Kā rast atbildi uz neatbildēto jautājumu? Alma Mater diskusijā par pedagoģijas “bedrēm”

Lielais skolotāju trūkums izveidojies jau vairāku gadus iepriekš, kad pedagogu darba atalgojumā nebija veiktas izmaiņas, kā arī pirms vairākiem gadiem izteiktais maldīgais minējums, ka skolotāju profesijā ir izveidojusies pārprodukcija. Katru gadu LU uz budžeta vietām norit konkurss, topošo studentu ir daudz. “Ja izdotos tikt pāri akūtajam skolotāju trūkumam, tad ar to studējošo skaitu, kas nāk studēt, varētu sasniegt optimālo skolotāju skaitu, bet kā mums to “bedri” pārvarēt?” jautā LU IZPF dekāne profesore Linda Daniela.  

Pieteikumu skaits 2023. gadā uz angļu valodas skolotāja studiju programmas vienu budžeta vietu bija seši cilvēki. LU no šī mācību gada vairs neuzņem krievu valodas skolotājus, bet vācu valodā toties nevar sasniegt pietiekamu studētgribētāju skaitu, lai varētu atvērt grupu. Kāpēc viņi nenāk? Jo nav pietiekoši budžeta vietu.  

Universitātē studenti, kas mācās pedagoģiju un vēlas kļūt, piemēram, par fizikas skolotāju, lielu studiju daļu pavada arī Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē, lai nerastos situācijas, kad topošajam fizikas skolotājam māca to, kas nav aktuāls. Tagad studiju procesā jāapgūst arī skolēnu sociāli emocionālā mācīšanās, kas daudziem topošajiem pedagogiemir izaicinājums, jo tad, kad viņi mācījās skolā, par to nerunāja, viņi to nav izbaudījuši.  

Uz raidījuma vadītāja Māra Zandera uzdoto jautājumu “kur pazūd, piemēram, dabas zinātņu skolotāji,” LU pārstāves akcentē, ka jāņem vērā svarīgs faktors – valstī ir arī uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami pētnieki – biologi, fiziķi, ķīmiķi u.c. Kāpēc viņi aiziet strādāt industrijā? Jo tur noteikti ir labāk atalgojums. 

"Tikko kā sākas viens posms, tas pavelk līdzi arī nākamo. Proti, mirklī, kad skolā trūkst labs fizikas skolotājs, jo viņš sāk strādāt kā nozares speciālists, tad kas mācīs fiziku? Ja rodas tāda situācija, ka nav, kas strādā, tad skolas direktors ir gatavs paņemt jebkuru un tas “jebkurš”, iespējams, nav tāds, kurš spētu labi iemācīt. Un arī pēc tam turpinās procesu ķēde – nav tie studenti, kuri gribētu kļūt par fiziķi,” novērojumus pauž L. Daniela.   

Labā ziņa ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē risinājumus arī finansiāli. Kā piemēram, no 2023. mācību gada pedagoģijas studējošajiem ir iespēja saņemt speciālu stipendiju un  ar šo mācību gadu piešķīra būtiski lielāku finansējumu par skolotāju sagatavošanu, kas augstskolai ļauj atsperties. “Ļoti būtiski ir tas, ka tiek domāts par budžeta finansējumu arī nepilna laika studējošajiem, jo šobrīd par valsts budžeta līdzekļiem var studēt tikai pilna laika studenti,” turpina LU IZPF prodekāne studiju jautājumos profesore Anika Miltuze 

2023. gada nogalē  LU kopā ar IZM īstenoja reģionālo diskusiju ciklu, lai tiktos ar pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem. Reģionos dzirdētie stāsti un uzdotie jautājumi LU pārstāvjiem lika kritiski paskatīties no malas uz Universitāti un studiju procesu un domāt, ko jau tagad var uzlabot. “Izskanēja jautājumi un diskusijas, kur varējām teikt, ka esam jau to ieviesuši, bet secinājām, ka mums jāatgriežas pie jautājuma par speciālo pedagogu sagatavošanu,” atminas L. Daniela.   

Diskusiju raidījuma “Alma Mater”, kas tapis sadarbībā ar LU, mērķis ir skatīt augstākajā izglītībā aktuālos tematus – augstskolu reformu, strukturālos izaicinājumus, identificēt “klupšanas akmeņus” un kopīgiem spēkiem meklēt atbildes uz dažnedažādiem ar augstāko izglītību un Universitāti saistītiem jautājumiem. Līdzšinējos raidījumos iztirzāti jautājumi par LU rektora vēlēšanu procesu, LU struktūras konsolidāciju, ilgtspējīgu, videi draudzīgu augstskolas attīstību, augstskolas lomu sporta attīstībā un LU infrastruktūras attīstību.  

Raidījums TV24 ēterā skatāms katru otro svētdienu plkst. 21.00 ar atkārtojumu trešdienās plkst. 15.00 un ceturtdienās plkst. 11.00.