Latvijas Universitātē notiks viena no lielākajām bioētikas konferencēm Eiropā

Konferences dalībnieki apskatīs pēdējo 50 gadu laikā notikušās diskusijas par atšķirīgajām metodoloģiskajām pieejām bioētikā un medicīnas filozofijā un pievērsīsies jaunu metodoloģisko pieeju analīzei.  

Pētnieki prezentēs darbus par tēmām eksperimentālajā, digitālajā, fenomenoloģiskajā bioētikā, skatīs filozofisko un ētisko teoriju, eksperimentālās filozofijas lomu bioētikā, kā arī bioētikas mijiedarbību ar citām jomām – apziņas filozofiju, politisko filozofiju, mākslu, humanitārajām zinātnēm un citām jomām. Konferencē uzstāsies Oksfordas Universitātes Uehiro praktiskās ētikas centra (The Oxford Uehiro Centre for Practical Ethics) pētnieks Braiens Ērps (Brian D. Earp) ar priekšlasījumu par eksperimentālo bioētiku. Mančestras un Oslo Universitātes profesors Sorens Holmss (Søren Holm) reflektēs par jautājumu, vai ir iespējams nodarboties ar medicīnas ētiku, nebalstoties ētikas teorijā. Hanoveres medicīnas skolas (Medizinische Hochschule Hannover) profesore Sabīne Zaloha (Sabine Salloch) runās par jaunu bioētikas lauku – digitālo bioētiku, bet Tartu Universitātes profesore Kadrija Simma (Kadri Simm) problematizēs jautājumu par bioētikas mācīšanu. 

Pasākumu rīko Eiropas medicīnas un veselības aprūpes filozofijas biedrība (European Society for Philosophy of Medicine and Health Care (ESPMH)). Tā ir 1987. gadā dibināta filozofu, ētikas speciālistu un citu saistīto profesionāļu starptautiska organizācija. Tās darbības mērķis ir piedāvāt kritisku medicīnas un aprūpes jomu atspoguļojumu mūsdienu sabiedrībā. Konference, sadarbībā ar Eiropas vadošajiem bioētikas un medicīnas jomas pētniekiem, katru gadu tiek organizēta citā valstī. 

“Katru gadu konference tiek veltīta kādai lielai tēmai bioētikā. Piemēram, pagājušajā gadā Varšavā notikušās konferences tēma bija “Dažādība un bioētika” un konferences dalībnieki savos referātos tika aicināti fokusēties uz jautājumiem par izaicinājumiem, kurus veselības aprūpē un bioētikā rada reliģiju, kultūru un morālo skatījumu dažādība. Konferences tēmu parasti ierosina lokālie organizatori, proti, Rīgas konferences tēma bija mūsu ziņā. Piesakot savu tēmu, mēs vēlējāmies pievērst uzmanību tam, cik daudz atšķirīgu pieeju šobrīd pastāv bioētikā, īpaši uzverot zināmu pavērsienu uz arvien pieaugošu “vienkāršā cilvēka” pieredzes lomu dažādu bioētikas problēmu risināšanā. Šķiet, ka arvien lielāku nozīmi bioētikā iegūst empīriski – gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pētījumi. Runa šajā gadījumā ir ne tikai par tā saucamo empīrisko bioētiku, bet arī par fenomenoloģiski orientētu bioētiku un arī par gluži jaunu virzienu bioētikā – eksperimentālo bioētiku, kas lielā mērā izmanto eksperimentālus pētījuma dizainus, kādi tiek izmantoti kognitīvajās zinātnēs. Vēl viena vērā ņemama iezīme – arvien lielāku lomu sāk spēlēt arī dažādu digitālo rīku izmantošana. Šī iemesla dēļ daži pētnieki uzskata, ka ir pamats runāt par tā saucamo digitālo bioētiku. Minētos aspektus ņēmām vērā gan rakstot konferences uzsaukumu, gan domājot par vieslektoru izvēli,” uzsvēra viens no konferences organizatoriem, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošais pētnieks Ivars Neiders. 

Detalizēta informācija par konferenci pieejama Eiropas medicīnas un veselības aprūpes filozofijas biedrības mājaslapā https://www.espmh.org/upcoming-conferences/