Akadēmiskais centrs
Projekta vadītājs, datorzinātņu doktors Artūrs Sproģis skaidro, ka attēli datubāzēs parasti tiek meklēti, izmantojot metadatus vai bilžu aprakstus, taču nereti tā ir kāda specifiska pazīme, kas metadatos nemaz nav uzrādīta. Kā piemēru Sproģis min meklējumu "dusmīgs politiķis X" - fotoarhīvos pie bilžu apraksta noteikti būs minēts politiķa vārds, taču, visticamāk, nebūs norādīta sentimenta izpausme vai sejas izteiksmes apraksts.
Projektā izstrādāts arī mehānisms automātiskai attēlu aprakstu ģenerēšanai. Mākslīgajam intelektam atpazīstot attēlā redzamos objektus, izstrādne ģenerē tekstu latviešu valodā, kas tos apraksta. Tas būtiski ļaus saīsināt laiku, kas nepieciešams attēlu aprakstīšanai un attiecīgi - jau pilnībā sagatavotas informācijas piegādāšanai gala patērētājam.
Projekts izstrādājis arī instrumentu, kas ļauj atpazīt videomateriālos, parasti TV raidījumos, iekļautās tā saucamās slīdošās lentas ar ziņu informāciju, nolasīt šo saturu un pārvērst to tekstā.
Aģentūras LETA valdes loceklis Juris Mendziņš uzsver, ka mūsdienu dezinformācijas apjomu dēļ faktu pārbaudei un datos balstītai žurnālistikai ir īpaša loma, tādēļ jebkura datu un rezultātu meklēšanas uzlabošana un atvieglošana ir nozīmīgs solis labākas un kvalitatīvākas informatīvās telpas virzienā.
Projekts "Dziļās mašīnmācīšanās modeļi un to dzīves cikla pārvaldības ietvars multimediju datu apstrādei ziņu aģentūrās" tika īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Projekts ilga trīs gadus, un tā kopējā summa bija 650 000 eiro.
 zinātnieki sadarbībā ar Nacionālās informācijas aģentūras LETA Inovāciju laboratoriju radījuši mākslīgā intelekta izstrādni, kas ļauj dažādās krātuvēs atrast attēlus pēc metadatos nenorādītiem parametriem.){kind=link}