Noslēdzies pētniecības projekts par pretošanos un kolaborāciju Latvijā Otrā pasaules kara laikā

Projekts norisinājās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim un tika īstenots sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra, Latvijas Kara muzeja, Nacionālās pretošanās kustības muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā”, Latgales Kultūrvēstures muzeja un citu institūciju pētniekiem.

Balstoties vēstures un socioloģijas zinātnes teorētiskajās un metodoloģiskajās atziņās, projektā pretošanās un kolaborācija tika izvērtēti kā divi konceptuāli savstarpēji saistīti, bet morāli atšķirīgi rīcības virzieni. Īpaša pētnieku uzmanība tika pievērsta Latvijas iedzīvotāju nonākšanai padomju un nacistu okupācijas varu mijiedarbības situācijās, t.sk. nacionālo partizānu un padomju militāro formējumu pretstāvei un tai sekojošai pašaizsardzības vienību izveidei un iesaistei nacistu noziegumos 1941. gada vasarā; ģenerāļa J. Kureļa militārās grupas izveidei un darbībai 1944. gada vasarā un rudenī Vidzemē un Kurzemē un pretošanās kustības plāniem, saistītiem ar Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS karaspēks vēl nebūtu ieņēmis Latvijas teritoriju. Eiropas atšķirīgā vēsturiskā pieredze un konflikti starp dažādām ar to saistītām mūsdienu akadēmiskām, atmiņu un politiskām institūcijām tika izvērtēti, pievēršoties 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā atklātā starptautiskus saspīlējumus raisoša latviešu karagūstekņiem veltītā pieminekļa izsauktās rezonanses problemātikai.

Projekta ietvaros publicēti un/vai sagatavoti publicēšanai 5 oriģināli zinātniski raksti starptautiski citējamos un citos recenzējamos izdevumos, uzrakstīta zinātniskā monogrāfija un veikts promocijas pētījums vēsturē, kā arī nolasīti 9 referāti starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Projekta pētnieki 2021. gadā piedalījās LU LVI zinātniskajos lasījumos par pretošanās, kolaborācijas un holokausta tematiku; konferencē par aktuāliem nacionālās pretošanās kustības vēstures un atceres jautājumiem, kas tika rīkota sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju; LU LVI organizētajā diskusijā par latviešu karagūstekņu komemorācijas Zedelgemā un Eiropas sašķeltās vēsturiskās atmiņas problemātiku un vēl citās akadēmiskās un publiskās vēstures aktivitātēs Latvijā un ārzemēs.

Projekta laikā veiktā Latvijas Otrā pasaules kara vēstures pētniecība ir ļāvusi apzināt un pārinterpretēt virkni jaunu vēsturisku faktu attiecībā uz pretošanās un sadarbības saiknēm padomju un nacistu okupētajā Latvijā, tā nodrošinot arī konceptuālu un inovatīvu interpretējošu teorētisko ietvaru šīs tēmas izpētē. Projekta rezultāti sekmēs 20. gadsimta 40. gados notikušo politiskās, militārās un civilās pretošanās un kolaborācijas prakšu iekļaušanu sabiedriskās atmiņas veidošanā un nostiprināšanā mūsdienu demokrātisko vērtību sistēmā.

Projektu finansēja Latvijas Zinātnes padome.