Akadēmiskais centrs
LU Muzejā ir Valdemāra Murevska fonds ar bagātīgu dažādu materiālu – fotoalbumu, pierakstu, rasējumu, zīmējumu krājumu, kas dod ieskatu talantīga cilvēka dzīvē Latvijā 20. gs. vidū. Kā mēneša priekšmets izvēlēti LU Muzejā nonākušie septiņpadsmit V. Murevska fotogrāfiju albumi.
Valdemārs Murevskis (1911-1989) pazīstams gan kā ģeofiziķis, gan inženieris.
1931. g. viņš uzsācis studijas LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē, apguvis ģeofiziku. (Tolaik ar ģeofiziku saprata ne tikai cietās Zemes, bet arī hidrosfēras un atmosfēras fizikālos procesus.) Mācījies pie tā laika Latvijas Universitātes profesoriem un docentiem – A. Lūša, A. Mēdera, F. Gulbja, N. Maltas, A. Žaggera, L. Slaucītāja, E. Gēliņa un citiem. 1934. un 1935. gadā praktizējies, strādājot par radiotehniķi Valsts Elektrotehniskajā Fabrikā (VEF).
1935./36. mācību gadā Valdemārs Murevskis mācījies Dānijā pie izciliem mācībspēkiem - seismoloģiju pie Dr. I. Lēmanes, kas dažus gadus iepriekš bija atklājusi Zemes iekšējo kodolu, dinamisko okeanogrāfiju pie prof. M. Knudsena un magnētismu pie Dr. Lakūra - jaunu magnētisma mērinstrumentu instrumentu izgudrotāja, apguvis jauna tipa ģeofizikālo mērinstrumentu lietošanu. Pēc profesora L. Slaucītāja vērtējuma, bijis talantīgs, centīgs, un no Dānijas atgriezies ar svaigam idejām. Piedalījies Leonīda Slaucītāja un Zemes bagātību pētīšanas institūta veiktajos Latvijas ģeofizikālās izpētes darbos. Bijis LU mācībspēks, no 1942. g. – privātdocents.
1944. martā iesaukts vācu armijā, dienējis 106. pulkā. 1945. g. maijā Kurzemē pieteicies padomju karagūstekņu savākšanas punktā, nonācis filtrācijas nometnē Komsomoļskā pie Amūras. Pēc atgriešanās Padomju Latvijā darbs Universitātē V. Murevskim liegts.
V. Murevskis tika pieņemts darbā rūpnīcā „Radiotehnika” (pazīstama arī kā RRR, A.S. Popova Rīgas radiorūpnīca,) – sākumā par vecāko meistaru virpotavas-frēzēšanas cehā, vēlāk – par vecāko inženieri un par Akustikas sektora priekšnieku rūpnīcas Centrālajā laboratorijā. Atrisinājis daudzus sarežģītus tehnoloģiskus uzdevumus, saņēmis vairākas patentapliecības. V. Murevskim piešķirts Goda radista (1955) un Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukums (1964).
V. Murevska interešu loks bija ļoti plašs, bez ģeofizikas un akustikas viņu interesēja arī elektrotehnika, astronomija, ģeogrāfija, meteoroloģija. LU Muzejā ir V. Murevska zinātniskie pieraksti, kur burtnīcās piem., fiksētas tabulas ar 1954.-1961. g. novēroto Saules aptumsumu ēnu trasēm, konspektēts Vissavienības konferencē «Saules un atmosfēras saistība klimata teorijā un laikapstākļu prognozēs» (notika Maskavā 1972. gadā) dzirdētais, veikti aprēķini par kosmiskajā telpā esoša priekšmeta temperatūras izmaiņām. V. Murevskis bija aktīvs Latvijas Astronomijas un ģeodēzijas biedrības biedrs, viņš piedalījies pilna Saules aptumsuma novērošanas ekspedīcijās 1968. g. Kurganas apgabalā, vadījis novērošanas grupu 1981. g. Kopjevā, 1973. gadā piedalījies Kohouteka komētas novērojumos Karpatos.
1934. – 1941. g. V. Murevskis publicējis trīs zinātniskus darbus. Viņš izstrādājis arī oriģinālu projekciju globālai okeānu kartei ar minimāliem sagrozījumiem (publicēta 1974. g.) un ir autors arī virknei nelielu publikāciju populārzinātniskos izdevumos.
