Akadēmiskais centrs
Kāpēc izvēlējāties bibliotekāra profesiju?
Vidusskolas laikā es apmeklēju Ķīpsalā skolu izstādi 2007. Bija vēlme studēt Latvijas Universitātē, jo par to bija visvairāk dzirdēts. Kad es skatījos Latvijas Universitātes bukletu, mani ieintriģēja bibliotēkzinātne, tāpēc iestājos bibliotēkzinātnes fakultātē. Iestājoties man tiešām viss patika, priekšmeti bija interesanti. Man arī gribējās padziļinātāk uzzināt, ko piedāvā šī profesija.
Kā norit bibliotekāra darba ikdiena? Kādi darba uzdevumi jāveic?
Darba ikdiena iesākās ar tehniku ieslēgšanu, pārbaudīšanu, atzīmējam datus par iepriekšējo dienu, pārbaudām atteikuma druku, kur lietotājiem aiziet atgādinājums par grāmatu nodošanu, rezervācijas plauktu atskaites (divas reizes nedēļā), izsnieguma atskaites veidošana, darbs ar krājumu, lietotāju apkalpošana, studentu konsultēšana, grāmatu nodošana, lai tās nodotu uz krātuvi, grāmatu norakstīšana, darbs ar kases aparātu, loģistika, kur nodod grāmatas uz citām bibliotēkām, nāk jaunākā daiļliteratūra, periodika, kur mainām statusu, lai ir iespēja, paņemt uz mājām. Vadām lekcijas studentiem par meklētājprogrammām, kopkatalogu, bibliotēkas mājaslapu, lekcija par datubāzēm, komunikācija ar pasniedzējiem.
Kādus darba uzdevumus, Jums visvairāk patīk darīt, kāpēc?
Man patīk darīt visus darbus. Man ļoti patīk grāmatu izvērtēšana, nodošana, norakstīšana. Lekciju vadīšana man arī liekas interesanta. Ar katru gadu aizvien vairāk apgūstu un nostiprinu savas zināšanas. Es jau bibliotēkā strādāju 14 gadus, bet ir lietas, kuras es joprojām apgūstu. Man patīk arī apkalpot un komunicēt ar lietotājiem, parasti, es vēlos arī lietotājiem iemācīt, kā lietot datubāzes vai, kā pasūtīt grāmatas. Kā arī, man ieinteresē krājumu darbi, grāmatu labošana.
Jūsuprāt, kādas ir pozitīvās un kādas ir negatīvās lietas šajā profesijā?
Pozitīvās lietas ir komunikācija ar cilvēkiem, jo ir gandarījuma sajūta, ja var iemācīt lietotājus, kā sameklēt grāmatu, darboties ar datubāzēm, palīdzēt cilvēkiem par kādu jautājumu. Negatīvās – reizēm uz bibliotēku nāk cilvēki, kas nav Universitātes studenti, pasniedzēji. Un tā kā bibliotekārs ir tas, kuram ir jāzina viss, tad mums arī nāk cilvēki ar jautājumiem, kurus mēs nezinām, piemēram, datora salabošana, un ja mēs nevaram palīdzēt, tad viesi bieži vien arī pārmet mums, izturas agresīvi, par to, ka mēs nevaram viņiem palīdzēt. Mums jāmāk tikt galā ar situācijām, ja mēs pat īsti nezinām atbildes uz cilvēku jautājumiem.
Vai Jums ir palicis atmiņā kāds notikums, strādājot bibliotēkā?
Bija interesants notikums ar studentiem. Vienai studentei bija sakrājusies parādu nauda par grāmatu nenodošanu, un tad šī studente atnesa kā parādu naudu pilnu maisiņu ar sīknaudu, un tad man šī nauda, protams, bija jāsaskaita. Studente vēl pati noteica, ka šo sīknaudu bija speciāli krājusi parādiem. Kamēr es skaitīju naudu, bija jau izveidojusies rinda ar citiem cilvēkiem. Reizēm ir arī bijis tā, ka studenti ir plēsuši lapas ārā no grāmatām, jo negrib nokopēt grāmatas lapas. Ir bijušas arī situācijas, kad studenti ar marķieri sakrāso tekstu grāmatās, lai viņiem nebūtu, tas jādara uz atsevišķas lapas. Studenti agrāk arī slēpa grāmatas bibliotēkā, lai neviens cits tās nevarētu paņemt.
Kā ir mainījusies bibliotēka, kamēr strādājat šeit?
LU Bibliotēkā strādāju kopš 2007. gada, kādreiz arī strādāju Kalpaka bulvāra bibliotēkā, tad vēl tā nebija renovēta. Tad atjaunoja Kerkoviusa namu. Šobrīd tas ir ļoti grandiozs. Tad vēl mēs esam pārvākušies uz jaunajām LU Dabas māju un Zinātņu māju. Šobrīd mēs arī gatavojamies pārcelties uz LU Rakstu māju.
Ko Jums nozīmē Latvijas Universitātes Bibliotēka?
Latvijas Universitātes Bibliotēka ir manas otrās mājas. Es uz darbu nāku ar prieku. Man šeit ļoti patīk. Es esmu arī lepna, ka es tieši strādāju Latvijas Universitātē, un, ka es nesu šīs Universitātes vārdu. Man patīk arī kolēģi, kuri ir atsaucīgi. Šajā bibliotēkā var arī vienmēr pilnveidoties un mācīties.
