LU digitālās vēstneses pieredzes stāsts “Kā atrast savu virzienu sociālajos tīklos?”

LU jau otro reizi uzsāk digitālo vēstnešu programmu, kurā LU studenti ir aicināti sociālajos tīklos dalīties ar piedzīvoto, stāstot par savu ikdienu, studijām un atziņām, kas var noderēt topošajiem studentiem.   

Sociālie tīkli ir vide, kur skolēni pavada lielu savu dienas daļu, meklē jaunāko informāciju un uzzina par aktuālajiem notikumiem – par to, ko darīt ārpus skolas un kādus pasākumus apmeklēt. Lai motivētu un iedvesmotu topošos studentus uzsākt studijas tieši LU, aicinām esošos Universitātes studentus uzrunāt savus sekotājus un varbūt pat kliedētu sabiedrībā, iespējams, pretējus uzskatus.  

Lora Grauda jau otro gadu darbojas digitālā satura autoru programmā un ar šo gadu – arī LU vēstnešu programmā.  

Tu digitālo vēstnešu programmā darbojies arī pagājušā akadēmiskā gada pavasarī. Lūdzu, pastāsti, kā tad ir būt LU digitālajam vēstnesim. Kas ir tas, ko Tu dari?  

Tas ir ļoti interesants process. Manuprāt, tas ir process kā tu vari izpausties radoši, īpaši, ja tu esi tēmēts uz radošajām zinātnēm, studiju programmām. Uzskatu, kas tas ir ļoti labs veids kā attīstīt sevi studijās. Piemēram, video montēšanā. Noteikti varu teikt, ka man šī vēstnešu programma studijās ļoti noder! Bet ja studē citās zinātnēs, piemēram, medicīnu, tad ar šo digitālo vēstnešu programmas palīdzību ir iespēja attīstīt tieši savu studiju programmu. Manuprāt, tas ir labs veids kā iegūt kontaktus un attīstīties. 

Pievēršoties ikdienai – es veidoju saturu, taisu TikTok video, Instagram īsos stāstus un reelus, veidoju saturu par un ap Universitāti, popularizējot vairāk savu studiju virzienu, īpaši uzsverot studijas tieši Latvijas Universitātē. Es noteikti varu teikt, ka es to nedarītu, ja es uzskatītu, ka studēt Latvijas Universitātē ir slikti. Manuprāt, mums ir tik daudz iespējas attīstīties. Proti, es parādu kā ir studēt Latvijas Universitātē - tā pa īstam!  

Vai viegli bija pieņemt lēmumu kļūt par LU digitālo vēstnesi? 

Jā, es uzreiz zināju, ka es to darīšu, jo tas ir kaut kas mans! Tas ir tas, ko es labprāt daru un kas, manuprāt, man labi izdodas. To es redzu gan pēc tā, kādi ir skatījumi un iesaiste, gan arī pēc citu cilvēku novērtējuma. Es no citiem dzirdu: “Lora, Tev tiešām sanāk!” Es redzu, ka es to varu darīt profesionāli un zināju uzreiz, ka man ir jāpiedalās šajā programmā.  

Tu studē komunikācijas zinātnes un šķiet pašsaprotami, ka esi komunikabla un nevajadzētu būt problēmām dalīties piedzīvotajā ar saviem sekotājiem. Bet, vai uzsākot digitālo vēstnešu programmu, nebija šaubas vai bailes par to, ka tas varētu traucēt studijām?  

Noteikti no sākuma man bija neliela nesaprašana - kā, lai to iesāk! Es biju kaut ko likusi savā TikTok profilā, bet tas bija ļoti virspusēji un tam īsti nepievērsu uzmanību. Mirklī, kad man nāca šis piedāvājums, es ar LU Komunikācijas departamenta pārstāvjiem pārrunāju - kas, ko un kā labāk. Proti, mūs ļoti iedrošināja un man tas ļoti palīdzēja! Tāpēc arī es pati, šogad, kad pievienojās jauni digitālā satura autori, pirmajā tikšanās reizē, centos nedaudz iedrošināt, par cik es esmu jau darbojusies. Bija noteikti neliels uztraukums, taču tas diezgan ātri izgaisa un es pat nezinu kurā mirklī tas viss bija pazudis.  