Bijis labs zīmētājs, ne tikai rasējis grafikus savām zinātniskajām publikācijām un Radiorūpnīcai nepieciešamos tehniskos zīmējumus, bet ilustrējis arī Latvijas Vingrošanas savienības izdevumu Vingrošanas darba viela (1940. g.) – tajā ir ap 500 vingrojumu attēlu. V. Murevskis piedalījies arī radiorūpnīcas mākslas studijas darbu skatē, kur viņa ainavas atzinīgi novērtētas.
Studiju laikā V. Murevskis bijis pazīstams sportists (vingrotājs, airētājs, slēpotājs), pēc kara – piedalījies daudzos tālos kalnu tūrisma pārgājienos.
Muzejā nonākuši 17 albumi, gandrīz visi ir apmēram 22 x 32 cm formātā un ap 3 cm biezi, ar vairākām melnbaltām fotogrāfijām katrā lapā, starp fotogrāfijām albumos iekļauti arī zīmējumi, īsi apraksti, dzejojumi.
V. Murevskis ir sācis fotografēt, vēl būdams skolnieks. Šim vecumam atbilstošajos fotoalbumos redzami ģimenes locekļi, paziņas, skolasbiedri – V. Olava komercskolas audzēkņi un pedagogi. Daudz fotografēti dabas objekti un parādības, piemēram, plaša vējlauze mežos (domājams, pie dzimtas mājām Taurkalnē) ap 1935. – 1940. gadu. Fotografēti arī neparasti augsti un plaši ledus krāvumi pie Lielupes grīvas 1940. gadā, šīs fotogrāfijas izmantotas publikācijā.
Daudz fotogrāfiju ir no 1935. un 1936. gada, kad V. Murevskis kā Kultūras fonda un Dāņu un latviešu biedrības stipendiāts bija devies studiju papildināšanas komandējumā uz Dāniju. Fotogrāfijās redzams darbs novērojumu stacijās, laboratorijās, Baltijas jūrā uz pētnieciskā kuģa “Thor”. Daudzās Kopenhāgenas fotogrāfijas gan ir Dānijā rūpnieciski ražotas reprodukcijas. Fotografētas arī citas pilsētas, kur nācies būt šajos gados – Berlīne, Stokholma, Tallina.
1936. – 1937. g. V. Murevskis veicis magnētiskos mērījumus un citus ģeofizikālos pētījumus kopā ar Zemes bagātību pētīšanas institūta darbiniekiem. Fotogrāfijās redzami gan tā laika instrumenti, gan ekspedīcijas ikdiena pētījumu darbos.
V. Murevskis vienu gadu, no 1936. oktobra līdz 1937. g. oktobrim, atradies obligātajā karadienestā Rēzeknē. Arī šai tēmai veltītas daudzas fotogrāfijas, turklāt arī tādas, kurās redzama armijas ikdiena – pusdienošana, ierindas mācība, nodarbības lauka apstākļos, kā arī pārgājieni ziemā – ar slēpēm un nakšņošanu sniegotā mežā.
Daudz attēlu veltīts sporta pasākumiem – redzamas gan plašas Latvijas Vingrotāju biedrības sacensības, sportisko spēju demonstrējumi, gan svinīgi saieti un apbalvošanas ceremonijas un citi pasākumi. Redzami 30.-40. gadu aktīvie vingrotāji, airētāji; redzams arī, kāds tolaik bija sporta un treniņu inventārs, vingrojumu paņēmieni.
Nav fotogrāfiju, kas attēlotu biogrāfijas posmu 1944. – 1946. g., kad V. Murevskis tika mobilizēts vācu armijā un pēc tam atradās karagūstekņu nometnēs.
Nav daudz fotogrāfiju arī no darba vietas Rīgas Radiorūpnīcā – fiksēti tikai daži notikumi, kas saistīti ar valsts apbalvojumiem (šīs fotogrāfijas ir preses fotogrāfa uzņemtas) un godināšanu V. Murevska 60 gadu jubilejā.
Neparasti plaša ir tūrisma sērija – V. Murevskis bijis kalnu tūrisma cienītājs un vairums albumu (desmit no septiņpadsmit) veltīti tūrisma tēmai. Te lielākoties fotografēti kalnu dabas skati, daudz mazāk redzami tūrisma grupas biedri, vēl mazāk – pats fotogrāfs. Albumos ir fotogrāfijas no ceļojumiem Altajā, Urālos, Dienvidurālos, Tjaņšaņā, Karpatos un Kolā. No zaļa galda kartona pašdarināta albuma lapa, tajā zīmēta un izgriezta kartoshēma ar Bijsku, Bijas upes un Teļecas ezera apkārtni. Šis albums no V. Murevska tūrisma albumiem ir vecākais, izgatavots ap 1950. gadu.
