Pētījumā Vjačeslavs Kaščejevs un Andris Ambainis nosaukti par zināmākajiem Latvijas zinātniekiem

Pētījuma ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju informētība par Latvijas zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem, lūdzot brīvā formā nosaukt kādu no zināmajiem piemēriem. Secināts, ka 21% Latvijas iedzīvotāju spēj nosaukt kādu mūsdienu Latvijas zinātnieku. Kopumā tika nosaukti 138 zinātnieki, kas ir ievērojami vairāk nekā 2020. gadā, kad tika nosaukti 93 zinātnieki. Vairāk nekā vienu reizi tika nosaukti 33 zinātnieki, bet 3 zinātnieki bija nosaukti ievērojami daudz reižu biežāk nekā visi pārējie sarakstā minētie, un tie bija – Latvijas Universitātes (LU) Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš (9,3% jeb 93 respondenti), LU  Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs (5,7% jeb 57 respondenti) un LU Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis (3,9% jeb 39 respondenti). Pārējos desmitniekā ietilpstošos zinātniekus minējuši tikai 0,4-0,9% respondentu. Savukārt starp 20% iedzīvotāju, kas spējuši nosaukt kādu Latvijas zinātnes sasniegumu, visbiežāk minēts Mildronāts (7,7%).

2022. gadā būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri piedalījušies kādā zinātnes patēriņa vai līdzdalības aktivitātē, sasniedzot 77%, kas ir par 23% vairāk nekā 2020. gadā – atklāj pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti. Piemēram, sabiedrība daudz aktīvāk izmanto internetu, lai meklētu informāciju par zinātnes jautājumiem, kā arī daudz biežāk klausās dažāda veida raidījumus par zinātni.

Pētījums tika veikts no 2022. gada oktobra līdz novembrim, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Ar kvalitatīvo pētījuma metodi pētīts arī Latvijas 12. klašu skolēnu viedoklis un priekšstati par zinātni. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmija un Pētījumu centrs SKDS pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, īstenojot politikas plānošanas aktivitātes, ministrija liek uzsvaru uz ieguvumiem sabiedrībai - lai tā kļūtu zinošāka, jo cilvēku zināšanām ir vērtība. „Taču zinātne nevar pastāvēt bez mijiedarbības ar sabiedrību. Ikviena iedzīvotāja līdzdalība zinātnes patēriņā veido zināšanu sabiedrību, kas ir pamats labklājībai un drošībai, uz kura balstās arī stipra valsts un nobriedusi demokrātija. Latvijas zinātnieku un zinātnisko institūciju atpazīstamība un tēls ir arī nepieciešams priekšnosacījums Latvijas starptautiskajai sadarbībai zinātnē gan ar zinātniekiem ārpus Latvijas, gan zinātniskajām institūcijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un citviet pasaulē,” uzsver D.Stepanovs.

Ar pētījumā definēto jēdzienu “zinātnes patēriņš” tiek saprastas daudzveidīgas iedzīvotāju aktivitātes, kas saistītas ar zinātni, zinātniskajām zināšanām un zinātnieka profesiju, kā arī attieksmi pret šiem fenomeniem, to vērtējumu un galvenajiem informācijas avotiem.

Pētījuma mērķis bija izpētīt un raksturot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes, ietverot tādus tematus kā Latvijas iedzīvotāju:

•    attieksme pret zinātni, zināšanām un izglītību kā vērtībām;

•    viedoklis par zinātnes nozīmi Covid-19 infekcijas seku mazināšanā;

•    intereses un aktivitātes, kas saistās ar zinātni, apmeklējot zinātnes pasākumus un patērējot zinātnes saturu;

•    informētība par Latvijas zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem, zinātnieka, augstskolas pasniedzēja un skolotāju profesijas prestižs.

Tāpat pētījumā tika sniegts raksturojums par jauniešu kā esošās un nākotnes zinātnes auditorijas iesaistes mehānismiem un galvenajiem izaicinājumiem.

Šis ir jau trešais atkārtotais pētījums, tāpēc tas apskatīja arī salīdzinošos datus ar 2018. un 2020. gada rezultātiem.

No tiem iedzīvotājiem, kuri piedalījušies kādā zinātnes patēriņa vai līdzdalības aktivitātē, lielākā daļa iesaistās tikai dažās aktivitātēs. Populārākās aktivitātes ir ar zinātni saistītu video vai raidījumu skatīšanās interneta vidē vai televīzijā, interesējošas informācijas par zinātni meklēšana internetā un jaunu prasmju un zināšanu apgūšana. Turpretī Latvijas iedzīvotāju vērtējums par Latvijas zinātnes attīstības līmeni dažādās nozarēs ir krities. Medicīnas un veselības zinātnes attīstības līmenis ir visaugstāk novērtētais, bet viszemāk tiek vērtēts sociālo zinātņu attīstības līmenis.

No konkrēti minētiem apgalvojumiem par zinātni visvairāk iedzīvotāju piekrīt, ka “zināšanas vairo iespējas gūt panākumus profesionālajā dzīvē” (66%), tomēr sarežģītāk ir saskatīt zināšanu noderību ikdienas problēmu risināšanā (34%). Pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri uzticas zinātnieku viedoklim jautājumos, kas saistīti ar Covid‑19, kā arī to, kuri neuzticas, uz kā rēķina samazinājies neizlēmīgo skaits, kas par savu viedokli nav pārliecināti.

Vērtējot dažādu profesiju prestižu, visaugstāk ierindojas jurists (54%), arhitekts (52%) un ārsts (52%). Augstskolu pasniedzēja profesiju kā prestižu vērtē 37% iedzīvotāju, bet zinātnieka – 33%.

Kopumā jauniešu iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs ir augstāka nekā vidēji Latvijas sabiedrībā, jo tikai 5% no Latvijas jauniešiem vecuma grupā no 18 līd 24 gadiem nav piedalījušies nevienā ar zinātni saistītā aktivitātē.

Pētījuma prezentācija un materiāli pieejami Izglītības un zinātnes tīmekļvietnē šeit.