Akadēmiskais centrs
30 gadi, kurā esam būvējuši savu valsti kopš neatkarības atgūšanas, ir ierakstāmi vēstures grāmatās un noliekami plauktā, tā Latvijas Universitātes (LU) 82. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē sacīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš norādīja, ka esam iegājuši jaunā laikā, kurš būs daudz neparedzamāks, ar daudzām straujām pārmaiņām un daudz nedrošāks.
Savas runas turpinājumā J. Sārts iezīmēja trīs svarīgus parametrus, kas norāda uz laikmeta izmaiņām. Pirmkārt, tās ir ģeopolitiskās pārmaiņas – Rietumi sāk palikt trausli politikā, sabiedrības spējā vienoties par kaut kādām lietām.
“Mums jāapzinās visiem, ka Tuvie Austrumi ir pulverumuca, kurā iekritusi ir dzirkstele, un tas sprādzienapjoms šobrīd nav paredzams. Mums jāsaprot, ka ogles gruzd arī Tālajos Austrumos, vai tas būs intensīvi vai mierīgi, mēs šobrīd nevaram pateikt, bet, pieņemot, ka kari, kas šobrīd notiek Ukrainā un Tuvajos Austrumos, nebeigsies, mēs nevaram izslēgt, ka arī Tālajos Austrumos ogles sāks kļūt arvien kvēlojošākas un gailēs līdz tam punktam, ka var nonākt līdz ugunsgrēkam,” norādīja J. Sārts, uzverot, ka kari būs arvien pieaugošāka realitāte.
Kā otro parametru J. Sārts izcēla tehnoloģiju straujo attīstību – sabiedrības procesi diezgan ātri mainās un mēs neesam tam gatavi.
“Mēs esam šobrīd demokrātijā pakļauti algoritmu loģikai, kur mūsu uzmanība ir panaceja, jo no mūsu uzmanības var gūt peļņu,” bilda J. Sārts, norādot, ka socializācijā būs vēl viens lēciens, un to vadīs mākslīgais intelekts.
Savukārt kā trešo punktu J. Sārts izcēla klimata pārmaiņas, norādot, ka cilvēkiem, kas dzīvo veselā virknē pasaules nostūru, dzīves telpa un dzīvesveids neturpināsies tādā veidā un formā, kāds tas ir pašlaik.
“Ar ko mēs varam rēķināties? Tas nozīmēs spiedienu no citiem pasaules reģioniem, kas mēģinās nākt šurp,” bilda eksperts.
Savas runas beigās, nofokusējoties uz Latvju, J. Sārts norādīja, ka Latvija ir spējusi kļūt par neatņemamu daļu no Rietumu sistēmas, tāpēc jāmet pie malas pieticības faktors, jo ir runa par mūsu interesēm: “Nebūt maziem savā politikā un savā aktivitātē uz starptautiskās skatuves.”
Viņš uzsvēra, ka Latvija nav milzīga valsts, bet tas dod iespēju būt straujākiem visādu lietu un jomu adaptācijā – ņemt tehnoloģijas savā paspārnē un virzīt virzienā, kurā tas dod pozitīvu rezultātu. Tāpēc J. Sārts izcēla arī zinātnes lomu – svarīga sazobe zinātnei ar to, kas ir nepieciešams reālajā pasaulē un to, kas mums jādara kā valstij.
LU 82. starptautiskās zinātniskās konference norisinās no janvāra līdz aprīlim. Tradicionāli konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs četros zinātņu nozaru blokos: dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un starpdisciplināri, ietverot plašu tēmu klāstu, kas aptver nozīmīgus pētniecības virzienus un inovācijas jomas. Konference notiks no janvāra līdz pat aprīlim. Informācija par sekciju sēdēm: https://www.konference82.lu.lv/
