Akadēmiskais centrs
Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā tika piešķirta LU Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošajam pētniekam Dr. phys. Aleksejam Zolotarjovam, kurš kopā ar kolēģiem pēta pārklājumus ar luminiscējošām jeb spīdīgām īpašībām. Nākotnē šādus materiālus varētu izmantot automašīnu un ceļa zīmju ražošanā.
Jauno zinātnieku balvu par aizvadītā gada sasniegumiem saņēma LU CFI vadošais pētnieks Dr. phys. Arturs Bundulis. Viņš nodarbojas ar nelineārās optikas pētījumiem, kas nākotnē kalpos par pamatu, lai aizstātu mūsdienu elektroniku. Tam varētu būt liela loma jauno tehnoloģiju attīstībā.
Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā tika piešķirta LU CFI pētniecei, LZA korespondētājloceklei Dr. phys. Līgai Grīnbergai. Sākotnēji viņa nodarbojās ar elektroniskā deguna izveidi un ūdeņraža pētījumiem, bet pašlaik viņas galvenais pienākums ir informēt sabiedrību par kolēģu sasniegumiem.
Tālivalža Vilciņa vārdbalva socioloģijā piešķirta LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētajai profesorei, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktorei, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajai pētniecei Dr. sc. soc. Intai Mieriņai par pētījumu migrācijas socioloģijā un kolektīvās monogrāfijas “The Emigrant Communities of Latvia. National Identity, Transnational Belonging, and Diaspora Politics” izstrādes vadību. Tā ir pirmā Latvijas sociālo un humanitāro jomu zinātnieku monogrāfija, kas angļu valodā publicēta prestižajā izdevniecībā “Springer” un tiks indeksēta arī “Scopus” datubāzē.
Dītriha Andreja Lēbera balva tiesību zinātnē saņēma Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Jānis Pleps par darbu kopu "Valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas piemērošana: Satversmes spēkā esamība un Latvijas valsts rīcībspēja okupācijas laikā". Vēsture ir viņa sirdslieta, un daudz uzmanības ticis veltīts arī Satversmes piemērošanas praksei kā starpkaru periodā, tā arī okupācijas laikā. Šajā izpētē ir izdevies veidot draudzīgu dialogu un kopdarbību ar vēsturniekiem, kuru paveiktais ir ļoti noderīgs un krietni atvieglo tiesībnieku pētījumus.
Senāta pateicības raksts par pētījumu “Jaunas metodes rīka izveide smadzeņu patoloģisko veidojumu analīzē” (veikusi LU Medicīnas fakultāte (MF) sadarbībā ar Oslo Universitāti) tika piešķirts tā autoriem – MF pētniecei Mg. pharm. Jolantai Upītei, Tomass Brüning, Luisa Möhle, Mirjam Brackhan, Pablo Bascuñana, MF vadošajai pētniecei Dr. med. Baibai Jansonei un MF vadošajam pētniekam Dr. med., Ph. D. Jensam Pahnkem.
Kandidātus vārdbalvu konkursam izvirza LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu vai akadēmiju senāti vai domes. Iesniegtos darbus vērtē katras balvas ekspertu komisija, bet lēmumus apstiprina LZA Senāts. Jauno zinātnieku balvas uz darbu konkursa pamata tiek piešķirtas maģistriem vai doktorantiem, vai jaunajiem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis atsevišķs zinātnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.
 pavasara pilnsapulcē tika sveikti desmit LZA vārdbalvu, tostarp trīs vārdbalvu jaunajiem zinātniekiem, trīs jauno zinātnieku balvu, kā arī sešu Senāta pateicības rakstu laureāti. Saņēmēju vidū bija vairāki Latvijas Universitātes (LU) pētnieki un mācībspēki. Turpinām stāstīt par ievērojamiem LU absolventiem.){kind=link}