Zināt un saprast. Jauno doktoru stāsti

*Latvijā 2022. gadā bija 7723 doktori, kas veido 0,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25–64 gadu vecumā.

Promocijas darba tēma: Latvijā augoša bērza (Betula pendula) biomasas valorizācijas produktu raksturošana un procesu optimizācija

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Viens no galvenajiem uzdevumiem promocijas darbā bija izstrādāt Latvijā augoša āra bērza biomasas valorizāciju, kur bērza biomasas pārstrāde veikta gan koksnei, gan mizai. Analizējamie paraugi iegūti koksnes ātrajā pirolīzē, heterogēnajā hidrolīzē un skābes katalizētajā hidrolīzē, kā arī mizas (tāss) ekstrakcijā un depolimerizācijā. Lignocelulozes biomasas ātrajā pirolīzes procesā kopā ar šķidrajiem produktiem (kondensāts) un sintēzes gāzēm tika iegūts arī cietais atlikums (bio-ogles), kas pēc aktivācijas tika izmantots heterogēnajā hidrolīzē, lai iegūtu ar monosaharīdiem bagātu frakciju. Atkarībā no pirolīzes apstākļiem un izmantotajiem katalizatoriem tika iegūti dažādi galvenie pirolīzes produkti – levoglikozāns (LG) un levoglikozenons (LGO). No lignocelulozes biomasas (koksnes hemiceluložu frakcijas) iegūti augstas pievienotās vērtības produkti kā furfurols un etiķskābe. Šo savienojumu iegūšanai tika attīstīts jauns biorafinēšanas paņēmiens bērza koksnes pārstrādei, kā arī šis process tika optimizēts, izmantojot programmu DesignExpert11. Papildus no lignocelulozes biomasas bērza tāss ekstrakcijas procesā tika iegūtas ekstraktvielas – triterpēnu savienojumi (betulīns, lupeols un betulīnskābe). Triterpēniem piemīt plašs bioloģiskās aktivitātes īpašību spektrs. Bērza mizas atlikums pēc ekstrakcijas tika izmantots papildus augstas pievienotās vērtības produktu ieguvē – tika veikta suberīna depolimerizācija un suberīnskābju ieguve. Suberīns var tikt izmantots ne vien kā saistviela, bet arī kā izejviela poliolu sintēzē, lai iegūtu cietās poliuretāna putas, tādēļ suberīnskābes papildus tika izmantotas bio-poliolu sintēzē.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Man doktorantūras studijas vienmēr ir nozīmējušas tādu pabeigtību, jo tas ir svarīgs nobeigums augstākajai izglītībai. Agrāk gan domāju, ka doktora darbs ir zinātnieka mūža darbs, viņa izcilības apliecinājums konkrētajā zinātnes sfērā. Doktora darba aizstāvēju 29 gadu vecumā, līdz ar to nākas apgāzt šo manu uzskatu par mūža darbu, jo man vēl tāls ceļš ejams zinātnē un doktorantūra ir tikai viens posms no tā. Tā kā es strādāju zinātniskā institūtā, tad šeit ir ļoti svarīgi, ka darbinieki konstanti sevi attīsta un pilnveido. Ir ļoti būtiski, ka studenti neapstājas pie bakalaura vai maģistra grāda, bet kāpj augstāk un iegūst šo doktora grādu, lai vēlāk būtu spējīgi rakstīt un iegūt projektus, vadīt laboratoriju – kāpt pa karjeras kāpnēm, tā teikt. Nav noslēpums, ka arī man viens no mērķiem ir kļūt par vadošo pētnieci, vadīt savus projektus un, protams, veidot savu laboratoriju. Papildu šiem visiem mudinājumiem mana mamma un mans vectēvs vienmēr ir bijuši man kā paraugi, jo abiem ir iegūti doktora grādi, neskatoties uz dzīves grūtībām, tādēļ arī sev nospraudu, ka man ir jāiegūst doktora grāds.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš līdz promocijas darbam bija viennozīmīgi piedzīvojumu pilns. Vairākas reizes tika nomainīts ne tikai darba nosaukums, bet arī paša darba forma, jo sākumā tika nolemts, ka tiks rakstīts pilnais promocijas darbs, bet tad darba tapšanas procesā tomēr izlēmu rakstīt publikāciju kopu. Vispār jau doktorantūras studijas bija ļoti labs veids, kā pārbaudīt manas spējas organizēt darbu un uzstādīt sev konkrētus mērķus. Protams, bez kritumiem un pārdzīvojumiem šajā posmā neiztikt, bet tas palīdzēja celties un tikai turpināt uz priekšu.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā? Varbūt ir kāds spilgts notikums, ko vēlaties izcelt?

