Akadēmiskais centrs
Pasaulē pirmo reizi gada putnu izvirzīja Vācijas putnu aizsardzības biedrība – tas notika 1971. gadā. Toreiz Vācijā gada putna titulu piešķīra lielajam piekūnam ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību šai sugai. Pamazām šo tradīciju sāka pārņemt arī citas valstis, tai skaitā Latvija. Latvija savu pirmo gada putnu – griezi – nominēja 1996. gadā, par kuru tajā gadā bijuši daudz pētījumu.
“Gada sugas ir bijušas ļoti daudzveidīgas un dažādas – krāšņas un pamanāmas, kam bija vēlme pievērst cilvēku uzmanību. Ļoti daudzos gadījumos ar šo sugu aizsardzību kaut kas nebija lāgā, samazinājies skaits vai suga ir bijusi parasta, bet tagad tā kļuvusi reta,” par Latvijas gada putniem stāsta LU Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Ainārs Auniņš.
Šogad par gada putnu izvēlēta lakstīgala, kas vēl joprojām ir ļoti parasts putns, tātad bieži sastopams, taču A. Auniņš vērš uzmanību, ka lakstīgalu skaits Latvijā sāk samazināties – pēdējo 17 gadu laikā kopš notiek parasto putnu uzskaites, zaudēti 25 % populācijas.
Lakstīgalai piemērotas vietas ir krūmainas un mitras upmalas, ezermalas, arī grāvmalas, tāpēc, lai lakstīgala varētu izdzīvot, vieta nedrīkst būt pārāk iztīrīta. Krūmi lakstīgalai vajadzīga kā dzīves vide, kuros viņa pārsvarā uzturas un dzied, bet vecās lapas zemsedzē vajadzīgas kā barošanās vieta. Lakstīgala pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kurus meklē zem vecajām lapām.
“Atceros, kā 90. gados Rīgas pilsētai nebija daudz naudas un tika taupīts uz daudz ko, tajā skaitā uz lapu izgrābšanu kanālmalā, kas rezultējās ar to, ka kanālmalā parādījās lakstīgalas. Kad bija nauda lapu izgrābšanai, tad lakstīgalas pazuda,” atminas dabas pētnieks.
Klimatam kļūstot siltākam, simts gadu laikā izplatības areāls tā atkāpsies, ka Latvijā lakstīgala vairs neligzdos un būs tikai sastopama caurceļošanas laikos pavasaros un rudeņos, taču Latvijā ienāks rietumu lakstīgala. Ko mēs varam darīt, lai tā nenotiktu? Viena lieta ir darīt visu iespējamo, lai neveicinātu klimata pārmaiņas, taču, domājot tieši par lakstīgalām labvēlīgu vidi un iespējām paildzināt to ligzdošanu Latvijā, A. Auniņš iesaka pavisam vienkāršas lietas: saglabāt krūmainas upmalas un ezermalas, arī lauksaimniecības zemes pārāk neiztīrīt no krūmiem.
“Nemēģiniet visu pārmērīgi sakopt, tas viss lakstīgalai noderēs,” norāda pētnieks.
Skaisti dziedi, lakstīgala
Ne velti lakstīgala tiek uzskatīta par pašas skaistākas balss īpašnieci – lakstīgalas dziesma ir ļoti daudzveidīga, skanīga, un to var dzirdēt pat kilometra attālumā. Lakstīgala ir izteikta nakts un vakara dziedātāja un vislabāk to sadzirdēt tieši maijā. Tomēr, lai izbaudītu krāšņo dziesmu pilnībā, jādodas dabā.
Lai palīdzētu apzināt lakstīgalas izplatību Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina maijā un jūnijā veikt putnu balsu ierakstus audiopiecminūtes formātā un, norādot konkrētu to veikšanas laiku un vietu, iesūtīt uz e-pastu atlants@lob.lv. Tāpat Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu ziņot par lakstīgalu un citu putnu novērojumiem portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv, jo tie būs vērtīgi dati jaunajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.
Dabas mīļu novērojumi ļoti palīdz pētniekiem dažādos pētījumos. “Putnu novērotāju skaits pēdējās desmitgadēs ir ievērojami audzis un varu teikt, ka mēs pamazām kļūstam par normālu rietumvalsti, jo putnu vērošana, kā brīvā laika pavadīšanas veids, Rietumeiropā jau izsenis ir bijis diezgan populārs, īpaši Lielbritānijā un citur Rietumeiropā,” stāsta pētnieks.
Piemēram, karaliskajā putnu aizsardzības biedrībā Lielbritānijā ir vairāk nekā miljons biedru, kas sastāda vairāk nekā 1 % no valsts iedzīvotājiem, bet Latvijas Ornitoloģijas biedrība biedru skaita ziņā ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā. A. Auniņš uzsver, ka pieaugošais putnu novērotāju skaits liecina, ka cilvēkiem arvien vairāk rūp daba.
 –, mudinot iedzīvotājus mācīties atpazīt putnus ne tikai pēc to izskata, bet arī pēc dziesmām. Turklāt lakstīgala ir uzskatāma arī par ukraiņu iemīļotu dabas simbolu, kuram ir būtiska vieta šīs tautas kultūrvēsturiskajā identitātē.){kind=link}