Akadēmiskais centrs
Visu laiku lielākais Latvijas Universitātes (LU) mecenāts ir Kristaps Morbergs. Dižmecenāta K. Morberga (1844 - 1928) dzimtā puse ir Zemgale, lauku mājas „Lielstrikaiši” Bukaišu pagasta Tērvetes novadā. Mecenāta stipendija ir sniegusi atbalstu vairākiem simtiem studentu, tas ir ļoti vērtīgi, jo studenti var sasniegt daudz vairāk, nekā tas būtu bijis iespējams bez šī finansiālā atbalsta. Arī bijušie LU fonda stipendiāti – Jevgēnijs Vihrovs un Līga Stokmane - Blaua – ir pateicīgi K. Morberga stipendijas atbalstam studiju gados.
Lasi 5. “Morbergiešu” stāstu daļu.
Jevgēnija stāsts:
Bijušais stipendiāts uzskata, ka stipendijas saņemšana deva gan materiālo atbalstu, gan apliecinājumu zinātniskajam virzienam, ko viņš bija izvēlējies, kā arī atviegloja darba apvienošanu ar studijām. Jevgēnijs pauž, ka Morberga stipendija ļāva būt pārliecinātam, izvēloties teorētisko virzienu un turpinot tajā strādāt. Nu jau 9 gadus strādājot pie kvantu algoritmu izstrādes prof. Andra Ambaiņa teorijas grupā, pētot dažādas tēmas un sadarbojoties ar kolēgiem gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Atbalsts no fonda stipendātam stiprināja sajūtu, ka jābūt dāsnam, jāpalīdz un jāatbalsta jauno zinātnieku izaugsme. Esot pasniedzējs, Jevgēnijs bieži sadarbojas ar studentiem, kuriem interesē matemātika, piedāvā interesantas pētniecības tēmas un iedrošina ticību savām spējām. Datorikas fakultātē visnozīmīgākie priekšmeti, pēc stipendāta domām, bija "Varbūtiskie algoritmi" pie prof. Andra Ambaiņa, kas deva iespēju iemācīties aplūkot skaitļošanu no pētnieciskā skatupunkta; "Matemātiskā loģika" pie prof. Kārļa Podnieka, kas iedvesmoja tiekties akadēmiskajai izcilībai; "Skaitļu teorija" pie prof. Jura Smotrova, kur vajadzēja pamatīgi pastrādāt.
Līgas stāsts:
Līga Stokmane-Blaua pauž, ka studiju laikā Morberga stipendija sniedza iespēju visu savu laiku veltīt mācībām, sabiedriskajām un brīvprātīgajām aktivitātēm, nedomājot par papildus ienākumu gūšanas iespējām un darba meklēšanu paralēli bakalaura studijām, iespēju darboties pašpārvaldē, uzlabojot mācību procesu un domājot dažādas aktivitātes un izaugsmes iespējas citiem studentiem, bija iespēja darīt to, kas stipendiātei patiešām patika un sagādāja gandarījumu. Stipendija noteikti bija būtisks atbalsts pašreizējās karjeras attīstībā, jo pirmo darbu savā jomā – vides nozarē – Līga guva uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas – potenciālo darba devēju pārliecināja Līgas vērienīgā brīvprātīgā darba pieredze, ko bija ieguvusi gan studiju laikā, gan ārpus tām, gan arī vēlme mācīties, lai gan nopietnas profesionālās darba pieredzes tolaik stipendātei vēl nebija. Morberga stipendija viennozīmīgi ir palīdzējusi nonākt tur, kur Līga šobrīd ir - jau vairāk kā 9 gadus viņa ir nostabilizējusies vides jomā.
"Stipendijas saņemšana deva drošības sajūtu par finansiālo stāvokli, kā arī gandarījumu par atziņas saņemšanu. Pie nemateriālajiem ieguvumiem noteikti ir arī komunikācija ar citiem stipendiātiem – parasti personībām, kas savā jomā ir spējuši izcelties ar ko būtisku – vai tā būtu pētniecība vai kādas citi nozīmīgi panākumi – viedokļu apmaiņa un sarunas ar šādiem cilvēkiem vienmēr Līgu bagātināja," saka Līga.
Pašreizējā darbā stipendātei noder daudzi no priekšmetiem, kurus apguva sudējot Latvijas Universitātē, bet noteikti jāpiemin Vides ķīmija, kur iegūtās zināšanas neļauj piekrist brīžiem mūsu sabiedrībā sastopamajai zaļmaldināšanai vai nekorektas informācijas izplatīšanai attiecībā uz vidi un ķīmiskām vielām. Kā ļoti interesants un mūsdienās aktuāls priekšmets bija Zemes resursu novērtēšana, ko pasniedza toreizējais fakultātes dekāns Oļģerts Nikodemus – tur sapratām, kā novērtēt resursus, vai visu var izteikt ekonomiskā vērtībā un kā labāk apsaimniekot dažāda veida resursus. Protams, arī Vides tiesības, Biotehnoloģijas, Vides procesu modelēšana, Vides pārvaldība, Vides ētika – visas šīs jomas arī pašlaik redzu kā aktuālas un iesaistītas dažādās sabiedriskās diskusijās. Ārkārtīgi pieaug vides komunikācijas nozīmīgums – spēja vienkārši paskaidrot cilvēka un vides mijiedarbības procesus un ietekmes ir kļuvusi vēl svarīgāka kā jebkad iepriekš. Vides zinātne nudien ir plaša, un man prieks, ka esmu viena no šīs jomas pārstāvjiem. Ja man vēlreiz būtu jāpieņem lēmums, kur studēt, tad mana izvēle būtu tāda pati kā iepriekš – LU ĢZZF Vides zinātne, lai gan studiju gados nespēju iedomāties cik aktuāla šī nozare būs pašlaik.
Latvijas Universitātes fonds jau kopš 2004. gada nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem investēt Latvijas nākotnē, atbalstot gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus, pētniekus un viņu vadītos projektus un pētījumus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošināt universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
