Akadēmiskais centrs
Pasākumu atklāja “UniLab” padomes priekšsēdētājs RTU rektors Tālis Juhna, iezīmējot, ka pasaules vadošās universitātes jau vairākus gadus demonstrē spēju radīt miljardus euro vērtus jaunuzņēmumus. Piemēram, Kopenhāgenas biznesa skola Dānijā ir radījusi septiņus “vienradžus” un tādējādi novedusi pie vienotās vērtībās balstītas sinerģijas ar šīs universitātes ekosistēmas “Accelerace” partneriem.
“Zinātņu universitātēm ir ne vien jāsagatavo nākotnes profesionāļi un līderi, kā arī jāattīsta augsta līmeņa zinātne, bet arī jāvirza inovācijas, to komercializācija, tehnoloģiju pārnese no universitātes industrijā un jāattīsta uzņēmējspējas – tās ir manas prioritātes kā RTU rektoram. “UniLab” ir radījis veiksmīgu platformu, bet mēs vēlamies attīstīties vēl tālāk. Tādēļ ir ļoti nozīmīgi, ka “UniLab” ar vienotu mērķi ir apvienojušās visas zinātnes universitātes. Ņemot vērā visu partneru motivāciju un ekspertīzi, kā arī “Accelarace” pieredzi, plānojam dibināt kopuzņēmumu jaunuzņēmumu investīciju pārvaldībai. Plānotās vadības komandas vērā ņemamā pieredze un veiktie ieguldījumi jaunuzņēmumos sniegs daudzpusīgu redzējumu un risinājumus,” viņš komentēja.
“UniLab” dzimis Latvijas Universitātes (LU) un RTU sadarbībā, kurām ir bagāta pieredze studentu un zinātnieku biznesa ideju sekmēšanā. Tagad ir pievienojušās arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar savām kompetencēm un jaunuzņēmumu potenciālu, padarot to par nacionāla mēroga zinātnes universitāšu iniciatīvu zinātņietilpīgu un tehnoloģisku biznesa ideju attīstībai.
Dins Šmits, RSU prorektors akadēmiskajā darbā skaidroja: “RSU ir trīs attīstības virzieni un veselības zinātnes ir viens no būtiskākajiem. Medicīnas tehnoloģiju attīstība un augošais pieprasījums norāda uz komerciālo potenciālu šai vertikālei. Tāpat plānotā fonda portfeļuzņēmumiem, jo īpaši no Eiropas Savienības, varēsim nodrošināt lokalizāciju, sertifikāciju, pētniecību un izstrādi (R&D), kā arī prototipēšanu.”
Arī Valdis Segliņš, LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, un Irina Arhipova, LBTU zinātņu prorektore, atzina, ka universitātes ir gatavas kļūt par jaunzņēmumu tiltu uz investoriem, taču bieži vien zinātnes pārvēršana uzņēmējdarbībā ir riskanta. Ar nišas vai lokāliem produktiem un risinājumiem ir grūti konkurēt biznesa vidē, līdz ar to tehnoloģijas tiek veidotas, bet netiek īstenotas. Sadarbībā ar “UniLab” un “Accelarace” radīts līdzsvarots korporatīvās pārvaldības modelis un puses savienojošs tilts, kas palīdzēs radīt jūtamas izmaiņas.
Skaidrojot “Accelerace” pienesumu, Pīters Torstensens (Peter Torstensen), ”Accelerace” un zinātnes parka “Symbion” vadītājs, uzslavēja Latvijas universitāšu drosmi sadarboties, norādot, ka pasaulē viņš vēl nav sastapsies ar šādu sadarbības modeli: “Tas nav noticis ne Dānijā, ne Zviedrijā, cik zinu, arī citur pasaulē, taču pats “Accelerace” ir veidots no universitāšu ekosistēmas. Pastāv cieša saikne starp ekosistēmas kvalitāti un tajā radīto veiksmīgo jaunuzņēmumu skaitu. Valsts finansējums ir būtisks pamats, bet, lai nodrošinātu izaugsmi pašpietiekama tirgus gadījumā, vadošo lomu uzņemas privātie investori. Arī Dānijā sākotnēji valsts fondi veidoja lielāko daļu investīciju, taču tagad šī proporcija ir palikusi vien 20% apmērā.”
