Latvijas Universitātē ievēlēti 6 tenūrprofesori

Ph.D. Una Riekstiņa ievēlēta medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas nozarē. Profesore U. Riekstiņa ir Latvijā un ārvalstīs atzīta zinātniece. Viņa ir LU Medicīnas fakultātes gan farmācijas bakalaura, gan maģistra studiju programmu direktore un topošajiem farmaceitiem lasa lekcijas par bioloģiskajām zālēm, zāļu metabolismu, medicīnisko mikrobioloģiju un imunoloģiju, un aktuālajām pētniecības metodēm farmācijā.

“Šodien precīzijas medicīna piedāvā vēl nebijušas iespējas slimību diagnostikā un ārstēšanā, kas balstās zināšanās par cilvēka organisma pamatvienības šūnas īpašībām un spējām. Modernās pētniecības laboratorijas ļauj imitēt procesus organismā, izmantojot orgāna-uz-čipa tehnoloģiju un šūnu pārprogrammēšanu. Medicīnas bāzes zinātņu pētījumi savukārt ir pirmais solis zāļu kandidātu atlasē un darbības principu izpētē, kas ved uz jaunām zināšanām par cilvēka organismu, un individualizētām zālēm līdz šim neārstējamām slimībām,” ieplānotā pētniecības darba iespējas un nozīmi uzsver U. Riekstiņa.

Ph.D. Andris Ambainis ievēlēts datorzinātnes un informātikas zinātnes nozarē. Profesors A. Ambainis ir Latvijā un ārzemēs atzīts zinātnieks, starptautisko publikāciju autors, Kvantu datorzinātnes centra pētnieku grupas vadītājs, viens no Latvijas Kvantu iniciatīvas izveidotājiem.

“Latvija ir izcilība kvantu algoritmu jomā un LU Kvantu datorzinātnes centrs ir viens no apmēram pieciem centriem Eiropā, kuros augstā līmenī notiek pētniecība kvantu algoritmu jomā. Esam arī daļa no Eiropas kvantu programmatūras institūta un Polijas partneris Eiropas lieljaudas skaitļošanas centru projektā. Ir jāatzīmē, ka manā jomā kļūst aktuāli pilotprojekti, kur zinātnieki veic pētījumus, kā kvantu datori būs lietderīgi uzņēmumu vajadzībām un Latvijā ir vajadzīgā zinātniskā kompetence šādu projektu veikšanai, līdz ar to pētniecībai ir daudz iespēju,” atzīst A. Ambainis.

Ph.D. Vjačeslavs Kaščejevs ievēlēts fizikas un astronomijas zinātnes nozarē. Profesors V. Kaščejevs ir gan Latvijā, gan ārzemēs atzīts zinātnieks, kvantu fiziķis, Nanoelektronikas teorijas grupas vadītājs un viens no Latvijas Kvantu iniciatīvas izveidotājiem.

“Kvantu tehnoloģijas šobrīd ir gan nozīmīgs Eiropas un pasaules pētniecības virziens, kurā daudzas valstis cenšas panākt izrāvienu, gan ļoti aizraujošs virziens studijām. Kvantu fizika un matemātika ir pārsteidzoša un jau šobrīd zinātnieki meklē un atrod arvien jaunus to  pielietojumus, kas nozīmē, ka vēl daudzu gadus šī būs joma, kurā iespējami arvien jauni un jauni atklājumi. Man ir gandarījums par to, LU ir augstākās līgas spēlētājs plašajā kvantu zinātņu spektrā un spēj piedāvāt starptautiskā izcilībā sakņotu studiju pieredzi un inovāciju iespējas,” atzīst V. Kaščejevs.

Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ievēlēta sociālo zinātņu nozaru grupā. I. Mieriņa ir LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore. I. Mieriņas specializācija ir politiskajā socioloģijā, un viņa ir plaši pētījusi migrāciju un integrāciju, sociālo kapitālu un sabiedrisko labumu, politiskās attieksmes un rīcību, kā arī jauniešus un izglītības jautājumus.

