Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki piedalījušies būtiska atbalsta rīka – bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta izstrādē, kas paredzēts izmantošanai ģimenes ārstu praksēs un pirmsskolas izglītības ieguves procesā. Par to, kā savlaicīgi pamanīt riskus bērnu attīstības procesā un cik nozīmīga ir atbalsta saņemšana, tiks runāts Valsts kancelejas un LU rīkotajā zinātniski praktiskajā konferencē “Bērnu agrīnās attīstības novērtēšana – ceļvedis bērnu atbalstam” 29. februārī (sākums plkst. 9.30) LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, “Magnum” auditorijā (Rīga, Torņakalns, Jelgavas iela 1).

Aptuveni trešdaļa bērnu Latvijā saskaras ar agrīniem attīstības riskiem, kas var ietekmēt izaugsmes iespējas nākotnē. Pirmie dzīves gadi ir fundamentāli bērna fiziskajai, emocionālajai un intelektuālajai attīstībai. Šajā laikā notiekošās izmaiņas ir straujas un būtiskas, ietekmējot turpmāko dzīvi un spēju pilnvērtīgi funkcionēt sabiedrībā. Tāpēc ir svarīgi, lai bērnu agrīnās attīstības uzraudzība tiktu īstenota rūpīgi un apzināti, nodrošinot, ka iespējamās attīstības novirzes vai traucējumi tiek atklāti un risināti laikus, turklāt iesaistītajām pusēm – vecākiem, veselības jomas profesionāļiem un pedagogiem – savstarpēji sadarbojoties.

Domājot par bērnu veselīgu attīstību, zinātnieku un ārstu grupa no LU, Rīgas Stradiņa universitātes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Liepājas Universitātes Valsts kancelejas uzdevumā ir izstrādājusi un pilotējusi Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK) izmantošanai ģimenes ārstu praksēs un pirmsskolas izglītības ieguves procesā. Tas ir novatorisks novērtēšanas rīks, kas paredzēts savlaicīgai attīstības risku atpazīšanai bērniem līdz sešu gadu vecumam, lai tālāk varētu nodrošināt mērķētu agrīnu intervenci un atbalstu gadījumos, kad tas nepieciešams. Šis skrīninga instruments veidots kā digitāls risinājums, paredzot, ka bērna attīstības novērtēšanā piedalās vecāks, pirmsskolas pedagogs, bērna ģimenes ārsts, kā arī no trīs gadu vecuma pats bērns, aizpildot spēju un prasmju testu.

Lai uzsvērtu bērnu agrīnās attīstības novērtēšanas svarīgumu un veicinātu plašāku sabiedrības izpratni par to, konferencē piedalīties tiek aicināti mediju pārstāvji, kuriem intereses gadījumā dalību pasākumā līdz 28. februāra plkst. 12.00 jāapstiprina, zvanot 67082813 vai rakstot e-pastu uz prese@mk.gov.lv.

Pasākuma laikā medijiem būs iespēja iegūt plašāku informāciju no nozares vadošajiem speciālistiem, kuri ir devuši būtisku ieguldījumu BAASIK izstrādē:

  • Prof. Malgožata Raščevska no Latvijas Universitātes ir BAASIK projekta zinātniskā vadītāja, izstrādājusi skrīninga instrumenta konceptuālo modeli, vadījusi tā standartizācijas un validācijas pētījumus, specializējusies bērnu intelektuālās attīstības jomā.
  • Asoc. prof. Ieva Bite, kas pārstāv gan Latvijas Universitāti, gan Latvijas Klīnisko psihologu asociāciju, ir vadošā pētniece, specializējusies bērnu uzvedības grūtību, hiperaktivitātes, trauksmes, komunikācijas grūtību jomās.
  • Audiologopēde Andra Vabale no Rīgas Stradiņa universitātes ir speciāliste, kuras praktiskā pieredze audiologopēdijā palīdzējusi izstrādāt bērnu agrīnās attīstības skrīninga mērījumus mācīšanās un valodas attīstības jomā.
  • Asoc. prof. Ineta Helmane no Latvijas Universitātes, būdama projekta vadošā pētniece, specializējusies bērnu mācīšanās grūtību jomā.
  • Mg. soc. Sigita Sniķere Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, bērnu agrīnās attīstības skrīninga izstrādes un ieviešanas darbu koordinatore valsts pārvaldes pusē.

Konferencei varēs sekot līdzi arī tiešraidē Facebook lapā "Laimīgi bērni: iniciatīvas un aktualitātes", portālā LSM un Latvijas Pašvaldību savienības tīmekļa vietnē. Ar detalizētu programmu iespējams iepazīties Valsts kancelejas mājaslapā mk.gov.lv.

BAASIK projekts ir daļa no agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas. Tā tiek veidota ar mērķi nodrošināt nepieciešamo profilakses, agrīnās intervences un atbalsta pakalpojumu pieejamību bērniem ar attīstības grūtībām vai novērst to veidošanās risku. Šos jautājumus Valsts kanceleja pārņēma līdz ar Pārresoru koordinācijas centra likvidēšanu 2023. gada 1. martā.

Informāciju sagatavoja: 

Kristīne Zvejsalniece
Komunikācijas departamenta konsultante

Dalīties