“Accelerace” ieskatā nākamās paaudzes jaunuzņēmēji var nākt tikai no universitāšu vides. Viņi veiksmīgi dibina un attīsta savu uzņēmumu, iegulda atpakaļ ekosistēmā savu naudu, laiku un prasmes, tādējādi veidojot atkal nākamo jaunuzņēmēju paaudzi. Viņš novēlēja uzturēt ambīcijas nākotnē kādu daļu līdzekļu atgriezt atpakaļ universitātēm, kas radījušas un izglītojušas šo profesionāļu bāzi, lai tās varētu turpināt attīstīt savas programmas.
Uzsverot sadarbības nozīmīgumu, Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos norādīja, ka IZM ir svarīga sadarbība starp valsts novērtētākajām zinātnes universitātēm un uzņēmējdarbības nozari. Pētniecības un izstrādes sistēmai kopumā tas ir interesants laiks, un jaunākie dati liecina, ka strauji pieaug uzņēmējdarbības nozares loma, turklāt biznesa sektora investīcijas R&D jomā ir pārsniegušas valsts investīciju apjomu. “Tas ir ceļš, kas ļauj mūsu universitātēm izmantot revolucionārus akadēmiskos pētījumus, lai risinātu reālas uzņēmējdarbības problēmas. Akadēmisko aprindu un nozares apvienošana ir jebkuras inovatīvas tehnoloģiskās attīstības pamatā. Mūsu izglītības iestādes, īpaši pētniecības universitātes, ņemot vērā ar industrijas vajadzības, radīs absolventus, kuri ir ne tikai akadēmiski efektīvi, bet arī aprīkoti ar prasmēm, kas ir pieprasītas.”
Viņam pievienojās arī Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, izceļot: “Viens vienradzis ir spējīgs mainīt valsts ekonomikas rādītājus IKP līmenī un radīt būtiskus rezultātus ar salīdzinoši nelielām investīcijām. Tādēļ Ekonomikas ministrija ir gandarīta redzēt ilgtermiņa plānus sadarbībai starp vadošajām valsts universitātēm, “UniLab” un iespējkapitāla fondu “Accelerace”. Tas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums konkurētspējas attīstībai un inovāciju grūdienam, turklāt ņemot vērā arī nākotnes vajadzības.”
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs izteica gandarījumu, redzot apņēmību sadarboties un dalīties ar zināšanām, jo, viņaprāt, nākotnes idejas dzimst universitātēs. “Šī sadarbība ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Mums trūkst pievienotās vērtības produktu, produktivitātes un darbaspēka, tādēļ tas jārisina pēc iespējas ātrāk. Turklāt Latvijas priekšrocība ir tā, ka valsts pārvalde ir pieejama, atvērta un, ieviešot likumdošanas izmaiņas vai iniciatīvas, spēj reaģēt ātrāk, salīdzinot ar lielām valstīm,” viņš uzvēra, pieminot arī jaunuzņēmēju piemērus, kuros lielāks valsts atbalsts būtu nodrošinājis veiksmīgāku izaugsmi, un ko būs iespējams panākt ar plānoto sadarbību starp “UniLab”, “Accelerace” un četrām universitātēm.
Par “UniLab”
“UniLab” dibinātāji ir RTU, LU, RSU un LBTU. “”UniLab” mērķis ir veicināt zinātniski ietilpīgu un tehnoloģijās balstītu biznesa ideju attīstību un jaunu augstas pievienotās vērtības jaunuzņēmumu dibināšanu. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek sniegts atbalsts biznesa modeļa izstrādei un sākotnējai validācijai, sagatavojot tos nākamajai attīstības fāzei – privātai vai publiskai investīciju piesaistei. “UniLab” strādā ar katru komandu individuāli, kā arī nodrošina finanšu atbalstu jaunuzņēmuma dibināšanai un sākotnējai attīstībai.
“UniLab” atbalstu jau saņēmuši 43 topošie jaunuzņēmumi, kas attīsta augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piemēram, “Smart Packaging” izveidojis biosensoru tehnoloģiju pārtikas produktu kvalitātes kontrolei, “SUBmerge Baltic” – zemūdens dronu meklēšanas un apsekošanas operācijām, bet “P-Agro Minerals” ir industriālos apstākļos attīstījis fosfora izgūšanas tehnoloģiju notekūdeņiem. Atbalstu saņēmusi arī “Bdetect” attīstītā tehnoloģija ādas vēža diagnostikai un daudzi citi.
