Akadēmiskais centrs
“Šogad labāko zinātnisko sasniegumu un pielietojamo pētījumu uzvarētāju laurus ir plūkuši desmit projektu īstenotāji. It īpaši atzīmējams ir fakts, ka lielāko daļu 2023. gada labāko zinātnisko sasniegumu laureātu kolektīvu vada Latvijas zinātņu akadēmijas saimes pārstāvji, kas liecina par LZA locekļu augsto kvalifikāciju un izcilo veikumu,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
TEORĒTISKĀ ZINĀTNE
Perovskītu nanodaliņu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai
Autori: LZA akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins, Dr. rer. nat. Jurijs Mastrikovs, Dr. phys. Leonīds Rusevičs, Maksims Sokolovs, Dr. rer. nat. Guntars Zvejnieks. Institūcija: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI).
Globālā sasilšana kļūst par vienu no šī gadsimta aktuālākajām problēmām, un ir nepieciešamas efektīvas tīras enerģijas ražošanas alternatīvas. Ūdeņraža efektīvas ražošanas metožu izstrāde, izmantojot ūdens fotokatalītiskajai šķelšanai saules enerģiju, ir piesaistījusi ievērojamu uzmanību. Izmantojot jaunākās kvantu ķīmijas metodes un SrTiO3 nanodaļiņu skaitliskās modelēšanas sēriju, 2023. gadā tika noteiktas optimālās ūdens molekulu sadalīšanās pozīcijas uz dažādām slīpajām virsmām, kā arī pētīta ūdeņraža veidošanās kinētika un termodinamika uz nanodaļiņām. Iegūtie teorētiskie rezultāti ļāva paredzēt, ka slāpekļa un alumīnija piemaisījumi nanodaļiņās varētu ievērojami uzlabot ūdeņraža veidošanās efektivitāti, kas tika arī eksperimentāli apstiprināts. Tādējādi, starptautiskās sadarbības rezultātā ir izstrādāti jauni efektīvi nanomateriāli, kuriem ir liels industriālais potenciāls. Pētījuma rezultāti ir publicēti augsta ranga Open Access starptautiskajos žurnālos (3 raksti 2023, 1 – 2022, IF 3.3 ...22.1.).
Analītisks pētījums par Latvijas darba migrantiem Lielbritānijā 21. gadsimta sākumā
Mārtiņš Kaprāns. Latvieši tur. Latvijas emigrantu mobilitāte un iesakņošanās Lielbritānijā 21. gadsimteņa sākumā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 136 lpp.
“Kādam Lielbritānija bija tikai īslaicīgs piedzīvojums, eksperiments, epizodiska sociālā statusa un personiskas varēšanas mēraukla, izrāviena brīdis, lai pēcāk dotos citur vai atgrieztos Latvijā ar jaunām prasmēm un uzlabotu materiālo stāvokli. Taču daudziem latviešiem Lielbritānija nozīmēja citādas dzīves sākumu, glābšanas riņķi un bezgalīgu iespēju salu. Šī grāmata ir par viņiem visiem, kas devās tur, kur tika solītas labākas iespējas būt laimīgiem.”
Lielbritānija ir lielākā Latvijas emigrantu mītnes zeme. Tas pirms deviņiem gadiem pamudināja Dr. sc. comm. Mārtiņu Kaprānu sākt pētīt latviešu iedzīvošanos jaunajā mītnes zemē. Pētījumā tiek pievērsta uzmanība gan Latvijas emigrantu individuālai iesakņošanās pieredzei Lielbritānijā – valstī ar ilgu imigrācijas un sociālās stratifikācijas vēsturi, gan globālā neoliberālā kapitālisma ieprogrammētām varas attiecībām, kas caurstrāvo migrantu ikdienu un izvēles.
Izmantojot daudzveidīgus socioloģiskos datus un iejūtoties Lielbritānijas latviešu dzīves telpā, grāmatas autors atsedz migrantu subjektivitāti un iesakņošanās prakses – savas vietas atrašanu britu darba tirgū, mājokļa iekārtošanu, iekļaušanos multikulturālajā apkaimē un nacionālās piederības uzturēšanu. Vienlaikus tiek arī analizēti objektīvi sociālie un ekonomiskie apstākļi, kas nosaka migrantu sociālo novietojumu un likteni britu sabiedrībā.
Unikāls pētījums Latvijas tiesību zinātnē par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem
Irēna Barkāne. Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 328 lpp.
