Pētniece, Dr.pharm. Jana Namniece ir LU Medicīnas fakultātes pētniece un LU fonda administrētā ”Mikrotīkls” projekta ietvaros īsteno “Jauna uz hepatocītu šūnu līnijām balstīta in vitro tehnoloģija dažādu vielu aknu šūnu aizsardzības spēju novērtēšanai” projekta aktivitātes. Darbs tiek veikts LU Medicīnas fakultātē kopā ar kolēģiem - profesori Rutu Mucenieci un pētnieku Kasparu Jēkabsonu.
Bezalkoholiskā taukainu aknu slimība jeb aknu steatoze ir pieaugošs globālais veselības aizsardzības sistēmas slogs, un tiek lēsts, ka tās izplatība skar aptuveni 25% iedzīvotāju kopumā. Specifisku zāļu steatozes ārstēšanai nav. Par slimības cēloņiem uzskata vielmaiņas traucējumus, ģenētiku, zāļu lietošanas un vides iedarbības sekas. Aknu steatoze tiek diagnosticēta gadījumā, kad mazāk nekā puse no aknu šūnām ir pārklātas ar taukaudiem. Tauku nogulsnēm palielinoties, var veidoties iekaisuma procesi, kuri savukārt var veicināt jau nopietnāku slimību rašanos – aknu cirozi, mazspēju un pat audzējus.
Projekts paredz attīstīt pirmsklīnisko pētījumu platformu, kas būtu piemērota zāļu nelabvēlīgo blakus efektu uz aknām noskaidrošanai, jaunu zāļu vai jebkuru citu vielu toksicitātes pētījumiem, kā arī uz aknu steatozi mērķētiem pētījumiem. Projektā tiek veikti pētījumi padziļinātai in vitro modeļu izstrādei, lai izveidotu uzticamu aknu šūnu modeli, kas atbilst izpratnei par fizioloģiskajiem / patoloģiskajiem procesiem aknās un zāļu meklēšanai pret aknu steatozi. Projekta aktivitāšu mērķis ir attīstīt un ieviest jaunu aknu šūnu pētniecības tehnoloģiju pirmsklīnisko pētījumu veikšanai.
Līdz šim esam izpētījuši dažādu zāļu vielu un melleņu ģints ogu izspaidu ekstraktu hepatoprotektīvos/ hepatotoksiskos efektus cilvēku aknu šūnu līnijā HepG2, izmantojot in vitro metodes šūnu dzīvotspējas noteikšanai, lipīdu akumulācijas, oksidatīvā stresa un acetilholīnesterāzes aktivitātes noteikšanai. HepG2 šūnām ir zema metabolā kapacitāte, tādēļ pieņemam, ka iegūtie rezultāti attiecas uz pētītajām substancēm nevis uz to metabolītiem. Novērojām, ka ogu ekstrakti, silimarīns, metformīns, simvastatīns, atorvastatīns, paracetamols, neostigmīns un dažas citas zāļu vielas samazina lipīdu uzkrāšanos šūnās. Noskaidrojām, ka HepG2 šūnas ir piemērots modelis, lai novērtētu AChE aktivitāti. To apliecina iegūtie dati, ka zināmie AChE inhibitori neostigmīns, donepezils un galantamīns inhibē AChE aktivitāti HepG2 šūnās. Iesākām pētīt dažādu biežāk lietoto zāļu ietekmi uz acetilholīnesterāzes (AchE) aktivitāti aknās un atradām, ka melleņu ģints ogu izspiedu ekstrakti un silimarīns inhibē AChE aktivitāti. Šie dati apstiprina hipotēzi, ka AChE inhibitori var iedarboties ne tikai uz CNS, bet arī aizsargāt aknas no potenciālā bojājuma, ko var izraisīt citas vielas. Ir pierādīts, ka aknas ir svarīgs seruma AChE avots, un izmainīts AChE līmenis var būt noderīgs aknu cirozes biomarķieris.
Tuvākajā laikā ir plānots pētīt dažādu zāļu vielu ietekmi uz AChE aktivitāti aknu šūnās, kā arī citu aknām raksturīgo enzīmu aktivitāti. Ir iesniegtas tēzes ziņojumam starptautiskā konferencē DrugDiscovery, kas notiks Rīgā šī gada septembrī.
Jana Namniece pateicas par SIA “Mikrotīkls” finansējuma atbalstu LU fonda administrētā projekta ietvaros.
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.