Akadēmiskais centrs
Tā ir liela laime, ja darbs ir arī hobijs. Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule, kura nupat saņēmusi apbalvojumu, ir viens no cilvēkiem, uz kuru var attiecināt šos vārdus. Jau studiju laikos viņa sākusi pētīt 18. gadsimta medicīnas terminus vārdnīcā. Šis darbs viņai šķitis tik aizraujošs, ka nolēmusi savu dzīvi saistīt ar zinātni, pētot senos laikus. Profesores ikdienas lielākā daļa paiet universitātē, lasot lekcijas studentiem.
"Līdztekus tam ir pētnieciskais darbs. Es strādāju arī Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Esmu iesaistīta zinātniskos projektos. Pētniecība saistīta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retumu nodaļu, kur mēs atrodamies pašlaik," viņa stāstīja.
Grudules pētījumu centrā ir procesi laika posmā no 16. līdz 19. gadsimtam, pētot latviešu, vācbaltiešu kopienu.
Viņa norādīja: "Kaut kas interesants atklājas nemitīgi. Es patiešām tā varu teikt. Arī sīkumos ir prieks, noskaidrojot faktus. Viens no pētījumiem, kas mani pašu pārsteidza, bija 1621. gada Dziesmu grāmata, kas ir jezuītu radīta. Atradās kristīgām dziesmām piedziedājumi "Līgo, līgo un aijā, žūžū", kurus mēs saistām ar latviešu tautasdziesmām."
Veicot pētījumus, nereti profesorei nākas iepazīties ar seno literatūru, šķirstot simtiem gadu vecas grāmatas.
Viņa komentēja: "O, jā! Man patīk paskatīties uz grāmatām. Šobrīd esmu pasūtījusi literatūru, kas saistīta ar Kristofu Harderu, kas ir Baltijas valstu mācītājs un paralēli tam rakstījis garīgās dziesmas un devis latviešiem pirmo rēķināšanas grāmatu un pavārgrāmatu. Grāmatas ir patīkami rokā turēt, un tās pašas runā par sevi. Te, piemēram, ir ieraksti. Varam paskatīties, kam tā agrāk ir piederējusi, ir zīmogi. Ir pleķi. Reizēm gadās atrast kādu mušu grāmatas vidū."
Profesores pētījumi divreiz atzīti par gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šādu novērtējumu izpelnījusies viņas monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne kultūrvēsturiskos kontekstos" un kolektīvā monogrāfija "Gothards Frīdrihs Stenders un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā".
"Man šķiet, ka sabiedrība kopumā, kas šeit dzīvoja, latviešus ieskaitot, ļoti tuvi tam, kas notika Eiropā. Dažkārt atbalsis nonāca šeit Baltijā ātrāk, nekā mēs to spējam iedomāties," atzina profesore.
Kādreizējais Māras Grudules students Pauls Daija profesori raksturo kā cilvēku ar neticami lielām darba spējam: "Viņa mums docēja kursu par latviešu literatūras vēstures senāko posmu, kas parasti šķiet ne visai interesanta tēma. Viņa prata tik aizrautīgi par to stāstīt, ka radīja mūsos visos interesi. Aizrautība un prasme padarīt šķietami garlaicīgo interesantu, – tā ir viena no iezīmēm, kas man pirmā nāk prātā."
Zinātnē profesori aizrauj brīnišķīgā sajūta, kad viena pētniecības tēma pēc tam noved pie nākamās. Piemēram, ja sāk ar mūzikas vēsturi, tad vēlāk nonāk līdz baznīcas vēsturei vai kāda konkrētā cilvēka personībai, kas senos tekstus ir radījis.
 profesori Māru Gruduli, kura pēta procesus Latvijas teritorijā esošajā sabiedrībā laika posmā no 16. līdz 19. gadsimtam. Par savu darbu Māra Grudule nupat kā saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.){kind=link}