Dr. iur. Irēnas Barkānes monogrāfija ir unikāls pētījums Latvijas tiesību zinātnē, kas veltīts mākslīgā intelekta regulējumam un cilvēktiesību jautājumiem. Tajā ir pētīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzības jomā Eiropā un pasaulē un izvērtēta to ietekme uz tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību, diskriminācijas aizlieguma principu un citām cilvēktiesībām, kā arī sabiedrību un demokrātiju kopumā. Monogrāfijā ir plaši analizēta mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī un Eiropas datu aizsardzības regulējums, kas piemērojams sejas atpazīšanas tehnoloģijām un citām mākslīgā intelekta sistēmām. Pētījums sniedz ieteikumus mākslīgā intelekta regulējuma un politikas turpmākai attīstībai starptautiskā un nacionālā līmenī, lai novērstu mākslīgā intelekta radīto apdraudējumu un veicinātu tā uzticamību.
LIETIŠĶĀ ZINĀTNE
Nanostrukturēti topoloģiski izolatori pielietojumiem enerģētikā un kvantu nanoelektronikas ierīcēs
Autori: LZA akadēmiķis Donāts Erts, Dr. phys. Jana Andžāne, Dr. chem. Gunta Kunakova, Dr. phys. Raimonds Meija, Dr. phys. Yelyzaveta Rublova, Mg. Kiryl Niherysh, Mg. Vitālijs Lazarenko, Mg. Raitis Sondors, Prof. Floriana Lombardi. Institūcija: LU Ķīmiskās fizikas institūts, Čalmers Tehnoloģiskā universitāte (Zviedrija).
Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Čalmers Tehnoloģisko universitāti (Chalmers University of Technology, Zviedrija) ir izstrādājuši ekonomiskas un vienkārši realizējamas metodes nanostrukturētu topoloģisku izolatoru materiālu sintēzei. Iegūtajiem materiāliem (nanovadiem, plānām kārtiņām, nanolaminātiem un heterostruktūrām) ir būtiski uzlabota to virsmas vadītspēja. Ir veikti apjomīgi fundamentāli pētījumi par šo materiālu perspektīviem pielietojumiem vienelektrona tranzistoros un lādiņa sūkņos, supravadošās ierīcēs, kā arī nanoelektromehāniskos slēdžos. Turklāt LU pētnieki arī nodemonstrēja, ka izstrādāto materiālu unikālās īpašības padara tos lieliski piemērotus lokanu termoelektrisko ģeneratoru siltuma zudumu pārvēršanai elektrībā, kā arī Li+ un Na+ jonu akumulatoru elektrodu izveidei. Šī pētniecība ir rezultējusies 43 zinātniskos rakstos un 7 patentos.
Notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstība COVID-19 pandēmijas kontekstā
Autori: Ph.D. Brigita Dejus, Dr. sc. ing. Sandis Dejus, Mg. sc. ing. Mārtiņš Strods, LZA akadēmiķis Tālis Juhna. Institūcija: Rīgas Tehniskā universitāte. Mg. Pāvels Cacivkins (Exponential Technologies Ltd.). Mg. biol. Dita Gudrā, Mg. biol. Maija Ustinova, Mg. biol. Ance Roga, Mg. biol. Līga Birzniece, Bc. biol. Edmunds Skinderskis, LZA korespondētājloceklis Dāvids Fridmanis. Institūcija: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Mg. biol. Juris Ķibilds, Mg. biol. Guntis Boikmanis, Mg. biol. Karīna Ortlova, Mg. biol. Laura Krivko, Dr. chem. Iveta Pugajeva, Dr. chem. Vadims Bartkevičs, LZA akadēmiķis Aivars Bērziņš. Institūcija: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Dr. med. Uga Dumpis. Institūcija: Latvijas Universitāte.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija kopā ar sadarbības partneriem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” četru gadu laikā īstenoja pētījumu sēriju par notekūdeņu izpētes pielietošanu sabiedrības veselības stāvokļa novērtēšanā un infekcijas slimību izplatības prognozēšanā. Sērijas pirmā pētījuma ietvaros tika demonstrēta notekūdeņu pielietojamība dažādu medikamentu patēriņa un populācijas skaita biomarķieru novērtējumos, otrajā tika izvērtēta iespēja tos pielietot COVID-19 saslimstības izmaiņu monitoringā, savukārt trešajā – COVID-19 gadījumu skaita prognozēšanā. Iegūtie rezultāti kalpoja par pamatu pastāvīgas notekūdeņu monitoringa sistēmas izveidei Latvijā, kas šobrīd tiek izmantota saslimstības izplatības un SARS-CoV-2 variantu novērošanai Latvijas pilsētās. Projekta dažādos izpildes posmos tika piesaistīti pētnieki gan no Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, gan industrijas partneri no Exponential Technologies Ltd. un SIA Latvijas Mobilais Telefons. Lielākajā daļā pētījumos izmantoto un monitoringa sistēmas ietvaros analizēto notekūdeņu paraugu ievākšanā aktīvi līdzdarbojas ūdenssaimniecību uzņēmumu pārstāvji 16 dažādās pilsētās.
Ar pilnu pētījumu sarakstu var iepazīties LZA mājaslapā.
