Akadēmiskais centrs
Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņu loma enerģētikas pārejā aprobežojas ar viņu privāto dzīvi vai, citiem vārdiem sakot, ar darbībām, kas saistītas ar viņu mājsaimniecībām un/vai ikdienas gaitām. Tikai viena ceturtā daļa respondentu uzskata, ka energo pilsonība ir saistīta ar valsts rīcību(-ām). Galvenā motivācija ar enerģiju saistītām darbībām ir vēlme samazināt enerģijas izmaksas. Taču arī vides problēmas ir svarīga motivācija daudziem.
Kopumā aptaujas dalībnieki uz tuvāko nākotni raugās pesimistiski. 57% aptaujāto sagaida, ka 2030. gadā par enerģiju maksās vairāk, bet tikai 14 % domā, ka enerģētikas pārejas process ir ieņēmis pareizu virzienu. Turklāt aptaujas dalībnieki pauda stingru kritiku par iestādēm un organizācijām, kas iesaistītas enerģētikas pārejā.
Atbildot uz jautājumu par ES Parlamenta, Eiropas Komisijas, valsts un vietējo iestāžu, enerģijas piegādātāju un pat rūpniecības un uzņēmējdarbības dalībnieku ieguldījumu, dalībnieki bija nelokāmi savā kritikā. Tomēr aptaujas dalībnieki stingri uzskata, ka visiem sabiedrības locekļiem būtu jādara viss iespējamais, lai atbalstītu enerģētikas pāreju. Pozitīvi, ka vairāk nekā 60 % respondentu norāda, ka pēdējos gados ir samazinājuši savu enerģijas patēriņu.
Atbildot uz jautājumu, ko varētu darīt, lai veicinātu un atbalstītu Eiropas iedzīvotāju iesaistīšanos enerģētikas pārejā, aptaujas dalībnieki norādīja, ka energo pilsonība būtu jāveicina ar īpaši pielāgotiem finansiālā atbalsta pasākumiem. Šiem pasākumiem vajadzētu būt viegli pieejamiem, izmantojot vienkāršotas administratīvās procedūras. Aptaujā arī tika konstatēts, ka īpašs atbalsts būtu jāsniedz cilvēkiem, kas dzīvo enerģētiskā nabadzībā. Tiek norādīts, ka izšķiroša nozīme ir arī izglītībai, lai mazinātu jebkādas bažas par enerģētikas pārejas šķietamo ietekmi, ieguvumiem un izmaksām.
Dalībnieki norādīja, ka ir jāveic likumdošanas izmaiņas, lai noteiktu juridisko statusu individuāliem un kolektīviem ražotājiem, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, vienādranga tirdzniecībai un enerģijas koplietošanai. Respondenti uzskata, ka ir jādara vairāk, lai politikas veidošanā iesaistītu iedzīvotājus. Tas dotu iespējas iedzīvotājiem un nodrošinātu iekļaujošu un sociāli taisnīgu enerģētikas pāreju.
Detalizēti aptaujas rezultāti pieejami šeit.
Par projektu Energy PROSPECTS
EnergyPROSPECTS -pētniecības iniciatīva, kas vērsta uz energo pilsonības izpēti, trīs gadu laikā sadarbojoties ar dažādām ieinteresētajām personām, lai risinātu sarežģījumus, kas saistīti ar enerģētikas praksi Eiropā. Pamatojoties uz vismodernākajām sociālo un humanitāro zinātņu atziņām, projekta mērķis- izprast energo pilsonību kā politikas koncepciju, sociāli tehnisku iztēli un pilsoniskās aģentūras sociālo konstrukciju nākotnes enerģētikas sistēmās. Programmā EnergyPROSPECTS, kas tika finansēta ES programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, tika attīstīta plaša izpratne par pilsonību enerģētikas jomā, izskatot transversālus jautājumus un izveidojot tipoloģiju, kuras pamatā ir gandrīz 600 iniciatīvas.
40 gadījumu padziļinātā analīzē tika pētīti dažādi energosistēmu aspekti, kā rezultātā tika izstrādāts "iedrošināšanas rīkkopa". Projekta primārie mērķi ietvēra konceptuālas sistēmas izveidi, dažādu energo pilsonības izpausmju identificēšanu, aktīvas līdzdalības nosacījumu novērtēšanu un rezultātu analīzi. EnergyPROSPECTS centās uzlabot sadarbību ar pilsoņiem un praktiķiem, pārvēršot atklājumus rīkos un intervencēs.
Pētījums ietvēra kontekstuālo apstākļu, kas atbalsta vai kavē enerģētikas pilsonību, analīzi, piemērotu modeļu saskaņošanu ar dažādiem kontekstiem un iedzīvotāju aptaujas veikšanu. EnergyPROSPECTS konsorcija sastāv no deviņiem partneri no Īrijas, Beļģijas, Ungārijas, Nīderlandes, Bulgārijas, Francijas, Latvijas, Vācijas un Spānijas.
