Akadēmiskais centrs
Viens no izstādes autoriem, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs, atklājot izstādi, klātesošos aicināja gan pieminēt kara upurus, gan neaizmirst par mūsu senčiem, kas pirms 80 gadiem piedzīvoja dramatiskus pārdzīvojumus. Viņš uzsvēra, ka izstādes vēstījums neietver tikai pilsētu arhitektūras pārmaiņas, bet akcentēja arī ietekmi uz cilvēkiem, uz sabiedrību kopumā, valsts atmiņu politiku, kolektīvo atmiņu un to, kā runāt par vēstures notikumiem.
“Šogad aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa neatgriezeniskus zaudējumus, dzēšot cilvēku dzīvības, izpostot dzīves un pilsētas. Ukrainas piemērs rāda, ka brīvība nav pašsaprotama, nepietiek to izcīnīt - ar katru soli un rīcību mums jābūt modriem un atbildīgiem tās stiprināšanā un saglabāšanā – izglītojoties, izzinot vēstures liecības, pieminot un godinot mūsu priekšgājējus, kā arī neapstājoties pie jau sasniegtajiem mērķiem. Paldies izstādes autoriem un veidotājiem par atgādinājumu un uzskatāmo piemēru kļūt stiprākiem un rūpīgākiem, sargājot gan mūsu brīvību, gan kultūrvēsturisko mantojumu. Tie, kuri zina vēsturi, var paredzēt arī nākotni,” uzrunā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.
LU rektors Gundars Bērziņš pateicās visiem par ieguldīto darbu izstādes tapšanā, īpaši izceļot to, ka ir svarīgi glabāt un dalīties ar vēstures stāstiem. “Mūsu kultūras mantojums ir tas, ka padara mūs, mūsu stāstus un šo vietu īpašu. Paldies vēsturniekiem, ka ļauj mums ielūkoties pagātnē, lai redzētu, kādi mēs bijām un salīdzinātu, kādi esam tagad,” sacīja Bērziņš. Vienlaikus Bērziņš aicināja “darīt visu, lai karš vairs neatkārtotos”.
Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece izstādes atklāšanā sacīja, ka, skatoties izstādes fotogrāfijās, redzams dramatiskā veidā izstāstīts stāsts un parādīta ievainotā un gandrīz iznīcinātā latvieša identitāte. Viņa arī atzīmēja, ka “latviešu vēsturniekiem ir īpašs talants stāstīt stāstus” un ka “izstāde kalpos visiem par inspirāciju”.
Pēc svinīgās atklāšanas visi klātesošie piedalījās īsā ekskursijā izstādes līdzautoru Jāņa Tomaševska un Valda Kuzmina vadībā.
Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.
Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Izstādes autori ir vēsturnieki – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
Izstādes eksponēšanas grafiks:
- Rīga: 8.05. – 17.05. (Brīvības laukums);
- Rēzekne: 18.05. – 9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā);
- Gulbene: 10.06. – 30.06. (pilsētas centrs);
- Salaspils: 1.07. – 21.07. (Salaspils memoriāls);
- Jelgava: 22.07. – 18.08. (Hercoga Jēkaba laukums);
- Bauska: 19.08. – 15.09. (Rātslaukums);
- Valmiera: 16.09. – 6.10. (pilsētas centrs);
- Rīga: 7.10. – 27.10. (Latviešu strēlnieku laukums).
Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.
