Akadēmiskais centrs
Komēta tika atklāta 2022. gada 3. martā ar plaša lauka izpētes kameru Zwicky Transient Facility. Tobrīd tā atradās starp Jupitera un Marsa orbītām aptuveni 640 miljonu km attālumā no Zemes. Šis apgabals ir pazīstams kā asteroīdu josla, tāpēc nav pārsteigums, ka pētnieki sākotnēji domāja, ka tas ir asteroīds. Taču turpmākie novērojumi – tās straujais spožuma pieaugums un blīvās komas veidošanās – atklāja tās patieso dabu.
Līdz 2022. gada novembra sākumam komēta bija palielinājusi savu spožumu par 10 zvaigžņlielumiem. Līdz 19. decembrim komēta bija izveidojusi blīvu zaļganu komu, īsu platu putekļu asti un garu vāju jonu asti, kas stiepās 2,5 grādu garumā. Komēta unikāla, jo paredz, ka to varēs redzēt ar neapbruņotu aci. Pēc Japānas astronomu prognozēm tiek lēsts, ka 2023. gada februāra sākumā tā var sasniegt 5 zvaigžņlielumu un kļūt redzama ar neapbruņotu aci, kad tā būs tuvāk Zemei. 2023. gada 1. februārī mazākais attālums līdz tai būs 46,5 miljoni kilometru.
Pašlaik komēta redzama rīta debesīs Ziemeļu vainaga (Corona Boreales) zvaigznāja tuvumā, tālāk tā savā ceļā virzīsies Polārzvaigznes virzienā un spožuma maksimuma laikā nonāks Žirafes (Cameleopardis) zvaigznājā.
Komētas spilgtumu pēc to nokļūšanas Saules tuvumā ir grūti paredzēt, vēsturiski ir novēroti gadījumi, kad tās kļūst negaidīti spožas vai arī paliek ļoti vājas, taču pat tad, ja C2022 E3 (ZTF) nekļūs pietiekami spoža, lai kļūtu redzama ar neapbruņotu aci, tad pēc 1. februāra to varēs novērot ar binokli un maziem teleskopiem (mēneša garumā jau no janvāra vidus līdz februāra vidum).
 – būs vērojams mēneša garumā arī Latvijas naksnīgajās debesīs. Komēta C2022 E3 (ZTF) ir garperioda komēta, kas tuvojas Saulei reizi 50 tūkstošos gadu. Tātad iepriekšējo reizi tā tuvojās Zemei pēdējā ledus perioda jeb "ledus laikmeta" vidū, kad agrīnie Homo sapiens un neandertālieši dalīja mūsu planētu.
){kind=link}