Grāmatas autors Daniels Everets. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

“Esmu zinātnieks, jebkurš zinātnieks var pieļaut kļūdas. Zinātne ir apziņa, ka vari kļūdīties, un tie ir centieni atrast pareizos pierādījumus, ievākt faktus un interpretēt tos pēc labākajām zināšanām, kas tev ir,” tā lekcijā savas grāmatas latviešu valodā atklāšanā teica pasaulē atzītais valodnieks Daniels Everets. Grāmata “Valoda – kultūras instruments” pateicoties Latvijas Universitātes (LU) profesores Inas Druvietes tulkojumam ir nonākusi arī pie latviešu lasītājiem.

“Zinātne ir tik aizraujoša – atklāt, ko nemaz nebiji iedomājies,” tā par savu pasaules slaveno teoriju, ka valoda ir kultūras produkts, izteicās valodnieks.

Daniels Everets ir iepazinis un aprakstījis pasaules laimīgāko gramatiku – pirahu valodas skaņas un formas. Ar pirahu valodu Daniels Everets pierādīja, ka visas pasaules valodas nav ieliekamas vienā kopīgā sistēmā un ka valoda ir kultūras instruments, ar kuru veidojas cilvēks un nācija.

Pie pirahiem, indiāņu cilts, kas dzīvo Brazīlijas džungļos, Daniels Everets nonāca 1976. gada decembrī. Pēc laika valodu pētnieks apguva šo valodu un ar ģimeni tur pavadīju daudzus gadus – viņa bērni uzauga pirahu valodas apkārtnē, iemācījās valodu un sadraudzējās ar vietējiem.

Pirahi tiek uzskatīti par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņi daudz smaidot. Viņiem nav ne reliģisku, ne mītisku uzskatu.

Pirahiem nav skaitļa vārdu – viņi nezina, cik viņiem bērnu, taču zina par tiem vairāk nekā jebkurš gādīgs eiropietis. Viņiem nav darbības vārdu pagātnes un nākotnes formu – viņi dzīvo šeit un tagad un gūst no tā prieku. “Pirahi nesatraucas par pagātni, par nākotni. Par to runāt ir tagadnes nenovērtēšana,” bilda valodnieks.

Pirahi nevēlas, lai citi cilvēki brauktu pie viņiem ciemos, viņi nesaslima ar Covid-19, jo dzīvo džungļos nošķirti no citiem cilvēkiem. Neviens nespēs viņus mainīt un pievērst kristietībai.

“Pirahu valoda mani ir izaicinājusi, jo mans prāts nebija gatavs, ko viņi ir gatavi man iemācīt,” sacīja valodnieks.

Tulkotāja Ina Druviete atzina, ka grāmatā bija daudz specifisku terminu, kuru tulkošanā iesaistījās arī citi valodnieki. Pateicoties šai grāmatai, latviešu valodā nu ir ieviesti 20 jauni termini.

“Ir pārliecība, ka ir jātulko grāmatas, pasaules Zelta fonds, jo tas ne tikai vairo mūsu zināšanas, bet arī dod pārliecību, ka latviešu valodā var pateikt visu,“ uzsvēra Ina Druviete. Viņasprāt, bija svarīgi iztulkot šo grāmatu, jo latviešu valodā par šiem jautājumiem ir publicēti tikai daži populārzinātniski raksti un nākas aizmirst pilnīgi visu, ko par evolūciju un valodas izteiksmi ir mācīts studentiem pat pirms pieciem gadiem. “Šķiet, ka nevienā jomā nenotiek tik izteiktas pārmaiņas, kā tieši jautājumā par cilvēka un valodas ģenēzi,” norādīja LU profesore.

Daniels Everets ir vairāk nekā simt zinātnisku publikāciju autors. Viņš guvis pasaules slavu ne tikai lingvistu un antropologu aprindās, bet arī daudz plašākā sabiedrībā ar savām populārzinātniskajām grāmatām. Jau viņa pirmā grāmata „Neguli, šeit ir čūskas: dzīve un valoda Amazones džungļos” gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē tika atzīta par vienu no labākajām grāmatām, kļuva par bestselleru un tika tulkota daudzās valodās. Tādas pašas sekmes bija arī viņa jaunākajām grāmatām „Prāta slēptā daļa: neapzināmā izpausme kultūrā” (Dark Matter of the Mind: The Culturally Articulated Unconscious, 2016) un „Kā sākās valoda: stāsts par cilvēces dižāko izgudrojumu” (How Language Began: The Story of Humanity’s Greatest Invention, 2017). Tomēr viņa teorijas būtība vislabāk izklāstīta grāmatā „Valoda – kultūras instruments” (2012), kas tagad pieejama arī latviešu lasītājam.

Dalīties

Saistītais saturs