Zinātniskā monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei antīkajā pasaulē. Tā nav viennozīmīgi vērtējama, kamēr netiek analizēti avoti – nepastarpinātas liecības. Lai arī senie teksti ir nepilnīgi, vienpusīgi un subjektīvi, tie ir apzināmi un izvērtējami. Darbā sistemātiski apskatītas ziņas un teksti galvenokārt par Vidusjūras reģiona senajām kultūrām raksturīgo pareģošanas praksi. Analīze liecina, ka blakus romantizētiem priekšstatiem par šiem konsultāciju pakalpojumiem raksturīgi ir arī maldi un nepamatoti vēstures vienkāršojumi. Tāpēc lietderīgi ir iepazīties ar konkrētā orākula vietas attīstības vēsturisko kontekstu. Starp šiem antīkās pasaules pareģiem plašāk zināmais Delfu orākuls (pītija) par tādu kļūst, pateicoties sava laika izklaides industrijas attīstībai politiskās ietekmes kāpumos un kritumos, bet ne pareģes īpašo spēju un tās vēstījumu ticamības dēļ. Apzināti izmantoto halucinogēno vielu avoti. Apskatīti seno pareģu darba daudzveidīgie paņēmieni, kā arī to vienkāršošanās līdz profesijas izzušanai.
Grāmata aicina atturēties no vēstures un seno kultūru vienkāršojumiem, pievērsties avotiem un saskatīt tajos tā laika sabiedrību, tās vajadzības un cerības.
Autors profesors Valdis Segliņš – Latvijas Universitātes prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, ģeoloģijas zinātņu doktors. Pēdējos gados LU Akadēmiskajā apgādā iznākušas vairākas viņa grāmatas – “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” (2011), “Megalīti. Pasaule. Latvija” (2012), “Hors. Valdnieku dievs” (2017), “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” (2018), “Ištare un desmitiem tās dažādo seju” (2018), “Maģija un burvestības Senajā Ēģiptē” (2019), “Neatrodamā Atlantīda”(2019), “Rituālā drāma un teatralizēti uzvedumi Senajā Ēģiptē” (2020), “Senākie likumu krājumi ķīļrakstos no Urukagina līdz Hammurapi” (2020), “Senās Divupes dievi, dēmoni un maģija” (2021), kā arī “Zāmuels Hānemanis un Antons Mesmers. Solis pirms mūsdienu medicīnas” (2021).
Grāmatu mākslinieces un maketētājas Baibas Lazdiņas veidotie darbi guvuši vērā ņemamu atzinību, vairāki no tiem ir nominēti grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele” un tikuši apbalvoti. 2011. gadā B. Lazdiņa saņēma šī konkursa balvu “Zelta ābols” par grāmatu “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” nominācijā “Zinātniskās grāmatas”, 2015. gadā – par “Vācu-latviešu frazeoloģijas vārdnīcu” nominācijā “Uzziņu literatūra” un 2018. gada konkursā – par grāmatu “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” nominācijā “Zinātniskā literatūra”. Portāla LSM.lv lasītāju balsojumā par 2021. gada skaistāko grāmatu tika atzīta LU Akadēmiskajā apgādā izdotā Valda Segliņa sarakstītā Baibas Lazdiņas veidotā “Zāmuels Hānemanis un Antons Mesmers. Solis pirms mūsdienu medicīnas”.
Izdevuma literārais redaktors Oskars Lapsiņš ir veiksmīgi licis lietā savu bagāto pieredzi darbā ar zinātnisko literatūru.
LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 vai LU Akadēmiskā apgāda telpās Aspazijas bulvārī 5-132, iepriekš sazinoties ar Intu Sakalovsku (tālr. 67034889, inta.sakalovska@lu.lv; apgads@lu.lv).