Akadēmiskais centrs
Svētkos kopumā piedalījās ap 3000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijas Universitātes (LU) delegācija ar vairāk nekā 300 dalībniekiem bija kuplākā no Latvijas. Svētkos piedalījās septiņi LU kori – jauktie kori Juventus, Dziesmuvara, Aura, sieviešu kori Latve, Minjona, Balta un Prezidiju konventa vīru koris, divi deju kolektīvi – TDA Dancis un deju ansamblis Pērle, kā arī Studentu pūtēju orķestris un klarnešu koris Melnie koki.
LU studentiem tika uzticēts gods nest Latvijas karogu valsts delegācijas priekšgalā svētku gājienā, kurš vijās no Viļņas Rātslaukuma vecpilsētā līdz Kalna parka estrādei. LU dejotāji no TDA Dancis kopā ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci arī saņēma Gaudeamus karogu, lai nākamie svētki 2026. gadā varētu noritēt Latvijā.
Svētku dalībniekus lutināja laika apstākļi – galvenajā notikumu dienā svētdien, 19. jūnijā, visu dienu spīdēja spoža saule, ļaujot iepriekš iegādātos lietus mēteļus un lietussargus noglabāt dziļi somās. Gaudeamus ir “īpašas attiecības” ar laika apstākļiem, jo ne reizi vien svētku laiks ir bijis ļoti lietains, nereti pat liekot atcelt iecerētos pasākumus. Tādēļ saulainas laiks Viļņā deva papildus enerģiju un noslēguma koncerts svētdienas vakarā aizrāva gan dalībniekus, gan skatītājus.
Pulcējoties svētkos, studenti nepiemirsa arī par cilvēkiem, kuru ikdiena šobrīd ir karš un cīņa par izdzīvošanu – kori kopīgi atskaņoja populāro ukraiņu dziesmu “Oi, u luzy černova kalina”, kā arī ar klusuma brīdi pieminēja karā bojā gājušos. Īpašu veltījumu Ukraina savā programmā bija iekļāvusi arī Latvijas delegācija.
LU Kultūras centrs saka paldies visiem LU kolektīvu mākslinieciskajiem vadītājiem, kormeistariem, koncertmeistariem, kolektīvu prezidentiem, dejotājiem, dziedātājiem un pūtēju orķestra dalībniekiem:
- Jauktajam korim Aura, mākslinieciskajam vadītājam Edgaram Vītolam, kora prezidentei Dacei Gailei;
- Sieviešu korim Balta, mākslinieciskajai vadītājai Mārai Marnauzai;
- Jauktajam korim Juventus, mākslinieciskajam vadītājam Valdim Tomsonam, kora prezidentei Kristīnei Rubenei;
- Jauktajam korim Dziesmuvara, mākslinieciskajai vadītājai Norai Žeigurei;
- Sieviešu korim Minjona, mākslinieciskajam vadītājam Romānam Vanagam, diriģentei Evijai Vanagai, kora prezidentei Žanetei Andžānei;
- Sieviešu korim Latve, mākslinieciskajai vadītājai Ilzei Feldmanei;
- Prezidiju Konventa vīru korim, mākslinieciskajai vadītājai Lorijai Cinkusai;
- Tautas deju ansamblim Dancis, mākslinieciskajam vadītājam Rolandam Juraševskim, baletmeistarei Sandrai Vītolai un repetitoram Aigaram Ondzulim, koncertmeistaram Mārim Šēram, kolektīva prezidentei Līgai Indriksonei;
- Tautas deju kolektīvam Pērle, mākslinieciskajam vadītājam Raimondam Dzintaram;
- apvienotajam Pūtēju orķestrim, mākslinieciskajam vadītājam Jānim Puriņam, diriģentei Mārai Lemkenai.
Paldies par atbalstu LU rektoram Indriķim Muižniekam, prorektorei Inai Druvietei, prorektoram Valdim Segliņam, administrācijas vadītājam Andrim Sarnovičam, kanclerei Ilzei Kūkai!
Pandēmijas dēļ sagatavošanās Gaudeamus svētkiem bija ļoti sarežģīta, taču, neskatoties uz ierobežojumiem sagatavošanās procesa laikā, Lietuvas pārstāvji tomēr nolēma svētkus rīkot klātienē un tradicionāli pulcēt Baltijas valstu studentus Viļņas Kalna parka estrādē.
Pirmie Baltijas valstu (toreiz vēl padomju republiku) studentu dziesmu svētki notika Tartu jau 1956. gadā, bet savu nosaukumu Gaudeamus tie iemantoja 1967. gadā. Svētki pārmaiņus notiek Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Ne vienmēr svētki tiek organizēti galvaspilsētā, Latvijā tie notikuši arī Daugavpilī, Igaunijā – lielākoties Tartu, kas ir šīs valsts “studentu galvaspilsēta”.
Foto galerijā apkopotas fotogrāfijas no dažādiem resursiem - pašu dalībnieku publiskotās, oficiālās fotogrāfijas no Gaudeamus rīkotājiem u.c.