Vai vienmēr esi bijusi aktīva un sevi saistīji ar komunikāciju, vai tas nācis tikai pēdējos gados? 

Es visu savu dzīvi esmu darbojusies teātrī, tāpēc kaut kā tā radošā izpaušanās man ir nākusi no tā. Bet, manuprāt, pēdējos piecus gadus, es tā aktīvāk esmu sākusi izprast, ka komunikācija ir mans lauciņš. Matemātika noteikti nebūtu mans, bet viennozīmīgi varu teikt, ka radošā sfēra ir mana joma, kurā darboties. Es apzinos, ka ar to es varu kaut ko panākt un to savu jomu vajadzētu atrast katram.  

Tevi noteikti varētu izcelt kā vienu no aktīvākajām LU digitālajām vēstnesēm. Kas ir tas, kas visvairāk aizrauj šajā programmā? Varbūt kādos pasākumos esi līdzdarbojusies?  

Tas kas mani virza uz priekšu, noteikti ir - iespējas. Esmu pamanījusi, ka no mirkļa, kad es sāku darboties šajā programmā – mana dzīve ir ļoti pamainījusies, parādījušās daudz jaunas iespējas. Es arī redzu to, ka cilvēki, kas pat nav saistīti ar Universitāti, pamana manu darbu, aktivitātes. Piemēram, tagad norit aktīvs darbs prakses vietas meklējumos un ejot uz intervijām man saka: “Jā, mēs Tevi redzējām tur un tur.” Atsaucas uz Latvijas Universitāti. Un tieši tas, ka notiek progress manā profesionālajā dzīvē, liecina, ka man ir jāturpina.  

Taču par pasākumiem – viens no lielākajiem pavērsieniem, kas kādā veidā mani ievirzīja citās sliedēs, tieši digitālā satura autoru programmā bija festivāls L'Universs. Šajā pasākumā kopā ar savām kursabiedrenēm vadījām TikTok house un tas arī bija kas iespaidīgs. Kā arī ne mazāk svarīgi ir tas, ka pēc pasākuma parādījās jauni kontakti un iespējas.  

Kādām īpašībām, Tavuprāt, ir jāpiemīt digitālajiem vēstnešiem, lai sanāktu veidot saturu? 

Manuprāt, ir jāatrod tas savs virziens, ar ko Tu gribi saistīt savus sociālos tīklus. Es esmu sapratusi, ka mans saturs nebūs tas fun saturs. Es nekad pati nevarēšu izdomāt saturu, kur es taisu jokus vai ko tādu. Es varu piedalīties, bet pašai šādas idejas man vienkārši nerosās.  

Man patīk taisīt motivējošus video ar kuriem es varu iedvesmot kādu, dalīties ar ko noderīgu, savu pieredzi, vlogiem. Mans saturs ir par manu dzīvestilu. Tieši ar kursabiedreni, kas arī darbojas šajā digitālā satura autoru programmā, mēs runājām par to, ka mums abām ir ļoti labi apvienoties un kopīgi taisīt TikTok video. Atsevišķi viņa taisa to fun saturu, viņai tas labāk patīk, viņai tas sanāk, taču man ir tas cits virziens. Tādēl tiem, kas uzsāk šo programmu, ir svarīgi saprast uz kuru pusi viņi grib virzīties. Protams, ka ik pa laikam var un vajag pamēģināt, ko jaunu, lai saprastu, vai kas cits neieinteresē vēl vairāk.  

Bet tā īsāk atbildot uz jautājumu – noteikti svarīgi ir saprast, uz ko vislabāk sanāk koncentrēties, jābūt komunikablam, nedrīkst baidīties un vajag sasniegt to līmeni, ka vairs neuztrauc citu cilvēku viedoklis, jo būs cilvēki kam nepatiks, būs – kam patiks un tas ir pilnīgi visās jomās.  