Galvenā atziņa, ko ieguvu, ka esmu spējīga uz visu, ko vien esmu nolēmusi izdarīt. Ja tiek uzstādīts sev mērķis, tad, neskatoties uz šķēršļiem, ir tikai jādodas uz priekšu. Doktorantūras studijas sabiedrībā tiek uzskatītas par kaut ko īpašu un apbrīnas vērtu, jo ir ļoti maza daļiņa cilvēku no sabiedrība, kas nolemj studēt doktorantūrā. Man pašai tas nelikās nekas īpašs, tikai nākamais pakāpiens sevis izaugsmē, bet tagad skatos uz to citādāk – tas ir kaut kas īpašs, par ko ir vērts runāt, un sev uzsist uz pleca, ka to izdarīju.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Nevienas durvis nav neatveramas, ir tikai jāatrod pareizās atslēgas. Doktorantūras studijās šīs atslēgas būs vairākas – viena, kas sāksies ar tevi pašu, ar kuru tu atvērsi savu pārliecību, ka to vari izdarīt; cita atslēgs papildu zināšanas, ko iegūsi šajā aizraujošajā posmā; nākamā atvērs durvis uz tevis paša izzināšanu, uz jaunām robežām, ko nezināji, ka vari pārkāpt; un tā pēdējā uz pašu darbu, kad tas būs skaisti izdrukāts un iesiets, un tu turēsi savās rokās, sejā būs manāms smaids, bet acīs sarosīsies asaras, jo tava sirds jutīs lepnumu par tevi, ka nepadevies un ticēji sev.

Promocijas darba tēma: Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets (1919–1940)

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Promocijas darbā pievērsos Latvijas Universitātes studenšu kolektīvās biogrāfijas atklāšanai laikā no LU dibināšanas, kas iezīmēja pilnvērtīgas augstākās izglītības tiesību piešķiršanu sievietēm, līdz padomju okupācijai 1940. gada vasarā. Studēšana šajā laika periodā daļā sabiedrības joprojām tiek uzlūkota kā “vīrišķīga nodarbošanās”, aktualizējot diskusijas par sievietes intelektuālām un fiziskajām spējām un to atbilstību studēšanai un noteiktām profesionālajām jomām. Balstoties uz daudzveidīgiem vēstures avotiem, analizēju noteiktus sociālos un demogrāfiskos rādītājus – tautība, pilsonība, konfesionālā piederība, sociālā izcelsme, vecums, iepriekšējā izglītība, ģimenes stāvoklis, nodarbošanās, lai saprastu, kas bija tās sievietes, kuras izvēlējās studijas. Promocijas darbā arī analizēju, kāda bija sieviešu studiju izvēle un kādi faktori to ietekmēja, vai pret sievietēm LU bija vērsti kādi uzņemšanas ierobežojumi, kāds bija pats studiju process, tai skaitā dažādi studiju pārkāpumi.

