Uz tikšanos aicināti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina, Rīgas informatīvi metodiskā centra vadītāja Inga Draveniece, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis un vairāku Rīgas izglītības iestāžu vadītāji.
Diskusiju cikls līdz šim jau norisinājies četros Latvijas reģionos un ekspertu sarunas ir notikušas Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī un Ventspilī, pulcējot novadu pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājus.
Līdz šim kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem izskanējis jaunu pedagogu piesaistīšana skolām ilgtermiņā. Tas nereti nav atkarīgs no atalgojuma un papildu labumiem, ko piedāvā pašvaldība. Diskusiju dalībnieki uzsvēruši tādus aspektus kā mobilitātes iespējas reģionā, pašpilnveides iespējas, droša un atbalstoša darba vide, sabiedrības, tostarp skolēnu un vecāku, attieksme. Tāpat izskanējis aicinājums pedagoģijas studijās vairāk uzmanības pievērst klasvadības jautājumiem, jo tieši klases audzinātāja loma ir tā, kam jaunie skolotāji bieži vien nav gatavi. Diskusiju dalībnieki izteikuši viedokli arī par nepieciešamību mainīt pedagogu profesionālās pilnveides kursu un sertifikācijas principus, iespēju piesaistīt dažādu nozaru profesionāļus stundu vadīšanai skolās u.c. tematiem.
“Mūsu sabiedrības un valsts lielākā bagātība ir gudri, radoši un atbildīgi cilvēki. Tāpēc mūsu prioritāte ir izglītības nozare un tās mugurkauls – pedagogi. Investīcijas šajā jomā ir ilgtspējīgas, taisnīgas un ticu, ka arī mierpilnas nākotnes sabiedrības pamats. Mēs koncentrējamies uz tādas nākotnes radīšanu, kurā neviens skolēns netiks atstāts novārtā. Nākotni, kurā katram skolēnam ir iespēja mācīties, augt un sniegt savu unikālo ieguldījumu sabiedrībā. Tas iespējams, nodrošinot kvalificētu pedagogu pieejamību visā Latvijā. No mūsu bērnu izglītības kvalitātes un iegūtajām zināšanām būs atkarīgs tas, cik daudz, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, spēsim paņemt no pasaules zināšanām un pielāgot to mūsu pašu identitātei, kultūrai un valodai, ieviešot pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā,” stāsta Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
„Līdzšinējās tikšanās reizēs novados esam pārliecinājušies, ka LU filiāles reģionos – Bauskā, Madonā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Alūksnē un Tukumā – dod nozīmīgu pienesumu skolotāju sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā. Taču, protams, lielākais skolotāju skaits tiek sagatavoti tieši Rīgā. Mums kā zinātnes universitātei pedagogu izglītība un ar to saistītā pētniecība ir attīstības prioritāte. Drīzumā LU Akadēmiskajā centrā tiks atklāta Rakstu māja, kas kļūs arī par pedagoģijas studentu galveno mītni, un mums ir būtiski pārrunāt un uzklausīt idejas, kā LU pēc iespējas vairāk var ieguldīt gan jauno pedagogu sagatavošanā, gan esošo pedagogu tālākizglītībā un talantīgo skolēnu atbalstā,” komentē LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
Ņemot vērā tikšanos laikā izskanējušos ieteikumus, noslēdzošajā diskusijā nākošā gada sākumā izglītības darbinieki un politikas veidotāji debatēs par rīcības plānu turpmākai LU un IZM sadarbībai.