No kreisās: Edvīns Danovskis, Sanita Osipova, Indriķis Muižnieks un Māris Baltiņš. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

28. martā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā atzīmēja LU Satversmes simtgadi, kurā tika apskatīta LU Satversmes tapšana, latviešu valoda kā studiju valoda LU Satversmē un auditorijās un Satversmes tradīcijas un vērtības.

Plašu ieskatu Latvijas Universitātes Satversmes tapšanā un tās ieviešanas gaitā sniedza Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors, LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks.

Kā nozīmīgākās personas LU Satversmes izveidē pētnieks minēja pagaidu rektoru (1920.–1922.) un rektoru (1922./1923. akad. g.) profesoru Ernestu Felsbergu un Latvijas Augstskolas Organizācijas Padomes priekšsēdētāju (līdz 04.05.1921.) docentu Paulu Dāli. Pirms simts gadiem LU Satversme tika apstiprināta Saeimā, ar to nostiprinot arī Latvijas Universitātes nosaukumu, bet galvenais – noslēdzās Universitātes organizēšanas posms, nostiprināti tās darbības tiesiskie pamati, iedibināts demokrātisks augstskolas pārvaldības modelis un uzsākta LU akadēmisko tradīciju veidošana.

Paskaidrojumā pie Latvijas Universitātes Satversmes projekta (1922. g. janvāris) minēts, ka “Latvijas Universitātes pamatā guļ visu zinātņu kopsakarības un zinātniskās kultūras vienības ideja.”

LU Satversmes simtgades konferenci turpināja LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, kura dalījās jautājumā par latviešu valodas lietojumu – “Latviešu valoda kā studiju valoda Latvijas Universitātes Satversmē un auditorijās”. Laikā, kad veidojās neatkarīga Latvijas valsts, latviešu valodas lietojums izglītībā un zinātnē bija jo īpaši svarīgs, lai nācija veidotos par  modernu kultūras nāciju.

LU Satversmes (1923. gads) 3. pants noteica, ka “Mācības valoda LU ir latviešu valoda. Mācības pasniegt citās valodās var tikai atsevišķos gadījumos ar Universitātes Padomes sevišķu atļauju”.

“Bija skaidrs, ka mēs gribam mācību valodu latviešu valodu, tad kāpēc mums ir vajadzīgs jau Satversmē ielikt šo otro daļu, ka atsevišķos gadījumos docēšanas valoda var būt cita? Tāpēc, ka viens ir ideāls, uz ko ejam, otrs ir realitāte, ko mēs spējam tajā brīdī izdarīt,” skaidroja S. Osipova.

Konferencē profesore iepazīstināja ar dažādiem izņēmumiem, kā arī ar krievu un vācu valodas ietekmi studijās.

LU Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis noslēgumā referēja par tēmu “Latvijas Universitātes Satversmē ietvertie principi, tradīcijas un vērtības”.  Viņš uzsvēra, ka Universitātes izcilības garants ir talantīgi un gudri pedagogi un zinātnieki, kam jābūt mūsu iekšējās planētu sistēmas centram, taču kā ikvienā organizācijā, arī LU jābūt labai kārtībai. Docents uzteica Satversmes tradīcijas un vērtības, kas LU ir saglabātas un atgādināja par Satversmē iekļautajām vērtībām:

  • atvērtība –  LU nav šaura, slēgta korporācija, bet atvērta sadarbībai ar citām zinātniskajām institūcijām, komersantiem un sabiedrību;
  • elastība – spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem un mainīgām vajadzībām;
  • mainība – akadēmiskā personāla administratīvie amati, kas tiek ieņemti, ir noteiktos termiņos.

Konferences video ieraksts.

Dalīties

Saistītais saturs

Valda Dombrovska referāts: “Eiropas un Latvijas attīstības perspektīvas globālo transformāciju kontekstā”
27.03.2023.

Valda Dombrovska referāts: “Eiropas un Latvijas attīstības perspektīvas globālo transformāciju kontekstā”