Akadēmiskais centrs
Grāmata ir veltīta mākslīgā intelekta regulējumam un cilvēktiesību jautājumiem, kas šobrīd ir ļoti aktuāli visā pasaulē un Eiropā. Tajā ir pētīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju ietekme uz tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, cilvēka cieņu, diskriminācijas aizlieguma principu, vārda un izteiksmes brīvību un citām cilvēktiesībām, kā arī to plašāka ietekme sabiedrību un demokrātiju kopumā. Jautājums, kā regulēt mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijas – sejas atpazīšanas tehnoloģijas, emociju uztveršanas tehnoloģijas un prognozēšanas sistēmas tiesībaizsardzības nolūkos–, ir izraisījis plašas diskusijas, tai skaitā ES Mākslīgā intelekta akta izstrādes procesā. Grāmatā ir analizēta mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī un Eiropas datu aizsardzības regulējums, kas piemērojams mākslīgā intelekta sistēmām.
Grāmata sniedz ieteikumus mākslīgā intelekta regulējuma un politikas turpmākai attīstībai starptautiskā un nacionālā līmenī, lai novērstu mākslīgā intelekta radīto apdraudējumu un veicinātu tā uzticamību. Viens no galvenajiem secinājumiem ir tieši atspoguļots grāmatas nosaukumā, proti, ka turpmākais mākslīgā intelekta regulējumam ir jābalsta uz jau spēkā esošo cilvēktiesību regulējumu. Mākslīgā intelekta aktā, kas tiks pieņemts tuvāko mēnešu laikā, kā būtiska mehānisms, lai izvērtētu mākslīgā intelekta radītos riskus, ir paredzēts cilvēktiesību ietekmes novērtējums.
Grāmatā autore arī pamato, ka ir nepieciešams jauns mākslīgā intelekta tiesiskais regulējums: “Esošais tiesiskais regulējums, īpaši cilvēktiesības un datu aizsardzības tiesības, jau šobrīd regulē mākslīgā intelekta tehnoloģijas, tomēr tas nav pietiekams, lai novērstu visus mākslīgā intelekta sistēmu radītos riskus. Starptautiskā līmenī šobrīd notiek intensīvs darbs pie juridiski saistoša regulējuma izstrādes. Eiropas Padome izstrādā Konvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. ES Mākslīgā intelekta akts būs pirmais tiesiskais regulējums, kas noteiks jaunas prasības mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanai, lai novērstu to radīto apdraudējumu cilvēktiesībām, drošībai un veselībai un veicinātu tā uzticamību, no vienas puses, un veicinātu mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu, no otras puses. Tas būs saistošs un tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs, arī Latvijā.”
Tāpat grāmatas autore norāda, ka mākslīgā intelekta regulējumā ir jānosaka skaidras sarkanās līnijas jeb aizliegumi tādai mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanai, kas ir pretrunā cilvēktiesībām. Piemēram, UNESCO Rekomendācija par mākslīgā intelekta ētiku paredz, ka mākslīgā intelekta sistēmas nedrīkst izmantot sociālās vērtēšanas un masveida novērošanas nolūkos. ES Mākslīgā intelekta akts arī paredz daudzus aizliegumus tādai mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanas praksei, kas ir pretrunā pamattiesībām un Eiropas vērtībām.
“Efektīvam regulējumam ir nepieciešams arī neatkarīgs uzraudzības mehānisms. Ir nepieciešami arī efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi gadījumā, ja personu tiesības tiek pārkāptas. Visbeidzot, šo tehnoloģiju izmantošanai ir jābūt pārskatāmai un sabiedrībai ir jābūt par tām informētām,” norāda I. Barkāne.
Autore cer, ka grāmata būs noderīga gan politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem, gan iestādēm un uzņēmumiem, kas izstrādā un izmanto mākslīgā intelekta sistēmas un palīdzēs izpildīt jaunās prasības, kas noteiktas ES Mākslīgā intelekta aktā. Pētījums būs interesants arī mācībspēkiem, studentiem un ikvienam lasītājam, kuram ir interese par cilvēktiesībām, datu aizsardzības tiesībām, Eiropas Savienības tiesībām, mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju regulējuma attīstību.
Monogrāfija elektroniski pieejama LU Akadēmiskā apgāda tīmekļa vietnē.
Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2023. gadā kopumā tika vērtēti 49 pieteikumi: 17 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 14 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 14 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs. Desmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem, starp tiem arī Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumi.
