Akadēmiskais centrs
Pēc diskusiju cikla visos Latvijas reģionos, nozares ministre uz noslēdzošo diskusiju bija aicinājusi izglītības ekspertus un darba devēju pārstāvjus, lai spriestu par nepieciešamajām izmaiņām pedagoģijas studiju saturā. Starp uzaicinātajiem ekspertiem bija LU Padomes locekle Mārīte Seile, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektore profesore Elīna Gaile-Sarkane un IZM vecākais eksperts Edgars Plētiens, kā arī darba devēju pārstāvji – SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents un Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Atslēgas cilvēks ir skolotājs. Tieši skolotājs, kas stāv klases priekšā, var veikt pārmaiņas sabiedrībā. Mūsdienās skolotājam ir jābūt kā Supermenam, jo jāspēj tikt galā ne vien ar sevi, bet arī jāspēj ieinteresēt klasi, un to var izdarīt tikai ar daudzām zināšanām un prasmēm, spēju būt interesantam un iedvesmojošam, protošam komunicēt ar bērniem un vecākiem. Šajā procesā nozīmīgi ir neizdegt un nepazaudēt sevi kā personību un tieši tāpēc mūsu atbildība šodien ir domāt un diskutēt, pieņemt atbildīgus un tālredzīgus lēmumus par to, kā nodrošināt skolēniem un pedagogiem labvēlīgu vidi skolās, bet mācību procesu orientēt uz zināšanu, nevis eksāmenu rezultātu,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
LU pedagoģijas studijās jau šobrīd ir ieviesti vairāki uz kvalitātes celšanu vērsti kritēriji. Reflektantiem profilējošajā priekšmetā, par kura skolotāju tie vēlas kļūt, vērtējumam vidusskolas atestātā jābūt vismaz septiņām ballēm. Tas veicina to, ka topošie skolotāji pārzina savu mācību priekšmetu atbilstošā līmenī. Tāpat studiju pretendentiem ir jāveic motivācijas pārrunas un sākot ar šo gadu - arī domāšanas tests. Savukārt studiju iespēju pilnveidē izvirzītas trīs prioritātes: skolotāju sagatavošanas modeļu dažādošana, prakses pilnveide un pedagogu atbalsta personāla studiju programmu akreditācija.
“Skolotājam ir ne tikai jāmāca savs priekšmets vai reizēm divi. Viņam jāspēj motivēt un iedvesmot skolēnus, nodrošināt audzināšanu, risināt konfliktus un iemācīt to darīt arī bērniem. Viņam jāspēj rast risinājumu dažādās situācijās un izvirzīt mērķus, nodrošināt ikvienam bērnam iekļaujošu vidi, un jāpiemīt prasmei regulēt savas emocijas. Kas ir ne mazāk būtiski – labam skolotājam ir jāspēj sadarboties ar citiem pieaugušajiem – kā citiem skolotājiem, tā skolēnu vecākiem,” ar secinājumiem par skolotājam nepieciešamajām prasmēm iepazīstināja LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes (IZPF) dekāne, profesore Linda Daniela. “Labam skolotājam ir jāspēj mācīt, nodrošināt sociāli emocionālo atbalstu, atrast labākos sadarbošanās virzienus un pašattīstīties.”
Diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem pagājušā gada nogalē notika piecos Latvijas reģionos. Uz sarunām par veiksmīgo pieredzi un praksi, kā arī aktuālajiem izaicinājumiem izglītības jomas eksperti tikās reģionālajās diskusijās Bauskā, Ventspilī, Jēkabpilī, Cēsīs un Rīgā. Starp būtiskākajiem izaicinājumiem izskanēja jaunu pedagogu piesaistīšana skolām ilgtermiņā, mobilitātes iespējas reģionos, pašpilnveides iespējas pedagogiem, droša un atbalstoša darba vide, sabiedrības, tostarp skolēnu un vecāku, attieksme. Diskusijās izskanēja arī aicinājumi mainīt pedagogu profesionālās pilnveides kursu un sertifikācijas principus, studiju procesā vairāk uzmanības pievērst klasvadības jautājumiem, kā arī iespējai atsevišķu stundu vadīšanai skolās piesaistīt dažādu nozaru profesionāļus.
Diskusijas noslēgumā LU, IZM, Rīgas valstpilsētas pašvaldība un Madonas novada pašvaldība parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un nodrošinātu skolotāju sagatavošanu un profesionālo pilnveidi. Memorands paredz izveidot bāzes skolas topošo skolotāju mācību praksēm un mentoru iesaistei, centralizētam metodiskajam darbam ar talantīgiem skolēniem un skolotāju profesionālās kompetences pilnveidei. Memoranda parakstītāji vienojušies praksē ieviest skolotāju vakanču datubāzi un apliecinājuši gatavību savstarpējam metodiskajam atbalstam. Tāpat iecerēta psiholoģiskās atbalsta sistēmas izveide skolotājiem un skolēniem. LU apliecina gatavību izveidot studiju programmas sociālajiem pedagogiem, speciālajiem pedagogiem, mūzikas, sporta un vizuālās mākslas skolotājiem. Iecerēta pedagogu izglītības ieguves ceļu dažādošana, piemērojoties darba tirgus aktuālajām prasībām. Esošā vienošanās ir atvērta dalībnieku loka paplašināšanai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai Latvijā.
Tikšanās videoieraksts skatāms Latvijas Universitātes Facebook profilā.
 un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotais diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem. 8. februārī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā tikās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU vadība un mācībspēki, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, pašvaldību, izglītības pārvalžu un iestāžu vadītāji un darba devēju organizāciju pārstāvji, lai vienotos par turpmākās rīcības plānu un uzdevumiem izglītības speciālistu sagatavošanas un profesionālās tālākizglītības pilnveidei.){kind=link}