“Daudzi no mūsdienu aktuālajiem izaicinājumiem, piemēram, iekšējās un ārējās drošības riski, ekoloģiskie riski, vai populisma un labējā radikālisma pieaugums nav atrisināmi tikai ar tehnoloģiju palīdzību – tie sakņojas sabiedrības vērtībās, izpratnē un attieksmēs. Šajos apstākļos sociālajām zinātnēm ir īpaša nozīme, gan kritiski vērtējot, gan skaidrojot sabiedriskos procesus un piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām,’’ skaidro I. Mieriņa.

Dr. phil. Raivis Bičevskis ievēlēts filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē. Profesors R. Bičevskis ir gan Latvijā, gan ārzemēs atzīts filozofs, CEESP un int. Martina Heidegera biedrības Zinātniskās padomes loceklis, studējis filozofiju LU, Maincas un Minsteres universitātēs, Heidelbergas zinātņu akadēmijas projektu vadītājs, Potsdamas, Bordo, Atēnu, Insbrukas universitāšu viesprofesors, LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs.

“Modernā sabiedrība ir “nepabeigts projekts” (J. Hābermāss): tās iekšējās spriedzes un problēmas tiek risinātas pašas sabiedrības kritisko un pašrefleksīvo potenciālu aktivizēšanas ceļā – zinātņu un filozofijas formā; tādējādi fundamentālie pētījumi zinātnēs un filozofijā ir ne tikai izziņas process, bet arī sabiedrības pašizpratnes sasniegums un tās iekšējo norišu izpratnes un attiecību ar pasauli pārbaude un transformācija. Daudzie un dažādie modernās sabiedrības izaicinājumi un to kompleksās daudzpakāpju apzināšanās, izpētes un analīzes metodes šodien pieprasa dažādu zinātņu interdisciplināru sadarbību un tajā pašā laikā – Eiropas filozofijas fundamentālos atslēgas tekstos un to aktuālā interpretācijā balstītu perspektīvu,” uzsver R. Bičevskis.

Dr. philol. Andra Kalnača ievēlēta valodniecības un literatūrzinātnes nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē. A. Kalnača ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece, Latvijā un ārzemēs pazīstama zinātniece, daudzu starptautisku publikāciju, t.sk. monogrāfiju, autore. Andras Kalnačas specializācija ir gramatika un tās saskarjomas gan saistībā ar latviešu valodu, gan plašākā teorētiskā un tipoloģiskā aspektā.

“Valoda, jo īpaši dzimtā, cilvēkam ir kaut kas tik pašsaprotams un dabisks, ka mēs par to ikdienā īpaši nedomājam – tāpat kā gaiss, kuru elpojam. Vienlaikus valoda ir arī viens no svarīgākajiem ikvienas nācijas un valsts esamības stūrakmeņiem – arī latviešiem un Latvijai. Tāpēc patiess prieks un gods, ka viena no Latvijas Universitātes tenūrprofesūras pirmajām vietām ir tieši latviešu sinhroniskajā valodniecībā, kas ļaus akcentēt latviešu valodas izpētes vitāli svarīgo lomu mūsu valsts, tās kultūras, zinātnes un izglītības attīstībā, kā arī dažādu laikmeta radītu izaicinājumu izpratnē un risināšanā,” norāda A. Kalnača.

Tenūrprofesora galvenajos pienākumos ietilpst noteikt prioritārās pētniecības jomas un virzienus konkrētajā zinātņu nozarē, piesaistīt pētniecības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, vadīt pētniecības projektus, kā arī iesaistīties starptautiskos konsorcijos un projektos. Ne mazāk svarīgi ir izstrādāt studiju programmas un kursus maģistra un doktora studiju līmenī, vadīt promocijas darbu izstrādi, kā arī veicināt zinātnes nozares plašāku atpazīstamību sabiedrībā. 

Uz tenūrprofesoru amata vietām bioloģijā un izglītības zinātnē tiks rīkots atkārtots konkurss.