Viens no albumiem uzskatāms par V. Murevska vecāku albumu; tajā vairāk redzams tēvs, bet pats V. Murevskis lielākoties tajā redzams kā bērns un skolnieks. Tēvs Osvalds Murevskis (1878-1942) dzimis Kurzemē, Valles pagastā. 1907. g. beidzis Pēterburgas Elektrotehnisko institūtu kā inženieris-elektriķis. No 1908. Līdz 1922. g. ieņēmis atbildīgus amatus Krievijas pasta un telegrāfa iestādēs Maskavā un Jekaterinoslavā (vēlāk – Dņepropetrovska, tagad – Dņipro). No 1922. g. dzīvojis Latvijā, strādājis Dzelzceļu virsvaldē, vēlāk — Pasta un telegrāfa departamentā. No 1929. g. bija elektrotehnikas pasniedzējs Rīgas Valsts tehnikumā. Fotogrāfiju vairums izgatavotas 20. gs. pirmajos 20 gados, tās izgatavotas dažādās fotodarbnīcās ne vien Rīgā un Jekaterinoslavā, bet arī Jelgavā, Kauņā, Maskavā.
Viens no albums ir vēl vecāks un ļoti grezns. Tajā attēlotās, bet neatpazītās personas varētu būt saistītas ar V. Murevska vecvecākiem un 19. gs. otro pusi. Starp, domājams, tuvinieku fotogrāfijām tajā ir iekļauti arī daži Krievijas karaļnama pārstāvju portreti.
Trīs albumi acīmredzot, piederējuši V. Murevska māsai Verai (1918-1987). Vera Murevska, (vēlāk – Vera Pūtele) pēc Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas beigšanas 1939. g. bija to 116 studentu vidū, kas tika uzņemti tikko nodibinātajā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, (vēlākā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Akadēmiju viņa absolvējusi 1952. g., turpat akadēmijā augu aizsardzības un entomoloģijas jomā strādājusi daudzus gadus, kļūstot no laborantes par docenti un iegūstot bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. Galvenais pētījumu virziens – lapgraužu dzimtas vaboles. Viens viņas albums veltīts darba gaitām akadēmijā, tajā redzams darbs laboratorijās un izbraukumos, arī akadēmijas pasākumi, svinību un svētku ainas. Šajos attēlos redzami daudzi darba biedri, arī no akadēmijas darbības pirmajiem gadiem. Citā albumā vairāk ir redzams viņas vīrs Kristaps, viņa radi un draugi mājās Siguldā, kopīgas atpūtas brīžos dabā, izbraucienos (Viļņā, Maskavā), viesos. Trešais albums ir tūrisma pasākuma dienasgrāmata, noprotams, ka tā galvenie varoņi – divi padsmitnieki – devušies tūrisma braucienā smailītes tipa laiviņā pa Abavu, Veras Pūteles, kādreizējās docentes un, jaunībā, arī sportistes (airētājas) pavadīti. Šajā albumā daudz teksta un komentāru.
Virtuāla izstāde par V. Murevska albumiem: ŠEIT
Daļa attēlu no V. Murevska albumiem skatāmi LU repozitorijā: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/61264
Visas redzamās fotogrāfijas no LU Muzeja krājuma – V. Murevska (t.i., arī viņa tēva un māsas) albumiem; to autors, ja nav norādīts citādi, nav zināms.
Izsaku pateicību par nozīmīgas informācijas sniegšanu pētniekam A. Pūtelim, profesorei I. Straupei, profesoram K. Vārtukapteinim.
Izmantotā literatūra un papildus informācija:
Valsts technikums Rīgā. 10 gadu darbības pārskats. 1920-1930. 94. lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644929|article:DIVL167|page:102
Jansons J. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes sākums. Akadēmiskā Dzīve 57/2021/2022 128-141 lpp. https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska-Dzive_57/adz_57_14_Jansons.pdf
Brinkuss V. Radiotehnika 1978. U. Vilka un E. Aivazjana fotoattēli. Attēls 53. lpp.: Sociālistiskā Darba Varonis J. Ķurzēns un darbinieki, kuriem piešķirti Latvijas PSR goda nosaukumi… http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:653589|page:3
Vingrošanas darba viela. Latv. vingr. savienības sakārt. - R., 1940. - 172 lpp. (Ilustrējis V. Murevskis).
