Akadēmiskais centrs
“Bez pārmaiņām izglītībā un zinātnē nav iedomājama nedz darba tirgus transformācija, nedz inovāciju ietilpīgu nozaru attīstība Latvijā, nedz zaļā kursa sekmīga ieviešana. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija ir īstā vieta, kurā diskutēt par cilvēkkapitāla attīstību un pārmaiņām atbilstoši kvalificētu darbaspēku, produktivitāti un konkurētspēju. Galvenie darbaspēka pieejamības un kvalitātes uzlabošanas virzieni ir demogrāfijas un migrācijas jautājumi, izglītības pieejamības un kvalitātes uzlabošana visos līmeņos, kā arī funkcionāla pieaugušo izglītības sistēma, kas nodrošina darba tirgū pieprasīto prasmju apguvi,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Konferencē “Produktivitātes dialogs”, kas notika 15. februārī, tika prezentēts jau ceturtais “Latvijas produktivitātes ziņojums”, kas analizē Latvijas produktivitātes dinamiku un to ietekmējošos faktorus, kā arī sniedz priekšlikumus politikas uzlabošanai.
“Šajā izaicinājumu pilnajā laikā mums ir jāliek daudz lielāks uzsvars uz produktivitātes veicināšanu Latvijas ekonomikā. No valsts puses jādara viss iespējamais, lai uzņēmējiem palīdzētu augt, vairāk eksportēt un vairāk nopelnīt. Savukārt valdības lēmumiem ekonomikas produktivitātes veicināšanas kontekstā jābūt izlēmīgiem un ilgtermiņa attīstībā balstītiem,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai arī produktivitātes dinamika Latvijā pēdējās desmitgadēs ir bijusi visai strauja un pārsniegusi ES vidējos pieauguma tempus, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām saglabājas būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība. 2022. gadā produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās bija tikai 59,5 % (74,4 % pēc PPS) no vidējā ES līmeņa, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Latvija būtiski atpaliek no ES augsti attīstītajām valstīm ražošanas resursu (cilvēku un kapitāla) kvalitātē, digitalizācijā, inovāciju un jauno tehnoloģiju pielietošanā.
Laika periodā no 2020. līdz 2023. gadam investīcijas Latvijas tautsaimniecībā vidēji gadā veidoja 22,2 % no IKP, kas ir līdzvērtīgs pirms pandēmijas pēdējo gadu vidējam rādītājam. Investīciju dinamiku arī turpmāk ietekmēs starptautiskās vides nenoteiktība. Pozitīvā ietekme būs ES fondu un Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumam, kas ir nozīmīgi investīciju līmeņa kāpināšanas avoti. Investīciju aktivitāšu palielināšanu Latvijas tautsaimniecībā būtiski veicinās arī “Rail Baltica” projekta īstenošana.
LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka sacīja: “Produktivitāte un konkurētspēja ir izaugsmes un labklājības atslēgvārdi. To paaugstināšanai ir nepieciešana vispusīga un plašāka pieeja – spēcīgs sniegums vienā jomā nevar kompensēt vāju veikumu citā. Pētnieki ir secinājuši, ka nav vienas “burvju nūjiņas”, kas kardināli uzlabotu Latvijas konkurētspēju.Tāpēc ļoti gribētos, lai no vārdiem mēs pārietu pie sadarbības visās nozarēs.”
Pilnīga digitalizācijas iespēju izmantošana ir būtiska, lai uzturētu produktivitāti un uzlabotu dzīves līmeni. Galvenajiem politikas virzieniem jābūt digitālo prasmju palielināšana sabiedrībai. Svarīgs instruments digitālajā laikmetā ir arī pastāvīgs valdības dialogs ar uzņēmējiem par jaunāko tehnoloģiju attīstību un digitālās ekonomikas tendenču ietekmi uz to darbību.
“Lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības izpratni par to, ka inovācijas nav hobijs, bet nepieciešams labklājības pieauguma nosacījums. Nepieciešams uzlabot inovāciju sistēmas tiesisko regulējumu, kā arī valsts atbalsta sistēmu intelektuālā īpašuma radīšanā un praktiskā īstenošanā. Valstij jākoordinē izcilu inovatīvu produktu komercializāciju,” norādīja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš.
Darbaspēka pieejamībai un kvalitātei ir nozīmīga loma produktivitātes paaugstināšanā. Galvenie darbaspēka pieejamības un kvalitātes uzlabošanas virzieni ir demogrāfijas un migrācijas jautājumu risināšana, izglītības pieejamības un kvalitātes uzlabošana visos līmeņos, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana.
Redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm.
Konferenci “Produktivitātes dialogs” atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš. Ar uzrunām uzstāsies Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (EC DG ECFIN) Investīciju, izaugsmes un strukturālo reformu direktorāta direktore Džeraldīne Mahjē (Géraldine Mahieu) un LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka. Diskusijās piedalīsies eksperti no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Produktivitātes padomes, LU domnīcas LV PEAK, “Citadele” banka, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK).
Par LU Produktivitātes zinātnisko institūtu “LU domnīca LV PEAK”
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Produktivitātes zinātniskais institūts "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" (LU domnīca LV PEAK) tika dibināts 2019. gada 25. novembrī. Institūta pirmsākums ir 2018. gada 10. maijā dibinātais Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas forums (LV PEAK), kas tika izveidots LU pēc izcilu Latvijas pētnieku grupas iniciatīvas un ar misiju veicināt Produktivitātes padomes izveidi Latvijā. Šīs iniciatīvas pamatā bija Eiropas Savienības Padomes lēmums, kas tika izdots 2016. gada septembrī par Nacionālo produktivitātes padomju izveidi. LV PEAK darbojas ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu mūsu valsts konkurētspējas analīzi un sniegt rekomendācijas Latvijas valdībai.
 Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. ){kind=link}