Akadēmiskais centrs
Dzīvot pārdomāti, pilnvērtīgi, piedzīvojot un turpinot mācīties! Iespējams, viens no piemirstākajiem dzīves aspektiem ir nevis vecums un novecošana, bet dzīves kvalitātes nodrošināšana un iespēja būt kopā un izkopt savas spējas un prasmes. Filozofes Martas Nusbaumas (Martha Nussbaum) vārdiem, uzturēt sabiedrības, precīzāk paaudžu, attiecības, nozīmē cītīgi un apņēmīgi turpināt saskatīt citu cilvēku iespējas – uztverot ikvienu kā cilvēku, kura labklājībai ir būtiska nozīme (Aging Thoughtfully, 2017, 234). Nenoliedzami Latvijas Universitātes (LU) Senioru klubs ir tā vieta, kas ļauj senioriem veicināt savu labklājību un piepildīt gan mazas, gan lielas ieceres. Ar Latvijas Universitātes un fonda atbalstu pensionētajiem LU vispārējam un akadēmiskajam personālam ir iespēja turpināt savu sadarbību ar Latvijas Universitāti.
LU Senioru klubs nav atsevišķa LU struktūrvienība, drīzāk interešu klubs, kas atrodas LU Sociālā dienesta Astras Kravčenko paspārnē. Klubs savu darbību sāka 2010. gadā kā senioru savienība ar LU fonda un izpilddirektores Lailas Kundziņas, bijušā LU rektora, profesora Ivara Lāča un LU fonda mecenātu – koncerna Japan Tobacco International atbalstu projekta “LU Senioru kluba integrācija modernā sabiedrībā” īstenošanai. Kopš 2010. gada ar mecenāta – koncerna un fonda atbalstu LU Senioru klubs ir turpinājis izaugsmi un attīstīties, un no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 1. janvārim LU Senioru klubs ir kļuvis arī par vienu no astoņiem projekta “Erasmus+60” partneriem.
Būt kopā un daudzināt Latvijas Universitātes kopības izjūtu
LU Senioru klubs sniedz iespēju gandrīz 300 senioriem iesaistīties strauji mainīgajā un tehnoloģiju pārbagātajā mūsdienu pasaulē: gan apmeklējot kultūras pasākumus, gan dodoties vērtīgās ekskursijās, papildinot zināšanas par Latvijas kultūrmantojumu un aktualitātēm, gan nostiprinot tehnoloģiskās zināšanas. Dalība klubā ir brīvprātīga, kas veicina patīkamu atmosfēru, kurā ir vēlme atrasties un darboties, un, pateicoties izrādītai interesei un dalībai, senioriem ir bijušas iespējas apmeklēt dažādus pasākumus, organizēt un līdzdalīties diskusijās un iepazīt Latviju.
Lai arī kluba biedri atzina, ka klubs ir ļāvis saglabāt ciešu saikni ar Latvijas Universitāti, ir bijuši gadījumi, kad kluba dalībnieki ir bijuši nedaudz atturīgi pievienoties klubam un pievienojušies vien pēc ilgām pārdomām un cītīgiem citu kolēģu mudinājumiem. Tomēr iesaiste neesot likusi vilties, klubā iepazītie cilvēki, citu LU sfēru pārstāvji, izbraucieni iepazīstot Latvijas kultūru un citu valstu sadraudzības pasākumi veicina vienprātīgi atzīt, ka, ja vien būtu zinājuši, pievienotos agrāk.
Senioru klubs sniedz iespēju saglabāt un izveidot ciešu saikni ar citiem LU bijušajiem darbiniekiem, jo, lai arī strādājot kādā no LU fakultātēm ir iespējams satikt citus LU kolēģus, iepazīšanās un izvērstākas sarunas bieži vien nav iespējamas, ja darbinieki strādā dažādās ēkās vai fakultātēs. Līdz ar to kluba darbība ļauj uzturēt un daudzināt Latvijas Universitātes kopības izjūtu. Nepiespiestā atmosfēra un sniegtā brīvība ir kā patīkams pienesums ikdienā, kad akadēmiskā un darbīgā darbība ir norimusies. Kā min LU Senioru apvienības valdes locekle dr. oek. Biruta Garanča: “klubs sniedz iespēju nepazaudēt saikni ar universitāti”, jo “saņemot darba grāmatiņu, liekas, ka smagās durvis aizvērsies, bet tagad prieks, ka neaizvērās viss”, pārdomās dalās arī valdes locekle un LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pārstāve Rūta Ansone. Tieši tikšanās reizes un savstarpējā saziņa, kopīgā pasākumu un aktivitāšu apmeklēšana sniedz prieku un lepnumu par universitāti.
