Ivars Kalviņš: LU rektoram jābūt gatavam strādāt no pirmās dienas, nevis atnākt, lai mācītos

Pašlaik LU izveidotā atlases komisija pārbauda visu 24 kandidātu pieteikumus, vērtējot, vai visi iesniedzēji atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām. Atlases komisija sniegs rekomendāciju Padomei par to, kuri kandidāti būtu izvirzāmi konkursa otrajai kārtai. Pašlaik esam nolēmuši, ka šā gada 4. decembrī LU Padome pieņems lēmumu, kurus kandidātus virzīt tālākajā atlases procesā. Tātad – tikai pēc atlases komisijas pirmā darba posma noslēguma LU Padome uzzinās, kādi cilvēki pieteikušies LU rektora amatam.  

Tik augsta amata pretendentu atlases allaž ir sarežģīta un ne tik viegli saprotama ikvienam sabiedrības loceklim. Tomēr vēlos uzsvērt, ka konfidencialitātei šajā procesā arī ir liela nozīme, lai neradītu negatīvu publicitāti pretendentiem, kuri, piemēram, ir pieteikušies konkursā, bet otrajai kārtai izvirzīti netiek.  

Jaunajam LU rektoram jābūt cilvēkam ar autoritāti zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, jābūt ļoti spējīgam organizatoram, kurš spētu mobilizēt Universitātes kolektīvu. LU Padome ir izvirzījusi ļoti augstus sasniedzamos mērķus, un rektoram būs jāpieliek lielas pūles, lai tos īstenotu. Tie ietver sevī arī Universitātes iekšējo konsolidāciju, kas nozīmē, ka tiks apvienotas fakultātes atbilstoši stratēģiskajiem zinātnes virzieniem. Padome strādā, lai jaunajam rektoram varētu piedāvāt tādu Universitātes struktūras modeli, kas nojauc barjeras Universitātes zinātnieku un akadēmiskā personāla starpnozaru sadarbībai zinātniskās izcilības un studiju kvalitātes izaugsmes veicināšanai. Proti – uz rektora ievēlēšanas brīdi jau būs skaidrs, kā apvienojami zinātnieku spēki daudz lielākās un spēcīgākās fakultātēs, un rektors varēs koncentrēties uz savas komandas izveidi, izvēlēties tādus jauno fakultāšu dekānus un prorektorus, kas spēs īstenot Universitātes attīstības stratēģiju un rektora vīziju par tālāko izaugsmi. Universitātei jāstrādā precīzi kā pulksteņa mehānismam, tāpēc topošajam rektoram jābūt ar nevainojamu reputāciju, pieredzi un zināšanām. Viņš nevar atnākt, lai mācītos! Rektors ir tas, kuram ar pilnu atdevi ir jāstrādā no pirmās dienas, nodrošinot, lai Latvijas Universitātes vārds būtu atrodams labāko universitāšu topā.  

LU Padome būtu priecīga, ja noslēguma fāzē uz rektora amatu kandidētu arī kāds talantīgs, spējīgs profesionālis no ārvalstu universitātes vai zinātniskās institūcijas, jo tas tikai nāktu par labu savstarpējai konkurencei. Uzreiz vēlos uzsvērt – mums nav tādas pieejas pretendentu vērtēšanai, kas paredzētu, ka ārzemnieks automātiski uzskatāms par labāku, nekā pretendents no Latvijas, mēs visus vērtēsim pēc vienotas metodikas!  

Rektora amata kandidātiem būs gan mums – Padomei, gan LU kolektīvam un studentiem jāizklāsta savs nākotnes redzējums, būs jādiskutē un jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem, jo tādas ir Universitātes tradīcijas – vēlēšanu process ir demokrātisks, un tajā var iesaistīties ikviens LU saimes loceklis. Jā, gala lēmumu pieņems LU Satversmes sapulce, bet Satversmes sapulce ir tiešs LU kolektīva viedokļa paudējs, jo sastāv no demokrātiski ievēlētiem LU darbiniekiem, zinātniekiem, studentiem. 

Mēs ļoti labprāt redzētu arī rektora amatu kandidātu debates. Jā, līdzīgi kā jebkurās Saeimas vēlēšanās. Tas palīdzēs novērtēt un salīdzināt, kā kandidāti spēj aizstāvēt savu pozīciju, savu viedokli un savu redzējumu. Likumdevējs ir paredzējis, ka Augstskolas Padome strukturālas izmaiņas universitātē īsteno pēc rektora priekšlikuma. Padomes uzdevums ir, un pie tā mēs pieturamies – iniciēt procesus, kas novestu pie cilvēku un finansiālo resursu konsolidācijas Universitātē, izklāstot un pamatojot savu redzējumu Universitātes vadībai. Bet pie konkrētiem risinājumiem mēs nonākam caur rektora priekšlikumiem. Viņam jānāk ar savu vīziju un jāaizstāv tā. Mēs varam piekrist rektora piedāvājumam vai arī, ja nepieciešams, lūgt rektoru veikt nepieciešamos uzlabojumus. Katrā gadījumā Padomei ir jāstrādā ciešā sazobē ar rektoru, un to mēs arī darām, jo nebūtu prātīgi diktēt, ka tagad tos klucīšus liksim kopā tieši šādi un ne savādāk. Rektoram ir jābūt pārliecinātam par to, ko viņš dara un jāspēj veidot komanda. To mēs atlases procesā redzēsim, cik ļoti cilvēks ir vērsts uz sadarbību un kopīgu virzienu mērķu sasniegšanu. Universitātei ir jāiet attīstības virzienā un jāievieš viss progresīvais, kas dod pozitīvu pienesumu.  

LU Padome ļoti respektē to, ka Universitātē ir sapulcēts, es teiktu, mūsu tautas intelektuālais zieds, spējīgākie zinātnieki, izcilākās personības, un tā pret viņiem arī ir jāattiecas. Mēs nekādā veidā negribam demonstrēt komandēšanas stilu, bet esam vērsti uz sadarbību un savstarpēju sapratni.  

Es esmu pārliecināts, ka mēs darām un izdarīsim visu, ko var objektīvi izdarīt un rezultātam vienkārši ir jābūt. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kas ir šie 24 cilvēki, kas vēlas kļūt par LU rektoru. Es ticu, ka būs pieteikušies gana daudz izcilu pretendentu, un mums būs no kā izvēlēties!  

Rektora vēlēšanu sēde mums ir ieplānota 2024. gada 23. februārī, un tad šim procesam būtu jānoslēdzas ar ievēlētu rektoru. Bet līdz tam jāizdara viss augstāk minētais, lai nonāktu pie vislabākā rezultāta – vislabākā rektora lielākajai un spēcīgākajai universitātei Latvijā.