Šponbergs U. Mācīsim ģimnastiskos lēcienus! Fiziskā Kultūra un Sports; 1939 12.01. Ilustr. Murevskis. 470-474 lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:146399|article:DIVL158|page:16|query:un%20
Kauliņš J. 102 sekundes - melnā saule. Liesma N 11 1981. 29.lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:89793|article:DIVL720
Gerts O. Zem saules lodes un sirpja.2. Cīņa N 216 17.09.1981. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:270533|page:2
Jaunākais asistents Valdemārs Murevskis. Latvijas Universitate divdesmit gados, 1919-1939. II daļa. Mācības spēku biografijas un bibliografija, Latvijas Universitāte, Rīga. 1939 g., 348-349 lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31827/Latvijas_Universitate_20gados_1919-1939_2dala.pdf?sequence=2&isAllowed=y
Slaucītājs L. Skats LU Matēmatikas un dabzinātņu fakultātes darbā. Universitas, N 24 1969. 18-22 lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:91156|article:DIVL131|page:20
Leimanis E. Ģeofiziķi Valdemāru Murevski pieminot. Technikas apskats, N 117-118 1991. 31 lpp. http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:287390|article:DIVL278|page:33
Kļaviņš I. Rīgas Radiorūpnīca laikmeta griežos: Rīgas radiorūpnīcai 90: 1928.-2018. RaKa 2018. 448 lpp.
Siliņš J. Anna Zariņa. Students (laikr. “Students” turpinājums), N 9 1939.03.03. 303-304 lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:668728|article:DIVL121|page:16
Jaunie studenti Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā. Brīvā Zeme N 205 11.09. 1939 10 lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:74911|article:DIVL610
Akademijas lauks. fak. uzņemti 116 studenti. Zemgales Balss N 204 1939.09.09 4 lpp. http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:289973|article:DIVL380|query:studenti%20Jelgavas%20lauksaimniec%C4%ABbas%20
Turka I. Docentei Verai Pūtelei – 95. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Valsts lauku tīkla organizētās zinātniski praktiskās konferences “Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava 2013. 254 lpp. https://llufb.llu.lv/conference/Latvia_Agricult_Science_Successful_Farming/Latvia_Agricult_Science_Successful_Farming.pdf
Irēna Upeniece. Fiziskās_audzināšanas_teorijas_un_prakses_attīstība Latvijas skolās no 19. gs. otrās puses līdz 1940. gadam. Promocijas darbs. LU 1995. 191 lpp. http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31395/Upeniece_I_Fiziskas_audzinasanas_teorijas_un_prakses_attistiba_1995_ocr.pdf?sequence=1
V. Murevskis. Par ledus sablīvējumiem 25. februāra vētrā. Daba un Zinātne N 2 1940, 35-38 lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:163303|article:DIVL45|query:PAR%20LEDUS%20SABL%C4%AAV%C4%92JUMIEM%2025.%20FEBRU%C4%80RA%20V%C4%92TR%C4%80%20
Муревскис В.О. О новой равновеликой проекции для карт Мирового океана. В сб. «Колебания уровня Мирового океана и некоторые вопросы морской геоморфологии». М., «Наука», 1974.
Murevskis V. Saule un gaidāmais laiks. Zvaigžņotā Debess 1973. gada vasara (60).
Murevskis V. Jānis Linters. Zvaigžņotā Debess 1979./80. gada ziema. (86).
Murevskis V. Zemes globusa fizioloģijas skaidrotājs. Ģeofiziķim Reinholdam Voldemāram Putniņam 1. septembrī – 100. Dabas un vēstures kalendārs 1981. 234-235. lpp. R., Zinātne, 1980.
Муревский B. Улучшение звучания громкоговорителей. Радио N 3, 1952. с. 43.
Murevskis V. Bemerkungen zu Wilh. Wundts „Änderungen der Erdalbedo während Der Eiszeit”. Meteor. Zeitschr. 1934, 4, 151-152. [Wundt, W.: Änderungen der Erdalbedo während der Eiszeit. Met. Zeitschr. 50, 1933, S. 241-250.]
Murevskis V. Eine Hilfsgraphik fiir Berechnung von Epizentren nach der Geiger’schen Methode. Geodætisk Institut Meddelelse. Nr. 7. (7 S.). Lunos Kopenhavn 1936.
Murevskis, V. Zur Theorie der winderzeugten Strömungen in Meeresgebieten geringer Tiefe und in der Küstennähe / Kopsav. latv. val.: Par vēja radīto straumju aprēķināšanu seklam baseinam un piekrastes ūdeņiem. Latvijas Universitātes Raksti. Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes sērija. – 3.sēj., Nr.17 (1941), 377-394 lpp.