Kā zināms, digitālā vide ir ļoti plaša – kur Tu meklē idejas, lai radoši izpaustos? 

Es pat nezinu. Man viņas kaut kā pašas atnāk. Ja kaut ko pamanu TikTokā, es saglabāju, lai vēlāk varētu uztaisīt to mazliet citādāk, pielāgot saturu. Man ļoti patīk tieši vizuālie materiāli. Es ļoti daudz skatos “Pinterest”. Tur es atrodos visu laiku. Esmu izveidojusi dažādas mapītes, varētu būt pat ap 20 mapītēm, kurās es saglabāju idejas, ko un kā pielāgot konkrētam saturam. Kā arī man ir ļoti svarīgi, lai skatoties manu profilu, lai kopskatā viņš izskatītos skaisti. Manuprāt, tas dod ļoti daudz. Mirklī, kad cilvēks uzspiež uz tavu profilu, tas ir patīkami, ja viņš redz visu vienotā stilā nevis, ka viss ir samētāts, salikts no visādām pusēm.  

Ar kādām grūtībām esi saskārusies? Varbūt ideju trūkums, nosodījumi no citiem, laika trūkums vai kā citādi? Kā tam pārkāpt?  

Par laika trūkumu - laikam, ka nē. Es nezinu kā ir citiem, bet man ir tā, ka, ja man tas patīk, tad es tam atradīšu laiku, kaut nakts vidū. Reizēm ir lietas, kam ir nedaudz grūtāk saņemties, bet tas, visticamāk ir tāpēc, ka vienkārši mazāk interesē. Par ideju trūkumu, es laikam arī nevarētu sūdzēties. Ja es jūtu, ka man ir radošais izmisums, kad nezinu uz kuru pusi, lai griežos, tad es parasti paņemu divas, trīs dienas pauzīti, tādā veidā nolieku TikToku nost un atgriežoties varu kā no baltas lapas sākt visu atkal ar jaunu jaudu. Bet par to nosodījumu no citiem – es to negribētu saukt tieši par nosodījumu, bet vairāk par mazo skaudību, jo ir bijuši komentāri no citiem, apmēram “ko Tu tur no sevis iedomājies?”. Iepriekš es to noteikti būtu vairāk ņēmusi pie sirds, bet nu, es to vairāk ignorēju vai pasmejos līdzi, pie sevis nodomājot: “nu, lai jau!” Es uzskatu, ka, ja man kaut kas sanāk, es redzu labus rezultātus un vēl dzirdu labas atsauksmes no citiem, tad man laikam īsti neinteresē, ko man aiz muguras saka tie daži cilvēki.  

Kas ir labākais, ko digitālo vēstnešu programma Tev ir sniegusi? Varbūt tā ir pieredze, jaunas zināšanas, kontakti vai kas cits? 

Noteikti tās ir zināšanas, piemēram, par to pašu video montāžu. Iepriekš es tam nebiju pievērsusi tik lielu uzmanību kā es tam pievēršos tagad. Es parasti saku, ka es tam pievēršu lielāku uzmanību, jo tas vairs nav tikai manu sociālo tīklu saturs, bet arī ar savu saturu es prezentēju vietu, kur es studēju. Tādēl man ir svarīgi, lai mans saturs izskatītos profesionāli. Tāpat es arī apzinos, ka katrs darba devējs, īpaši mūsdienās, pirms aicinās uz darba interviju, apskatīs tavus sociālo tīklu profilus, līdz ar to, arī no šī aspekta ir svarīgi, lai viss profils būtu pārdomāts.  

Bet vēl tieši par ieguvumiem no šīs programmas – noteikti tie ir arī jaunas iespējas un jauni kontakti.    

Vai Tev ir kāds iedvesmotājs no kā ņem piemēru savam saturam? 

