinātniski izdevumi, veicināta aktīva sabiedrības iesaiste pētījumu popularizēšanā.