Augstākā izglītība sievietēm sniedza iespēju iekļauties profesionālajā vidē, piemēram, tā dēvētajās brīvajās profesijās – medicīna, jurisprudence, farmācija, arhitektūra, inženierzinātnes, kas vēsturiski sievietēm ilgstoši bija liegtas. Vienlaikus augstākā izglītība tika uzlūkota par sava veida instrumentu, kas sievietēm ļāva kļūt par tā dēvētās “izglītotās elites” daļu, kas veidoja sabiedrības profesionālo, politisko, saimniecisko un kultūras eliti. Skatot sieviešu vēsturi šādā aspektā, viens no būtiskākajiem devumiem ir daudzpusīgā sieviešu pārstāvniecības un aktīvisma atklāšana, iekļaujot sievieti Latvijas vēstures stāstā kā aktīvu procesu virzītāju un līdzdalībnieci, nevis pasīvu notikumu vērotāju.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Pie tēmas par Latvijas Universitātes studentēm starpkaru periodā un kopumā par akadēmiski izglītoto sieviešu vēsturi sāku strādāt jau maģistrantūras laikā, rezultātā studijas doktorantūrā izrietēja kā loģisks turpinājums iesāktajai pētniecībai. Turklāt mani aizrauj pats pētniecības process un doktora grāda iegūšana ir saistīta ar plašākām iespējām zinātnē. Nenoliegšu, ka doktora grāda iegūšana arī ir manu personisko ambīciju piepildījumus, sev pierādot – jā, es to varu.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš nebija viegls un ātrs, jo dažādu iemeslu dēļ aktīvi strādāt pie promocijas darba nesanāca. Acīmredzami bija nepieciešams kāds ārējs stimuls. Šoreiz tas nāca no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktores Evas Eglājas-Kristsones, kura mani pierunāja pieteikties Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā "LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā". Projekts bija ne tikai būtisks finansiāls atbalsts, bet projekta noteikumi un termiņi motivēja sevi mobilizēt sekmīgai darba rakstīšanai un pabeigšanai. Par promocijas darba pabeigšanu neapšaubāmi jāpateicas arī darba zinātniskajam vadītājam profesoram Ērikam Jēkabsonam, kura atbalsts gan studiju, gan pētniecības laikā bija neatsverams.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā? Varbūt ir kāds spilgts notikums, ko vēlaties izcelt?

Pirmkārt, studijas doktorantūrā nostiprināja pārliecību, ka esmu izvēlējusies darīt tieši to, kas mani patiesi aizrauj un patīk. Otrkārt, pievēršanās sieviešu vēstures pētniecībai caur izglītības un inteliģences aspektu sniedza iespēju aktualizēt Latvijas vēstures pētniecībā joprojām fragmentāri pētītu vēstures zinātnes jomu, runāt par tēmu par kuru daudziem joprojām ir maz zināšanu un atklāt personības – sievietes kā nozīmīgu dzinējspēku Latvijas vēsturē. Piemēram, promocijas darba izstrādes laikā iesaistījos mājaslapas "Sieviete Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)": womage.lv satura veidošanā, atspoguļojot tieši sieviešu aktīvismu vēsturē.

Renārs Trukša, Ph.D. dabaszinātnēs

Promocijas darba tēma: Metode un modelis sarkani-zaļās anomālās trihromātijas izvērtēšanai

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Darba ietvaros tika izstrādāts un testēts datorizēts krāsu redzes tests, kuru var izmantot, lai izvērtētu krāsu redzi un identificētu personas ar krāsu redzes deficītiem. Testa sekmīgai darbībai nav nepieciešams sarežģīts un dārgs tehniskais nodrošinājums, kas potenciāli var nodrošināt kvalitatīvu krāsu redzes izmeklējumu ikvienam.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Vēlējos turpināt studijas, kā arī iegūt pieredzi izstrādāt ierīces un diagnostiskās metodes.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ilgs. Gan doktorantūras studiju laikā, gan pēc doktorantūras studijām iesaistījos dažādās blakus aktivitātēs, kā rezultātā promocijas darba izstrāde nereti tika atlikta. Izmantojot situāciju, vēlos teikt paldies SAM822 projektam par sniegtajām iespējām, kas manā gadījumā ievērojami sekmēja promocijas darba izstrādi.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā? Varbūt ir kāds spilgts notikums, ko vēlaties izcelt?

Doktorantūras studiju laikā būtiskas atziņas neguvu, tomēr vairākkārt pārliecinājos par vienkāršu dzīves patiesību korektumu. Analizējot savu veikumu, apzinājos, cik liela atšķirība ir starp jēdzieniem “zināt” un “saprast”. Vienas no spilgtākajām atmiņām noteikti saistās ar konferencēm ārpus Latvijas un promocijas darba aizstāvēšanas dienu, kurā guvu būtisku atbalstu no saviem draugiem un kolēģiem, par ko esmu ļoti pateicīgs.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Ja vēlaties izzināt apkārtējo pasauli un sevi, tad doktorantūras studijas ir viena no iespējām.