Mana vecuma cilvēki noteikti nebūs tajā sarakstā. Man patīk skatīties uz Dārtas Danēvičas Instagram saturu – man patīk viņas dzīvesstils, man patīk tas, ko viņa saka, viņas viedoklis un uzskati. Es viņai arī aktīvi sekoju platformā “X”, kur viņa gan politiski, gan par mākslu, kultūru izsaka savu viedokli.  

Bet es vēl joprojām neesmu atradusi tādu satura veidotāju manā vecumā, ko es varētu piesaistīt savam saturam – tam ko es daru. Ļoti daudz redzu, kas veido to fun saturu, bet tas nav tas uz ko es virzos. Es eju uz iedvesmošanu, motivēt citus saņemties un darīt. Es laikam neesmu “saskrējusies” ar tādu saturu, kas mani aizrautu, tāpēc viss kas man ir - ņemu iedvesmu no cilvēkiem, kas ir pieaugušāki vai arī no grāmatām.  

Kādi ir Tavi ieteikumi, priekšlikumi, ko noteikti vajadzētu ņemt vērā citiem LU studentiem, kas grib iedvesmot skolēnus vai citus sev pazīstamos? 

Noteikti nebaidīties un darīt! Mans pēdējā laika mīļākais teiciens ir: “Īstermiņā ir ļoti viegli padoties un tas noteikti būs īsākais un vieglākais ceļš, bet ilgtermiņā – vajag iet uz mazajām uzvarām un izmantot katru iespēju, katru kontaktu vai pasākumu. Ja liekas, ka vairs nevari un tam nav iespējas atvēlēt laiku, – piespied sevi, atrodi laiku un vienkārši izdari to.” Arī man pašai ir bijušas reizes, kad es ļoti nevēlos kaut kur doties, bet es aizeju un vēlāk atgriežoties mājās, es saprotu, ka tas bija tik labi! Tāpēc iesaku izmantot visas sniegtās iespējas un tiekties pēc mazajām uzvarām!  

Vai savu nākotni saisti ar darbu digitālajā vidē, influencēšanu? Ja jā, vai uzskati, ka LU vēstnešu programma sniedz tam pienesumu? 

Es tieši nesen par šo biju aizdomājusies un es sapratu, ka šī programma man lika saprast, ko es tā pa īstam vēlos darīt pēc studiju pabeigšanas. Man visu laiku likās, ka es vēlos strādāt tieši rakstošajā žurnālistikā, taču tagad esmu sapratusi, ka tas nav priekš manis. Es vēlos darboties tieši ar digitālo saturu, ar multimedijiem, sociālajiem tīkliem. Uzskatu, ka tas man arī labāk padodas, tas ir veids, kā es protu izpausties, īpaši mutiski – kad varu runāt, komunicēt, nevis rakstīt. Jo tieši runājot, es varu pateikt daudz vairāk un izteikties plašāk. Tāpēc par digitālo vidi, es esmu pat vairāk kā pārliecināta, ka tā būs vide, kur es darbošos arī nākotnē.  

Un šī programma to visu lika saprast. Tāpat šī visa pieredz palīdzēja izaudzēt stirpāku mugurkaulu.  

Vai vari sniegt kādu motivāciju, iedvesmu jaunajiem digitālā satura autoriem, kas šajā programmā pievienojās šogad?  

Vienā teikumā būs pagrūti. Es teiktu – vienkārši nebaidīties un iet uz priekšu. Katru reizi, kad es personīgi uztaisu kādu video, es vienmēr vismaz kādas piecas reizes to noskatos. Nav nozīmes vai tas ir minūtes garš vai piecas minūtes garš video – es to noskatīšos. Tas ir veids kā es pārliecinos, ka viss tiešām ir labi. Varbūt ieteiktu – tik daudz nedomāt un darīt. Protams, noteikti vajag izvērtēt, kādu saturu tu publicē, bet nevajag domāt tik ļoti par to, ko citi teiks, jo cilvēki runās vienmēr un viņi runās daudz. Varbūt īsumā sanāktu šādi – vienkārši nebaidīties un būt tāds kāds tu esi!