“Sanākot kopā ar citiem doktorantiem man ir svarīga apziņa, ka neesmu vienīgā, kura saskaras ar izaicinājumiem, kuri izrādās līdzīgi arī citiem doktorantiem,” izvērtējot ieguvumus no dalības darbseminārā, stāsta LU Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas zinātniskā asistente Madara Leimane, kura ir arī LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes 2. kursa doktorante. “Tā kā mēdz būt grūti saņemties, lai sāktu rakstīt, noderīga ir jauniegūtā pieredze brīvajā rakstīšanā, kas labi iesilda tālākiem rakstu darbiem un ko domāju izmantot ikdienā. Tāpat uzzināju par praktiskiem rīkiem, kuri arī turpmāk palīdzēs atvieglot darba procesu pie publikāciju rakstīšanas.” Par jaunajiem pētniekiem būtisku informāciju Madara uzskata arī lektores sniegto ieskatu viltus žurnālu tēmā, kas iesācējam akadēmiskajā darbībā ir noderīgs brīdinājums, lai izvairītos no nepatīkamas pieredzes.
Darbseminārā, ko vadīja zinātniskās rakstīšanas eksperte un tematiskās vietnes www.writingscientist.com rakstu autore Dr. Martina Michalikova (Vācija), dalībnieki pievērsās tādām tēmām kā zinātnisko publikāciju rakstīšanas stratēģijas un efektivitāte, rakstu struktūra, zinātniskā valoda, akadēmisko žurnālu atlases principi, rakstu rediģēšana pēc recenzentu sniegtās atgriezeniskās saites, efektīva sadarbība ar līdzautoriem un darba vadītājiem, daloties savā pieredzē un pilnveidojot zināšanas.
Novērtējot jauniegūtās zināšanas, par visnoderīgākajiem ieteikumiem darbsemināra dalībnieki atzinuši plānošanas un rakstīšanas stratēģiju apguvi, kā arī rosinājumu jau raksta izstrādes laikā izmantot atgriezeniskās saites iegūšanas iespējas ar mērķi pilnveidot topošo publikāciju un praktiskus padomus, kā to efektīvi organizēt.
“Šis pasākums apliecināja, ka domas nodarbinošie un šaubas raisošie jautājumi, ar kuriem ikdienā saskaras topošie, jaunie pētnieki, strādājot pie savām bieži vien pašām pirmajām zinātniskajām publikācijām, ir līdzīgi. Iespēja, kuru radījām ar šo darbsemināru, ļāva dalīties pieredzē, iegūt svaigu pieeju katram saviem pētnieciskajiem ieradumiem, kā arī veltīt netraucētas darba stundas zinātnisko publikāciju izstrādei,” stāsta LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas projektu vadošā eksperte Gunta Kalvāne, kuras vadībā regulāri – reizi nedēļā – norisinās Koprakstīšanas sesijas tiešsaistē, mudinot pievienoties tām ikvienu gribētāju neatkarīgi no pētnieciskās jomas.
Pavasara semestrī Koprakstīšanas sesijas norisināsies 14. martā, 28. martā, 11. aprīlī, 25. aprīlī, 9. maijā, 23. maijā no rītiem no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00, savukārt 9. martā, 23. martā, 6. aprīlī, 20. aprīlī, 18. maijā, 1. jūnijā pēcpusdienās no plkst. 14.30 līdz plkst. 16.30. Lai piedalītos Koprakstīšanas sesijā, jāaizpilda pieteikuma anketa, pēc kuras iesniegšanas tiks nosūtīta tiešsaistes sesijas saite: https://ej.uz/KS1701.
Darbseminārs ir pilotprojekts neformālās izglītības programmas “’Zinātniskās rakstīšanas praktikums” 2 kredītpunktu jeb 3 ECTS apjomā realizācijai ilgtermiņā. Sekmīgas zinātniskās publikācijas izstrādes rezultātā doktoranti saņems apliecinājumu par dalību programmā 2 kredītpunktu apmērā.
Iniciatīva, ko īsteno LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma, LU Akadēmiskais departaments un LU Cietvielu fizikas institūts, ir daļa no jaunā doktorantūras modeļa izveides un ieviešanas Latvijas Universitātē.