Pasākuma atklāšanā piedalīsies Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš un LU Ekopadomes vadītājs Renārs Kairis. Diskusijā piedalīsies franču un latviešu eksperti no dažādām institūcijām – no universitātes, nevalstiskām organizācijām, uzņēmumiem, pašvaldības, Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī studējošie. Latvijas Universitāti diskusijā pārstāvēs pētnieks Jānis Brizga.
Speciālisti ne tikai dalīsies ar savām zināšanām par aktuālo situāciju klimata pārmaiņu jomā, bet arī stāstīs par pieredzi un labās prakses piemēriem, kā dažādās jomās pielāgoties un mazināt rīcības ietekmi uz klimatu, un tādejādi sniegt savu atbildi šim izaicinājumam. Šī tikšanās būs iespēja diskutēt par mūsu sabiedrības izaicinājumiem klimata jomā kontekstā ar pasaules ilgtspējas nepieciešamību.
Latvija 1992. gadā pievienojās ANO Vispārējai Konvencijai par klimata pārmaiņām, un līdz ar to ir uzņēmusies virkni starptautisku saistību, lai ierobežotu pasaules klimata pārmaiņas. Tāpat Latvija arī atbalstīja un parakstīja 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās. Šo starptautisko nolīgumu mērķis ir novērst cilvēku darbības neatgriezenisku ietekmi uz klimatu un citām planētas sistēmām, kuru ilgtspējas robežas šobrīd tiek pārsniegtas. Lai arī šis klimata konteksts ir satraucošs, 2023. gada Latvijas Dabas fonda pētījums rāda, ka to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt uzskatam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma, samazinās. Ja pirms diviem gadiem tie bija 60 % iedzīvotāju, tad tagad to skaits ir noslīdējis līdz 36 %.
Paneļdiskusija norisināsies 15. aprīlī no plkst. 15.15 līdz plkst. 17.30 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Rīgā, Jelgavas ielā 3. Pasākums notiks angļu valodā.