Neapšaubāmi kluba darbību ietekmēja arī Covid19, jo ne tikai klātienes tikšanās nebija iespējamas vai ierobežojas, bet arī ne vienmēr bija iespēja īstenot vēlamās ieceres. Klubs nav tikai sanākšana, lai pārrunātu sadzīviskas lietas, drīzāk, lai apmainītos ar iespaidiem par kādu pasākumu, viedokļiem par notiekošajām aktualitātēm un tālākajiem plāniem.
Kultūras iepazīšana, personīgā izaugsme un iegūtais atbalsts
Kluba biedri līdzdalās dažādās izzinošās un izklaidējošas aktivitātēs, tiek kopīgi svinētas jubilejas, noorganizēti teātru vai operas apmeklējumi. Protams, nozīmīgi ir arī dažādi pasākumi un ekskursijas. Var pat teikt, ka kluba biedri Latviju ir izbraukājuši krustam šķērsam, iepazīstot gan Pasienes baznīcu, gan mazāk pazīstamus Latvijas reģionus, gan Latvijā izgatavotās vērienīgākās ērģeles.
Tāpat kluba ietvarā noris dažādas diskusijas, uz kurām tiek uzaicinātas pazīstamas vai ievērojamas personības no dažādām sfērām un darbības jomām. Diskusijās ir piedalījušās tādas personības, kā kinorežisors Jānis Streičs, arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) profesore Janīna Kursīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis, ķīmiķis Ivars Kalviņš, animācijas filmu režisore Roze Stiebra, gastroenterologs Anatolijs Danilāns un Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs.
Senioru klubs, valdes locekļa, LU Ekonomikas un vadības fakultātes pārstāvja Jāņa Vitkovska vārdiem, ir rezultatīvs kopdarbs, kur katrs par kaut ko ir atbildīgs – vai nu diskusiju organizēšanu, biedru apsveikšanu svētkos, sazināšanos un citu biedru apzvanīšanu, vai notikumu iemūžināšanu, u.tml. Kluba darbība palīdz arī atrast motivāciju, lai piedalītos pasākumos un dotos izzinošos izbraucienos, kas rezultātā veicina un ļauj izkopt personīgās izaugsmes iespējas.
Kluba biedri ir pateicīgi par sniegto mecenātu atbalstu un iespējām, kas ļauj gan piedalīties dažādās aktivitātēs, gan atrast motivāciju, lai daudzinātu sadarbību ar citiem LU kolēģiem. Būtisku atbalstu kluba darbības laikā ir sniedzis gan LU fonds un mecenāts – koncerns Japan Tobacco International, gan Latvijas Universitāte, ļaujot iepazīt jaunās ēkas un piedāvājot izzinošas ekskursijas, un sniedzot iespēju apmeklēt un baudīt LU botāniskā dārza atmosfēru. Būtisku atbalstu organizatoriskajos darbos sniedz arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas koris, izdaiļojot kluba ietvarā organizētos pasākumus ar skaistu uzstāšanos. Un Astra Kravčenko, LU Personālvadības departamenta Sociālā dienesta vadītāja, norāda, ka iegūtais atbalsts ir tiešām nepieciešams, jo bez tā nebūtu iespējams īstenot to, kas jau ir padarīts. Kā arī Astra aicina Latvijas Universitātei un citiem augstskolas darbiniekiem neaizmirst vienam par otru, jo ne tikai Latvijas augstskolu vidū nav šāda senioru kluba, bet arī ciešāka sadarbība un cita citu atbalstīšana tikai veicina ciešākas saites un ļauj sasniegt jaunas virsotnes, lai daudzinātu Latvijas Universitāti.
Intervijā piedalījās valdes locekļi: Astra Kravčenko, Pēteris Rozenbergs, Biruta Garanča, Dzintra Keiša, Rūta Ansone, Maija Elpere, Andrejs Rudzītis, Ausma Liepa, Jānis Vitkovskis.
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
